Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_10_a-seq75> ?p ?o. }

• 2002_04_10_a-seq75 type Speech.
• 2002_04_10_a-seq75 number "75".
• 2002_04_10_a-seq75 date "2002-04-10".
• 2002_04_10_a-seq75 isPartOf 2002_04_10_a.
• 2002_04_10_a-seq75 spokenAs 77.
• 2002_04_10_a-seq75 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka daudzi šeit izteiktie priekšlikumi, kuri pēc būtības attiecas uz trešā lasījuma saturu un būtību, Juridiskajā komisijā tiks rūpīgi izsvērti un izdebatēti. Taču 1. , 2. un 3. priekšlikums ir mums piedāvāti kopumā, un kā tādi tie Juridiskajai komisijai bija arī jāizvērtē. (Protams, izņēmums bija izcilais 4. priekšlikums - deputāta Ābiķa priekšlikums - , kuru mēs uzreiz visā pilnībā atbalstījām pēc būtības, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu.) Līdz ar to mēs šeit varam atbalstīt tikai vienu no šiem trijiem priekšlikumiem. Atsevišķu vārdu, atsevišķu terminu un atsevišķu jēdzienu iekļaušana, uzlabošana vai grozīšana tekstā - tas ir uz trešo lasījumu attiecināms jautājums. Šeit kolēģis Pliners tekstu kritizēja, runāja par to, kam ir jābūt zvēresta tekstā. Jā, es ceru, ka trešajā lasījumā mēs vēl zvēresta tekstu papildināsim, uzlabosim, noslīpēsim, un es aicinu iesniegt priekšlikumus likumā noteiktā kārtībā, nevis kopumā, bet par dažu jēdzienu papildināšanu vai dažu terminu uzlabošanu. Taču, kā šeit jau kolēģi izteicās, mēs nevaram sarakstīt zvērestā iekšā visu, ko nu mums gribētos kam zvērēt. Viena no pašām būtiskākajām atšķirībām bija tā, ka deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumā bija pieminēti starptautiskie līgumi. Juridiskajā komisijā mēs ļoti detalizēti par šo priekšlikumu debatējām un nonācām pie secinājuma, ka jēdziens “likums”, “valsts likumi” ietver arī jēdzienu “starptautiskie līgumi”, jo katrs starptautisks līgums pēc būtības tiek šeit akceptēts ar likumu. Un, ja tas neskar likumdošanas kārtībā nokārtojamus jautājumus, tad, balstoties uz Ministru kabineta iekārtas likumu vai likumu par attiecīgo institūciju, to slēdz attiecīgie izpildvaras pārstāvji vai citādi pilnvarotas amatpersonas un tādējādi risina šos jautājumus. Par deputātes Lāzo priekšlikumu, ka te jāietver tas, ka deputāti ir “likumīgi ievēlēti”. Mēs šeit cenšamies saglabāt Satversmes lakonisko stilu. Ja reiz viņi ir ievēlēti, tad tiek prezumēts, ka viņi ir likumīgi ievēlēti. Tas ir pats par sevi saprotams no Satversmes teksta. Ja savukārt nevis Mandātu un iesniegumu komisija, bet pati Saeima lemj… Tagad es atgādināšu šo procedūru, ko mēs kā deputāti pirmajā dienā, būdami zināma satraukuma apstākļos, varbūt nespējām izprast vai atcerēties. Tātad: pēc Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikuma Saeima šeit kopumā ar vienotu balsojumu apstiprināja (pirms tam, protams, pārbaudīja) Saeimas locekļu pilnvaras. Tātad ir loģiski un saprotami, ka zvērests būs pirms šā balsojuma. Taču, ja kāds deputāts zvērestu tajā brīdī nedos, tad viņš to dos kādā citā Saeimas sēdē. Ja attiecīgajā brīdī kāds deputāts dosies izpildīt ministra pienākumus un viņa vietā nāks cits deputāts, tad attiecīgajā Saeimas sēdē pēc Mandātu un iesniegumu komisijas attiecīga lēmuma notiks zvērēšana un pēc zvēresta tiks atzītas tā deputāta pilnvaras. Tā ka šeit viss ir, es domāju, loģiski sakārtots. Un tehniskas detaļas tik tiešām ir jāatstāj Kārtības rullim. Kā es uzskatu, viens no galvenajiem iebildumiem ir deputāta Leiškalna iebildums, ko es personīgi kā deputāts pilnībā atbalstu. Mēs nevaram ar balsojumu grozīt to jēdzienu, kas ir ierakstīts Latvijas Republikas Satversmes 2. pantā, - ka Latvijas Republikas suverenitāte pieder Latvijas tautai, nevienam citam. Attiecīgi ir tā, ka jāzvēr nevis valstij, bet gan vai nu tautai, vai Latvijas Republikai kopumā. Šeit nevar runāt par totalitārismu vai netotalitārismu. Attiecīgi Anglijā suverēns ir karaliene - turklāt karaliene parlamentā, nevis vienkārši karaliene. Tā ka katrā valstī šis jēdziens ir izstrādāts gan teorijā, gan praksē. Latvijas suverēna jēdziens pamatvilcienos atbilst gandrīz visu Eiropas demokrātisko un parlamentāro valstu jēdzienam. Šeit tik tiešām būtu nepieciešams trešajā lasījumā precizēt, kam tiek zvērēts. Un, protams, ir jāņem vērā arī visi citi priekšlikumi. Es aicinu tos iesniegt atsevišķi, sadalītus pa detaļām, lai mēs varētu lemt par tiem un, ja nepieciešams, balsot. Tikai, protams, ir jāveido kādas interešu grupas, tas viss ir jāapspriež frakcijās un jāvienojas starp frakcijām, jo, kā jūs saprotat, katrs priekšlikums ir jāatbalsta ar pietiekami augstu kvorumu. Tātad mēs nevaram sarakstīt desmit vai divdesmit priekšlikumu, kur vienam patīk tas, bet otram - kas cits, un nākt šeit uz Saeimas sēdi. Mums tas viss ir jāizdiskutē komisijās, apakškomisijās vai darba grupās. Atcerēsimies, ka Satversme, ja mani atmiņa neviļ, ir nodota visām komisijām, un katra komisija var vēlreiz trešajā lasījumā visus šos jautājumus apspriest. Es tātad aicinu atbalstīt 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu - un balsojot atturēties no 2. un 3. priekšlikuma atbalstīšanas.".
• 2002_04_10_a-seq75 language "lv".
• 2002_04_10_a-seq75 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_04_10_a-seq75 mentions Q822919.
• 2002_04_10_a-seq75 mentions Q211.
• 2002_04_10_a-seq75 mentions Q193089.