Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_10_a-seq57> ?p ?o. }

• 2002_04_10_a-seq57 type Speech.
• 2002_04_10_a-seq57 number "57".
• 2002_04_10_a-seq57 date "2002-04-10".
• 2002_04_10_a-seq57 isPartOf 2002_04_10_a.
• 2002_04_10_a-seq57 spokenAs 77.
• 2002_04_10_a-seq57 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ja mēs runājam par to, par ko tikko runāja mans kolēģis, tad jāteic, ka likums nosaka (tieši likums nosaka!) starptautisko līgumu prioritāti pār iekšējiem likumiem, līdz ar to tas jau šeit būtu iekšā. Es gribu drusciņ runāt par ko citu. Protams, es savu priekšlikumu rakstīju un iesniedzu, ņemot vērā to redakciju, kādu mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Pilnīgi skaidrs, ka pirmajā lasījumā pieņemtajā tekstā bija tā: “Es (vārds, uzvārds…)” No formālā viedokļa, man būtu jādod zvērests, kurā es tā arī lasu: “Es, vārds un uzvārds”, -nevis nosaucu savu vārdu un uzvārdu. Šobrīd ne Kārtības rullī, ne kur citur nav aprakstīta procedūra, kā tad nāk zvērēt. Kas nosauc šā cilvēka uzvārdu? Un kas šis cilvēks tajā mirklī ir? Ja viņš ir Saeimas deputāts, tad viņa pilnvaras vairs nav jāapstiprina. Ja viņš ir ievēlēts Saeimas deputāta kandidāts, tad par pilntiesīgu Saeimas locekli viņš kļūst tikai pēc šā apstiprinājuma. Protams, tās ir lietas, kuras mēs sakārtosim trešajā lasījumā ļoti precīzi un varbūt dažus jautājums deleģēsim Kārtības rullim, kurš vēl nav pieņemts un kura labojumi šobrīd nav pat uzsākti. Tas mums ir jāņem vērā. Nākamais jautājums ir par parakstu. Manā priekšlikumā nav minēts paraksts, jo es domāju tā: vai nu mēs parakstām deklarāciju pirms vai pēc vēlēšanām, vai dodam publisku svinīgu solījumu. Es gribētu runāt arī par šo jautājumu - svinīgs solījums un zvērests. Kas tad tie tādi ir? Es izpētīju visas iespējamās skaidrojošās vārdnīcas, to skaitā arī Konversācijas vārdnīcas 21. sējumu. Kā jūs zināt, “Z” šajā vārdnīcā nav, jo nepaspēja izdot attiecīgo sējumu, bet ir izskaidrots, kas ir svinīgs solījums. Latviešu valodā “zvērests” un “solījums” - tas ir burtiski viens un tas pats. Vārdu “zvēru” es rakstīju iekšā tikai tāpēc, lai dažādos Satversmes pantos nebūtu dažādas interpretācijas. Arī 40. pantā noteiktais Valsts prezidenta svinīgais solījums sākas ar vārdiem: “Es zvēru…” Tātad tā ir tīri lingvistiska ekvilibristika un tam nav nekādas nozīmes. Nākamais jautājums, kas, manuprāt, ir pats būtiskākais, ja mēs mēģinām saprast, kas tad kam šajā gadījumā zvēr. Gan pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija, gan Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbalstījusi atbildīgā komisija, nosaka, ka deputāta kandidāts zvēr organizācijai - valstij - , nevis suverēnam, kas ir Latvijas tauta saskaņā ar konstitūcijas jeb Satversmes 2. pantu. Manuprāt, viņam ir jāzvēr suverēnam. Jā, policists, jā, kareivis un pat, jā, Valsts prezidents, kas tiek apveltīts ar zināmām funkcijām un kas miera laikā ir Buņoto spēku augstākais virsvadonis, zvēr šai organizācijai, ka viņš pildīs šīs valsts uzliktos pienākumus. Savukārt pārstāvnieciskās varas jeb parlamenta pārstāvis zvēr tam, kas viņu ir deleģējis pildīt dažas funkcijas, ko sabiedrība nodevusi viņam, tas ir, likumdošanu, politiskās debates, un tā tālāk, un tā tālāk. Līdz ar to mēģinājums piespiest pārstāvniecību zvērēt organizācijai jeb valstij, manuprāt, ir ceļš uz totālu valsti. Pārstāvniecība zvēr suverēnam. Taču arī to mēs varam izlabot nākamajā lasījumā. Kas man vēl liekas īpatnējs? Jāteic gan, ka 40. pantā tas ir, un uz Valsts prezidentu tas varētu tikt attiecināts. Pašreizējais teksts skan: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus. ” Īstenībā šeit ir runa par to, ka deputāta kandidāts, kas tiks ievēlēts, svinīgi solās, ka viņš ievēros likumus. Tas pēc būtības ir jādara katram pilsonim. Mans priekšlikums nedaudz arhaiskā - 1922. gada Satversmes - valodā saka, ka “par visu augstāk turēšu” Satversmi, un likumu padara par vērtību sistēmu. Jo, Ābiķa kungs, ievērot likumus solās parasti tie, kurus laiž ārā no cietuma. Tad viņiem prasa: “Vai tu tagad labi uzvedīsies? Vai tu pildīsi likumus un Satversmi arī?” Un tie saka: “Jā, jā! Es klausīšu, būšu labs un likumus pildīšu!” Nedrīkstētu būt tā, ka mums ir jāzvēr pildīt likumus. Jo tad mēs neesam šā amata cienīgi. Es domāju arī par liekvārdību. Mēs mēģinām apspēlēt dažas lietas - “suverenitāti” un “neatkarību”. Tie ir divi gandrīz līdzīgi jēdzieni, kurus mēs, kā tas ir Juridiskā biroja ierosinātajā solījumā, atkārtojam vairākas reizes. Taču tas nebūtu pats traģiskākais. Gan manā, gan Juridiskā biroja priekšlikumā ir vieta, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tur ir piedāvāts latviešu valodu uzturēt kā vienīgo valsts valodu, un tas ir zināmā pretrunā ar pašu Satversmi, ar tās 4. pantu un 77. pantu. Taču citas jēgas šim solījumam, šim labojumam, lai aizsargātu likumu, nav. Tas ir patiesībā imperatīvs apliecinājums tam, ka latviešu valoda vienmēr mūsu zemē būs valsts valoda. Priekšsēdētāja kungs, atvainojos par pārāk ilgu runāšanu! Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, bet nopietni padomāt par labojumu, gatavojot trešo lasījumu. Mēs nevaram iet uz totālu valsti, nekādā gadījumā ne! Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Pareizi!")".
• 2002_04_10_a-seq57 language "lv".
• 2002_04_10_a-seq57 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 2002_04_10_a-seq57 mentions Q822919.
• 2002_04_10_a-seq57 mentions Q211.