Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_10_a-seq53> ?p ?o. }

• 2002_04_10_a-seq53 type Speech.
• 2002_04_10_a-seq53 number "53".
• 2002_04_10_a-seq53 date "2002-04-10".
• 2002_04_10_a-seq53 isPartOf 2002_04_10_a.
• 2002_04_10_a-seq53 spokenAs 77.
• 2002_04_10_a-seq53 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Ministru prezidenta ierosinājumu šodien otrajā lasījumā tiks izskatīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekta reģistrācijas numurs 1214. Dokumenta numurs 4328. Godājamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma virkni priekšlikumu pēc tam, kad likumprojekts bija izskatīts pirmajā lasījumā. Atļaujiet man ziņot pēc kārtas par katru priekšlikumu un par to izlemšanas rezultātiem, lai mēs varētu kvalitatīvi izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē! Par 18. pantu ir iesniegti četri priekšlikumi. Atļaujiet man tomēr vispirms tos raksturot kopumā! 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā biroja iesniegtā redakcija, kura tika atbalstīta otrajā lasījumā, savā būtībā negroza Satversmes 18. panta koncepciju - tādu, kādu mēs to apstiprinājām pirmajā lasījumā -, taču tās vietas, kuras tika visvairāk apšaubītas pirmajā lasījumā, tā uzlabo. Kā jūs šeit redzat, panta otro daļu, kurā ir teikts, ka tad, ja deputāts atsakās dot svinīgo solījumu vai dod to nepienācīgā veidā, viņš zaudē deputāta pilnvaras, - panta otro daļu mēs esam daļēji dzēsuši, tādējādi pēc būtības pilnīgi apmierinot 4. priekšlikumu - deputāta Ābiķa priekšlikumu -, un esam to integrējuši 18. panta jaunās redakcijas otrajā teikumā, tādā veidā novēršot nepieciešamību veidot trešo teikumu. Kādi tad pēc būtības ir šie grozījumi, kas ir sagatavoti otrajam lasījumam? Par pamatu tika ņemts jaunveidotais, Valsts valodas komisijas piedāvātais Satversmes 18. panta un zvēresta teksts, kaut gan daži komisijas locekļi izteica šaubas, vai tādā postmodernā sabiedrībā, kādā mēs šodien esam, būtu nepieciešams zvērēt. Deputāti pirmajā lasījumā nolēma, ka zvērests jeb svinīgais solījums ir nepieciešams, tādēļ arī centāmies pilnveidot un uzlabot šo pantu. Jaunais teksts, jaunais 18. panta otrais teikums, ir sakārtots pēc šāda principa: Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē devusi un ar savu parakstu apliecinājusi šādu svinīgu solījumu. Juridiskā komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu attiecībā uz to, ka jālieto nevis vārdi “Saeimas deputāts”, bet “Saeimas loceklis”, tas ir balstīts mūsu pašu Satversmes tekstā, kur deputāts tiek saukts trijos veidos - gan par deputātu, gan par tautas priekšstāvi, gan par Saeimas locekli. Tātad šeit vārda “deputāts” nomaiņa ar vārdu “loceklis” nebūtu pretrunā ar Satversmes tradīciju un Satversmes tekstu. Otrām kārtām. Pēc būtības, no vienas puses, deputāts ir ievēlēts ar to brīdi, kad Vēlēšanu komisija paziņo vēlēšanu rezultātus, bet ir tomēr nepieciešams veikt virkni formalitāšu, ieskaitot arī to, ka Saeimai pašai vajag pārbaudīt savu locekļu pilnvaras, un tas tiek darīts pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma Saeimas sēdē. Šeit ir ietverta doma, ka vēl pirms tam, kad Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras un apstiprina tās, - ka tātad vēl pirms tā brīža tiek dots svinīgais solījums. Satversmes 18. panta otrais teikums ir veidots, ietverot nosacījumu, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod un ar savu parakstu apliecina svinīgo solījumu. Tātad attiecībā uz “Saeimas locekli” būtu skaidrība. Tas, ka svinīgais solījums tiek dots “Saeimas sēdē”, ir ņemts no Satversmes 40. panta, kur ir paredzēts, ka svinīgo solījumu dod Valsts prezidents. Šajā sakarā vēl, protams, varam diskutēt, jo 40. pantā ir teikts - “tuvākajā Saeimas sēdē”. Tas ir saistīts ne tik daudz ar vietu, cik ar laiku. Tātad ir runa par tuvāko Saeimas sēdi, kura tad sanāk. Es domāju, arī trešajā lasījumā mēs vēl varam slīpēt un uzlabot šo tekstu. Attiecībā uz vārdiem “ar savu parakstu apliecinājusi” jāteic, ka Juridiskā komisija diezgan ilgi debatēja par šo iespraudumu, ko satur Juridiskā biroja priekšlikums. Protams, varētu vēl padomāt par to, vai šis jautājums - zvēresta vai svinīgā solījuma došana pienācīgā veidā un apliecināšana ar savu parakstu - nav tāds jautājums, kas būtu jāietver Saeimas kārtības rullī. Tas jautājums varbūt nav tik svarīgs, ka tas būtu jāregulē pašā Satversmē. Par vārdiem “svinīgs solījums”. Deputātu Urbanoviča un Cileviča iesniegtajā 3. priekšlikumā ir teikts, ka dod “šādu solījumu”. Arī deputāta Leiškalna iesniegtajā tekstā ir vienkārši “solījums”, kaut gan citā vietā ir pieminēts “svinīgs solījums”. Šeit mēs vadījāmies arī no Satversmes 40. panta redakcijas, kurā ir teikts, ka “svinīgu solījumu” dod Valsts prezidents, un pēc ilgām Juridiskajā komisijā notikušajām diskusijām palikām pie jēdziena “svinīgs solījums”. Par pašu solījuma tekstu. Pirmām kārtām šeit likvidēta ir vārda un uzvārda nosaukšana, ko Juridiskais birojs neuzskatīja par nepieciešamu, Juridiskā komisija tam piekrita. Šeit ir vārdi “uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus”. Šajā sakarā gan bija iebildumi no valodniekiem, taču šāda ir tradīcija arī Satversmes 40. pantā, kur ir teikts tieši tāpat, tieši tāpat ir veidots Valsts prezidenta zvēresta teksts. Šeit ir arī pasvītrota nepieciešamība un apņemšanās stiprināt Latvijas Republikas suverenitāti, latviešu valodu un kā vienīgo pasvītrot latviešu valodu, un aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, kā arī ir iekļauti citi tradicionāli, zvērestā vai svinīgajā solījumā parasti iekļaujami solījumi. Protams, lai Satversmes tekstu ilgstoši slīpētu, mums vajag daudz laika, enerģijas un pacietības. Es domāju, ka būs vēl arī trešais lasījums, mēs vēl varam tekstu, it sevišķi šo zvēresta vai svinīgā solījuma tekstu, uzlabot. Vēl mēs, protams, diskutējām un strīdējāmies par to, vai jāsaka “svinīgi solos” vai vienkārši “solos” vai “zvēru”. Es domāju, ka šis jautājums saskaņā ar 1. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - pagaidām ir palicis spēkā. Arī šajā sakarā vēl varētu tikt trešajā lasījumā izvērstas diskusijas. Godātie deputāti! Juridiskā komisija atbalstīja 1. priekšlikumu, tajā daļēji iekļaujot deputāta Leiškalna iesniegto 2. priekšlikumu un deputāta Ābiķa iesniegto 4. priekšlikumu. Nu, man tas būtu šajā jautājumā viss.".
• 2002_04_10_a-seq53 language "lv".
• 2002_04_10_a-seq53 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_04_10_a-seq53 mentions Q822919.
• 2002_04_10_a-seq53 mentions Q211.
• 2002_04_10_a-seq53 mentions Q2167704.
• 2002_04_10_a-seq53 mentions Q11815198.