Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_10_a-seq26> ?p ?o. }

• 2002_04_10_a-seq26 type Speech.
• 2002_04_10_a-seq26 number "26".
• 2002_04_10_a-seq26 date "2002-04-10".
• 2002_04_10_a-seq26 isPartOf 2002_04_10_a.
• 2002_04_10_a-seq26 spokenAs 22.
• 2002_04_10_a-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Protams, pēc Leona Bojāra izklāsta jautājumā par veterinārmedicīnu ir grūti runāt par parasto medicīnu, bet reizēm gadās… Cienījamie kolēģi! Tātad viens no galvenajiem cēloņiem, kas izraisījis krīzi veselības aprūpes sistēmā, nenoliedzami ir nepietiekamais budžeta līdzekļu apjoms, kas tiek piešķirts šīs nozares vajadzībām. Minētā problēma nav radusies pēkšņi, tā ir samilzusi jau daudzu gadu garumā, tāpēc pat samērā ievērojamais finansējuma palielinājums 2000. gada budžetā par 20 miljoniem latu šo problēmu diemžēl nav atrisinājis. Dabiski, rodas jautājums, kāpēc mēs esam nabadzīgāki par citiem un turam savu veselības aprūpes sistēmu bada maizē. 2002. gada budžetā šīs iedzīvotājiem vitāli svarīgās nozares vajadzībām piešķīra tikai 3,4% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Igaunijā šiem mērķiem tiek izlietoti 6,2%, bet Lietuvā - 4,8 procenti. Savukārt Eiropas Savienības valstīs šīm vajadzībām izlieto 7-9% no iekšzemes kopprodukta. Izrādās, ka no visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm mazāk līdzekļu nekā Latvijā veselības aprūpei piešķir tikai Turcijā. Valdība un valdošās koalīcijas partijas apgalvo, ka līdzekļu trūkumu sociālās sfēras nozarēm un budžeta deficītu izraisot objektīvi cēloņi. Diemžēl šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Nākas konstatēt, ka faktiski valsts nabadzību izraisa Finansu ministrijas sliktais darbs. Nodokļu iekasēšana valstī gadu no gada nevis uzlabojas, bet gan tikai pasliktinās. 2001. gadā iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās (salīdzinājumā ar 1998. gadu) ir pieaudzis par 32%, bet konsolidētā budžeta ieņēmumi - divas reizes mazākā mērā, proti, tikai par 16 procentiem. Ja iekasēto nodokļu apjoms būtu palielinājies atbilstoši iekšzemes kopprodukta pieaugumam, tad 2001. gada budžeta ieņēmumi būtu vismaz par 157 miljoniem latu lielāki. Tas nozīmē, ka tad pagājušajā gadā nebūtu bijis nekāda budžeta deficīta un ka tad būtu iespējams sociālās sfēras un tautsaimniecības attīstībai papildus piešķirt vismaz 70 miljonus latu. Tad nebūtu jāraud, ka mums trūkst līdzekļu veselības aprūpei, izglītības un kultūras vajadzībām. Kopā ar Finansu ministriju krietna vainas daļa būtu jāuzņemas arī Iekšlietu ministrijai, kas nepietiekami aktīvi apkaro kontrabandu un citus ekonomiskos noziegumus, tāpēc desmitiem miljonu latu nonāk nevis valsts budžetā, bet gan kontrabandistu un citu “ēnu” ekonomikas darboņu kabatās. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, 2001. gadā degvielas kontrabandas dēļ valsts budžets ir cietis zaudējumus 40 miljonu latu apmērā. Vismaz 10 miljonu latu zaudējumus sagādā nelegāli ražotie un pārdotie alkoholiskie dzērieni, kuru ražošanai izmanto galvenokārt kontrabandas spirtu. Lūk, kāpēc mēs nevaram papildus atrast tik ļoti nepieciešamos 20 miljonus latu veselības aprūpei. Diemžēl jāteic, ka nozarei piešķirtie jau tā ierobežotie līdzekļi netiek arī racionāli izmantoti. Reformas, kurām vajadzēja uzlabot nozares stāvokli, pagaidām ir radījušas tikai pārlieku lielu birokrātiskā aparāta pieaugumu. Vienā pašā Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā tagad strādā vairāk ierēdņu nekā 1992. gadā toreizējā Veselības aizsardzības ministrijā. Turklāt Labklājības ministrijā bez jau minētās aģentūras ir vēl arī citi departamenti un struktūrvienības, kas nodarbojas ar veselības aizsardzības problēmām. 2002. gada budžetā Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras un zonālo slimokasu uzturēšanai paredzēts izmantot gandrīz 3 miljonus latu. Minētā aģentūra ir tikusi pie lepnām telpām, kuru remonts, Požarnova kungs, izmaksāja aptuveni 700 000 latu. Tajā pašā laikā Labklājības ministrija nekādi nevar atrast līdzekļus nepieciešamās medicīniskās aparatūras iegādei Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. Labklājības ministrija neracionāli tērē ne tikai tai piešķirtos budžeta līdzekļus, bet arī Pasaules bankas piešķirtā kredīta līdzekļus. Lielākā daļa no tiem tiek izlietota dažādu ārzemju un pašmāju konsultantu darba samaksai, bet par 2,8 miljoniem latu ir iegādāta neracionāla datoru sistēma un programmas, kas nebūt nenodrošina nozares kompleksu datorizāciju. Labklājības ministrijā un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā stipri klibo organizatoriskais darbs. Kā gan citādi izskaidrot to, ka veselības aprūpes iestādēm jau budžeta gada sākumā trūkst līdzekļu un aug šo iestāžu parādi? Un pilnīgi veltīgi ir mēģināt uzvelt vainu Rīgas novada slimokasei, kurai aģentūra nav piešķīrusi pietiekamus līdzekļus. Jājautā - kad gan beidzot nozarē tiks ieviesta elementāra kārtība? Un par to ir cienījamajam labklājības ministram jāatbild. Vai tad mums būs jāklausās ministrijas ierēdņu un ierēdnīšu solījumos, ka stāvoklis uzlabosies pēc 15 - 20 gadiem, kad izpaudīšoties reformas pozitīvais efekts? Liekas, ka patiešām šie solījumi ļoti atgādina padomju propagandistu solījumus...".
• 2002_04_10_a-seq26 language "lv".
• 2002_04_10_a-seq26 speaker Modris_Lujans-1964.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q211.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q2660080.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q37.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q191.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q193089.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q458.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q687709.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q2070470.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q43.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q1118661.
• 2002_04_10_a-seq26 mentions Q16362302.