Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_21-seq459> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2002_03_21-seq459 type Speech.
- 2002_03_21-seq459 number "459".
- 2002_03_21-seq459 date "2002-03-21".
- 2002_03_21-seq459 isPartOf 2002_03_21.
- 2002_03_21-seq459 spokenAs 77.
- 2002_03_21-seq459 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā faktiski saduras diezgan būtiski juridiskās teorijas un prakses jautājumi. No vienas puses, es domāju, nevienam nav šaubu, ka pašvaldības ir gan publisko tiesību subjekti, gan publisko tiesību juridiskās personas un publiskās institūcijas. Tajā pašā laikā demokrātiskas valsts pārvaldes princips prasa, lai vara, kas lielākoties ir koncentrēta valsts varas institūciju rokās, bet lielākoties un galvenokārt valsts pārvaldes institūciju rokās - Ministru kabineta un ministriju rokās -, tomēr tiktu decentralizēta, sadalīta, pie tam ne tikai reģionālā griezumā, bet arī nozaru griezumā. Un viena no šādām metodēm ir piešķirt publisko tiesību subjekta kādas atsevišķas funkcijas tādai institūcijai, kuru ir nodibinājušas dažādas personas pēc interešu grupām vai apvienībām. Savukārt, ja šīs institūcijas ir saņēmušas pietiekami daudz publisko tiesību funkciju, tās faktiski ir jāpārveido par publisko tiesību juridiskām personām. Un šinī gadījumā, it sevišķi tad, ja Latvijas Pašvaldību savienību ir dibinājušas nevis privātas personas, bet publiskas personas, tātad pašvaldības - , faktiski mums jau sen ir pienācis laiks ar likumu šo lietu sakārtot un atzīt, ka Latvijas Pašvaldību savienībā automātiski par biedriem ietilpst visas pašvaldības, un tajā pašā laikā tai ir tiesības nodibināt vismaz trīs iekšējas asociācijas - Pagastu asociāciju, Mazo pilsētu asociāciju un Lielo pilsētu asociāciju - kā publisko tiesību personu apvienības Latvijas Pašvaldību savienības iekšējās struktūras, kuras vai nu pārstāv priekšsēdētājs, vai viņa vietnieki, kuri varētu būt šo asociāciju vadītāji, un attiecīgi paust visu šo publisko tiesību subjektu viedokli. Mūsu piedāvātās metodes, atstājot visu noteikšanu valsts varas rokās un nedecentralizējot šos jautājumus gan pēc teritoriālā, gan pēc strukturālā griezuma, nevar atzīt par demokrātiskām un demokrātiskas valsts principiem atbilstošām. Jo vairāk tādēļ, ka Latvijas Pašvaldību savienība jau šobrīd vairāku funkciju ziņā ir atzīta par likumīgu pašvaldību pārstāvi un to kopīgā viedokļa izteicēju. Notiek sarunas, kurās Latvijas Pašvaldību savienība pārstāv pašvaldības, lai vienotos ar valdību par budžeta jautājumiem un citos jautājumos. Kāpēc tad mēs pēc formas sabiedriskai organizācijai, ko tiešām ir dibinājušas privātpersonas, teiksim, dažādi darba devēji... kāpēc mēs viņus atzīstam un uzticam viņiem veikt publiskas funkcijas - risināt sarunas ar darba ņēmējiem šajā te trīspusīgajā sarunu sistēmā: Ministru kabinets - darba ņēmējs - darba devējs? Tāda ir loģika demokrātiskas valsts pārvaldē. Es domāju, ka arī Lagzdiņa kungam šeit būtu sakāms savs vārds, jo Lagzdiņa kunga vadītā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izveidojusi speciālu apakškomisiju, kur mēs bieži diskutējam šādus jautājumus, un šajos jautājumos mēs, manuprāt, virzāmies diezgan pareizā virzienā, veicot diezgan rūpīgas un tālejošas valsts pārvaldes, plašākajā nozīmē, reformas. Tāpēc mani šeit nedaudz satrauc tāda nedemokrātiska pieeja, kura ir iemiesojusies nez kādēļ atbildīgās komisijas darba stilā un kura neveicina šādu funkciju reālu īstenošanu, reālu funkciju nodošanu attiecīgajām, faktiski publisko viedokli pārstāvošām, organizācijām. Jā, pēc formas tās varbūt ir sabiedriskās organizācijas, bet pirmām kārtām jāatceras, ka tās ir dibinājušas publiskās organizācijas un ka tās pēc būtības pārstāv publiskās intereses. Tad kādēļ vienā likumā mēs tām uzticam veikt sarunas un piedalīties tik svarīgu lietu kā budžets apspriešanā, bet šeit arī faktiski ļoti svarīgā jautājumā negribam viņām to uzticēt? Un nemērīsim šeit pēc deguniem, vai tas ir Pētersons, Jaunsleinis vai Jansons! Tam nav juridiskās nozīmes. Valsts celtniecība un reformas ir jāveic pēc juridiskās loģikas un demokrātijas principiem, nevis pēc deguniem. Paldies!".
- 2002_03_21-seq459 language "lv".
- 2002_03_21-seq459 speaker Linards_Mucins-1951.
- 2002_03_21-seq459 mentions Q211.