Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq9> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq9 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq9 number "9".
• 2002_03_20_a-seq9 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq9 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq9 spokenAs 125.
• 2002_03_20_a-seq9 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes, ļoti godājamie Saeimas deputāti un cienījamie viesi, kas šodien vēro, kā Latvijas Republikas Saeima savā ārkārtas sēdē lems par Latvijas valstij gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski ļoti svarīgu jautājumu! Domājot par Latvijas politiskajām norisēm, par to, kā Latvijā tiek stratēģiski risināti ļoti svarīgi politiski jautājumi, neviļus ir jādomā par to, ka Latvijai pašai, pašiem Latvijas politiķiem, it sevišķi Latvijas politiskajai elitei, nav tik stingra mugurkaula, tik precīza nākotnes redzējuma un savas tautas vajadzību tik labas izjušanas, kāda būtu nepieciešama. Diemžēl tā tas ir arī šajā jautājumā. Šie Satversmes grozījumi top ne jau Latvijas iekšpolitiskās situācijas dēļ, ne jau tādēļ, ka tos ir pieprasījuši Latvijas vēlētāji, bet gan diemžēl tādēļ, ka mums uz to norādīja no ārienes. Par šo jautājumu es domāju, ka Latvijai būtu pēdējais brīdis pašai precīzi zināt un definēt, ko Latvija grib, - ko grib ne tikai tās politiskā elite, bet arī tie cilvēki, kas Latvijā dzīvo un dzīvos, kas ir mūsu valsts patrioti un kas domā par Latvijas nākotni. Vispirms es gribu uzsvērt, ka Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija šodien atbalstīs Saeimā iesniegtos Satversmes grozījumus. Taču es vēlos atgādināt, ka jau trīs sesijas pēc kārtas, sākot no 7. Saeimas pilnvaru laika, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija vairākkārt ir Saeimā iesniegusi Satversmes grozījumus, kuros bija runāts par pajumtes nodrošināšanu, par cilvēka cienīgu iztiku, par nodrošinātām vecumdienām. Acīmredzot arī tie ir vieni no pašiem būtiskākajiem jautājumiem, tādi, kas ir svarīgi ne tikai Latvijas iedzīvotājiem un kam jābūt vieniem no pašiem būtiskākajiem jautājumiem, kas risināmi Latvijas politiķiem, bet tā ir arī vispārēja tendence visā Eiropā, ja ne visā pasaulē. Eiropā šodien runā par jaunu sociālo dimensiju, par jaunu pieeju cilvēku vajadzībām, tādēļ es domāju, ka šis darbs, kas, ja šodien pozitīvs balsojums noteiks šos grozījumus Satversmē, būtu jāturpina, jo cilvēka cienīga iztika un cilvēka cienīga dzīve ir viens no stabilitātes garantiem, kas savukārt varētu tālāk nodrošināt arī cilvēka cienīgu valodas lietošanu. Par valodu jāteic, ka valoda ir daudz, daudz vieglāk definējama nekā tautība. Valoda ir viens no tiem nācijas pazīmes nesējiem, kas to izpauž visspilgtāk. Eiropas Savienība šajā kontekstā pieņem savas direktīvas. Es gribētu pieminēt divas - divas, kas tika pieņemtas vienā laikā un kas runā par divām dažādām, bet ārkārtīgi cieši saistītām problēmām. Proti, viena no abām direktīvām runā par vienlīdzīgu apiešanos ar cilvēkiem neatkarīgi no rases (tas ir tieši tas jautājums, par ko mēs šodien diskutējam), un otra ir par vienlīdzīgu apiešanos ar cilvēkiem nodarbinātības jomā. Tieši darbs un cilvēka atbildība pret savu valsti, cilvēka spēja strādāt un cilvēka varēšana strādāt - tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai mēs spētu radīt cilvēka cienīgu dzīvi. Mums ir vēl ļoti daudz ko darīt. Sabiedrības integrācijas koncepcijā, par kuru Latvijā ir tik daudz diskutēts, mēs lasām vārdus, kas vistiešākajā veidā attiecas arī uz šodien apspriežamajiem Satversmes grozījumiem, proti (es citēju), uz “latviešu valodas kā integrācijas līdzekļa stiprināšanu”. Pirmkārt, “nodrošināt latviešu valodas apguves un latviešu valodas lietošanas iespējas, atbalstot latviešu valodas apguves valsts programmu”. Otrkārt, “stiprināt un veicināt nacionālās filoloģijas zinātnisko attīstību”. Un, treškārt, “paplašināt latviešu valodas lietotāju informatīvo materiālu izdošanu - vārdnīcas, gramatikas grāmatas, rokasgrāmatas”. Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Tas viss mūsu Sabiedrības integrācijas programmā stāv rakstīts - jau divus gadus! Tomēr mums vajadzēja nākt impulsam no ārienes, tam vajadzēja skart Latvijas integrāciju NATO, lai Valsts prezidente sasauktu Valodas komisiju, kurā tiek principā runāts par šiem Sabiedrības integrācijas programmā ierakstītajiem, bet neizdarītajiem darbiem, kurus nupat minēju. Vēl nesen mēs klausījāmies viena ļoti cienījama dzejnieka un latviešu valodas skolotāja ļoti nopietnas, pamatotas bažas par to, ka latviešu valodā pieejamie mācību materiāli ir zemā līmenī, ārkārtīgi nepilnīgi vai arī nav izdoti pietiekamā skaitā. Es domāju, ka tagad būs viens no pašiem svarīgākajiem balsojumiem parlamentā - par labu šīm programmām, reālai latviešu filoloģijas attīstībai un reālai, praktiskai ikdienas mācīšanai nepieciešamo līdzekļu radīšanai Latvijas valstī. Jo, lai vai kādu intelektuālo spēku Valsts prezidentes izveidotā Valodas komisija ieliktu savā darbā, tam būs nepieciešami līdzekļi, tam būs nepieciešama parlamenta atsaucība. Tagad būs viens no pašiem svarīgākajiem balsojumiem parlamentā! Un vēl. Runājot par valodas stāvokli Latvijā, manā priekšā ir Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu harta. Es ar lielu rūpību pirms šīs sēdes vēlreiz izlasīju hartas saturu un konstatēju vienu - proti, hartā runāts par diviem valodu lietojuma veidiem. Proti: viens gadījums - tās ir minoritāšu valodas, otrs gadījums - tās ir valsts valodas. Praktiski hartā nav atrodams jautājums par to, ka arī valsts valoda var būt apdraudēta, kā arī tā var būt uz izzušanas robežas. Līdz ar to es gribētu teikt, ka latviešu valodas aizstāvībā mēs esam spēruši vēl tikai pirmo soli. Tas ir ārkārtīgi svarīgs, bet vēl tikai, gribētu teikt, sākuma mēģinājums. Tam līdzi, nenoliedzami, ir jānāk visu Latvijā lietoto minoritāšu valodu aizstāvībai. Nenoliedzami! Jo Latvijas kā valsts, Latvijas kā nācijas pazīme vienmēr ir bijusi tā, ka Latvijā minoritāšu valodas tiek cienītas, ka tajās gadsimtiem ilgi ticis runāts un ka latviešu nācija kā tāda vienmēr ir atbalstījusi šo minoritāšu valodu attīstīšanos un veidošanos noteiktā laikposmā. Vēl es gribētu cienījamajiem Saeimas deputātiem atgādināt, kā tad īsti šajos v��lēšanu likumos - gan valsts, gan pašvaldību vēlēšanu likumos - radās šī diskriminējošā norma. Tas būs tas “otrais cēliens”, par kuru šeit iepriekš runāja mani kolēģi. Tātad principā bija ļoti konkrēts gadījums. Mēs atceramies Vācijas pilsoni Zīgerista kungu, kas k��uva par Saeimas deputātu, nezinādams latviešu valodu. Tas bija ārkārtīgi konkrēts gadījums, diemžēl jāteic, ka arī šajā gadījumā, balsojot par šo grozījumu vēlēšanu likumos, netika stratēģiski domāts par tālākajām Latvijas interesēm. Cienījamie kolēģi un godājamās kolēģes! Es mums visiem novēlu ne tikai iet pakaļ notikumu attīstībai, bet domāt arī uz priekšu, lai mēs redzētu dažus gadus tālāk, kā mūsu valsts attīstīsies, kas būs mūsu prioritātes, kas ir izdarāms jau šodien un kas būtu darāms rīt. Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt - un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija to darīs - šos grozījumus Satversmē. Pateicos, godātie kolēģi!".
• 2002_03_20_a-seq9 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq9 speaker Viola_Lazo-1954.
• 2002_03_20_a-seq9 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq9 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq9 mentions Q193089.
• 2002_03_20_a-seq9 mentions Q458.
• 2002_03_20_a-seq9 mentions Q7184.
• 2002_03_20_a-seq9 mentions Q183.