Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq7> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq7 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq7 number "7".
• 2002_03_20_a-seq7 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq7 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq7 spokenAs 77.
• 2002_03_20_a-seq7 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien mēs esam sanākuši kopā, lai ārkārtas sēdē pirmajā, konceptuālajā, lasījumā grozītu Latvijas Republikas Satversmi. Satversmes grozīšana ir viena no visnopietnākajām lietām, kurām parlaments vispār var pievērsties. Tieši tā to izprot Saeimas labēji centriskais vairākums, kas šo likumprojektu izstrādāja, un visi tie deputāti, kuri atradīs par iespējamu to atbalstīt. Papildu nozīmi šiem grozījumiem piešķir arī tas, ka tie tapuši sarežģītā situācijā - daudz vairāk ārpolitiska, nevis iekšpolitiska spiediena netiešā rezultātā. Vislielākajā mērā tie ir saistīti ar mūsu valsts likteni ilgtermiņā, un, iespējams, tie ir tikai viena daļa tajā lielajā darbā, kuru paralēli plānotajam un sen zināmajam Saeimai būs jāpagūst izdarīt dažu tuvāko mēnešu laikā. Mums šodien ir jāpieņem lēmums ne tikai par to, balsot vai nebalsot par grozījumiem Satversmes 18. , 21. , 101. un 104. pantā, bet arī par to, kā stratēģiski un taktiski vispareizāk rīkoties, vadot Latviju cauri ārpolitiskās spriedzes līkločiem, kā mūsu mazajai valstij sasniegt ārpolitisku uzvaru, tiekot uzaicinātai iestāties NATO, tajā pašā laikā lieki neriskējot ar iespēju ciest iekšpolitiskus zaudējumus, piemēram, tādus kā sabiedriskā miera un savstarpējas uzticības zudums, parlamentāra krīze vai starptautiska nestabilitāte. Negribu jūs aizkavēt ar gariem un izvērstiem stāstiem par to, kas pasaulē mainījies kopš pagājušā gada 11. septembra. Negribu arī strīdēties par to, varēja vai nevarēja iepriekš paredzēt to, ka pēdējā gadā pirms lēmuma pieņemšanas par uzaicināšanu NATO mums tiks izvirzītas ļoti nopietnas papildprasības. Atgādināšu tikai to, ka kādā dienā janvāra otrajā pusē visas Saeimā pārstāvētās frakcijas tika uzaicinātas pie Valsts prezidentes. Viņa mums pastāstīja, ka NATO valstu līderu prasība pēc Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumu grozījumiem ir stingra un nelokāma, kā arī ierosināja ķerties pie minēto vēlēšanu likumu grozīšanas. Pēc šīm sarunām kā mums, parlamenta politiķiem, tā, uzdrošināšos apgalvot, arī viņai acīmredzami skaidrs kļuva tas, ka, raugoties no iekšpolitiskā viedokļa, šai situācijai nebija saskatāms risinājums, kas vienlaikus būtu ātrs, vienkāršs un rezultatīvs. Nebija jābūt ģeniālam, lai saprastu, ka valsts valodai un visam tam, kas ar to saistīts, ir īpaša vieta ļaužu sirdīs, arī politiķu sirdīs, jo, starp citu, arī viņi ir cilvēki, tāpēc uzreiz, uz karstām pēdām, neviena no frakcijām nav gatava tūlītējiem vēlēšanu likumu grozījumiem. Atšķirība starp politiskajiem spēkiem ir tikai tajā apstāklī, cik aktīva vai pasīva katra partija izvēlas būt. Izvēle ir šāda: vai nu vienkārši nepiekāpties un izlikties, ka problēma nemaz nav tik liela, kā tā tiek tēlota, sakot, ka gan jau mūs NATO paņems tik un tā, ja vispār gribēs ņemt, vai tomēr atzīt problēmas esamību, apzināties tās ārpolitiskās sekas un meklēt kādu, iespējams, sarežģītu un stipri darbietilpīgu problēmas risinājumu. Mēs, Satversmes grozījumu projektu parakstījušie pieci politiskie spēki, izšķīrāmies par otro - par šo aktīvo dzīves pozīciju. Mēs izvirzījām sev drosmīga karavadoņa cienīgu mērķi - atrast veidu, kā, neielaižoties nesavlaicīgā diskusijā par pārspēka konkrēto prasību, visu pārējo savu darbību vērst uz to daudz svarīgāko un vērtīgāko teritoriju nostiprināšanu, kurās manevri šobrīd nenotiek, tādējādi gandrīz neko nezaudējot, bet iegūstot labas pozīcijas nākotnē. Premjers nāca klajā ar domu, ka latviešu valodas kā valsts valodas statusu varētu izvērst un vēl vairāk nostiprināt Satversmē. Tika radīta koalīcijas partiju darba grupa, kurai vēlāk pievienojās Sociāldemokrātu savienības deputāti, un tā pēc vairāku nedēļu ilga darba piecu partiju pārstāvji vienojās par apjoma ziņā nelieliem grozījumiem četros Satversmes pantos, kuri pavisam precīzi un nepārprotami atrunā latviešu valodas kā darba valodas statusu tieši vēlētos varas nesējos - Saeimā un pašvaldībās, kā arī akcentē ikviena cilvēka tiesības griezties valsts un pašvaldību iestādēs un saņemt atbildes pēc būtības latviešu valodā. Tie arī ievieš kādu Eiropas valstīs labi pazīstamu, bet Latvijā pavisam jaunu parādību - ievēlētā deputāta zvērestu jeb svinīgo solījumu, kura nedošanas gadījumā deputāta pilnvaras tiek zaudētas. Projekts jau tika plaši apspriests, tajā skaitā ar Valsts prezidenti, tas tika gan slavēts, gan viegli kritizēts, tika norādīts arī uz nepilnībām, un tādas patiešām ir. Ir nepieciešamas redakcionālas izmaiņas, arī tādas, kas saistītas ar vajadzību atrunāt citos tiesību normu hierarhijā zemāk stāvošos aktos atsevišķas lietas; piemēram, ir jāprecizē, kā saprast terminu “darba valoda” vai ko nozīmē vārdi “dot šādu svinīgo solījumu (..) nepienācīgā veidā”. Tomēr jāatzīmē, ka neviens no izteikties uzaicinātajiem ekspertiem - un tādu bija ne mazums, sākot no valodnieces un dzejnieces Māras Zālītes un beidzot ar Latvijas Universitātes valsts tiesību profesoriem - nav konceptuāli uzstājies “pret” šo likumprojektu. Bieži jautā, vai tiesa, ka šis ir tikai “pirmais cēliens” lugā, kuras “otrajā cēlienā” tiks izdarīti nepieciešamie grozījumi vēlēšanu likumos, lai trešajā cēlienā Latvija saņemtu uzaicinājumu iestāties NATO. Neiešu liegties, jo ir jāatzīst, ka tāda doma gaisā virmo gan. Neviens no mums nevar galvot par “trešo cēlienu” - par Latvijas uzaicināšanu iestāties NATO, un arī par to, kā mums veiksies otrajā posmā, šobrīd vēl diezgan maz kas ir zināms. Taču tas, ko mēs varam, ir izdarīt visu iespējamo, lai nezaudētu izredzes nonākt līdz “trešajam cēlienam”. Jau tagad ir zināms vai vismaz ir nojaušams, ka būs arī tādas partijas, tādi politiķi, kuri izlems piedalīties tikai “pirmajā cēlienā”, taču par to nav jābēdājas, jo katram no šiem “cēlieniem” ir sava pašvērtība un virsvērtība. Turklāt tā ir pietiekami liela un izteikta, lai ikvienam, gribētu pat teikt, lai nevienam, kas iestājas par šiem konkrētajiem grozījumiem Satversmē, nekad nebūtu par tiem jākaunas. Tomēr politiķu vairākuma uzdevums laikam gan būs atrast sevī spēku, lai varētu izturēt visus “trīs cēlienus”, apzinoties sevi kā cilvēkus, kuri domā ar galvu, bet redz ar sirdi, kā cilvēkus, kuri apzinās visu lietu vērtību, bet ne par ko nepārmaksā, kā cilvēkus, kuri dzīvo saskaņā ar Eduarda Virzas kādreiz rakstīto: “Visaugstākais un vislielākais ir, ja tauta var saglabāt vareno un pirmatnējo dzīvotgribu, kas apvienota ar spriešanas spējas pamatīgumu. ” Aicinu jūs atbalstīt Satversmes grozījumus pirmajā lasījumā un tādējādi spert izšķirīgu soli pretī valsts valodas statusa likumiski un starptautiski nevainojamai nostiprināšanai.".
• 2002_03_20_a-seq7 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq7 speaker Kristiana_Libane-1971.
• 2002_03_20_a-seq7 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq7 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq7 mentions Q193089.
• 2002_03_20_a-seq7 mentions Q4459436.
• 2002_03_20_a-seq7 mentions Q7184.
• 2002_03_20_a-seq7 mentions Q2335963.