Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq5> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq5 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq5 number "5".
• 2002_03_20_a-seq5 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq5 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq5 spokenAs 37.
• 2002_03_20_a-seq5 spokenText "Godātie tautas priekšstāvji! Pirmām kārtām es gribētu jūs aicināt apzināties šīs dienas nozīmību, jo tieši šodien mēs runājam par svarīgu Latvijas valsts nacionālo interešu nostiprināšanu visaugstākajā līmenī - par valsts valodas, latviešu valodas politiku. Latviešu valoda, manuprāt, ir tieši tā ass, ap kuru mēs varam saliedēt visu Latvijas sabiedrību. Tāda ir mana pārliecība! Jā, ir dzirdētas daudzas iebildes, ka šobrīd Satversmes 4. pants, kurā, kā mēs zinām, ir noteikts, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, ir pilnīgi pietiekams. Turklāt, kā mēs zinām, ir spēkā Valsts valodas likums, kurā kā mērķis ir izvirzīta latviešu valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Un tomēr - kādēļ mums šodien jārunā par valsts valodas politikas nepārprotamu nostiprināšanu visaugstākajā līmenī? Ir daudzi jautājumi, uz kuriem šobrīd nav iespējams saņemt pilnīgi pārliecinošu un pilnīgi viennozīmīgu atbildi. Tie ir šādi. Vai valsts valodas statusa nostiprinājums ir pietiekams un vai šai jomā ir izdarīts viss, ko var darīt likumdevējs? Vai pietiekami stingri un neatgriezeniski ir iezīmēta valsts valodas politika? Un vai, mainoties Saeimas sastāvam, nebūs iespējams ātri un viegli atteikties no visa šobrīd sasniegtā valsts valodas jomā? Vai, noslēdzot kādus starptautiskus līgumus, kas, no tiesību normu hierarhijas viedokļa, stāv augstāk par nacionālajiem likumiem, nebūs iespējams kaut kādā veidā mazināt valsts valodas nozīmi un vai valoda no tā necietīs? Kā jau teicu, pilnīgi viennozīmīgu un pārliecinošu atbilžu uz šo jautājumu šobrīd nav. Un tieši tādēļ ir arī atšķirīgi viedokļi gan par jau esošo valsts valodas statusa nostiprinājumu, gan arī par to, kādai jābūt turpmākajai mūsu rīcībai. Piedāvātais likumprojekts mums dod iespēju cauraust Satversmes normas ar skaidru, nepārprotamu nostiprinājumu: valsts valodas lietošana vēlētās pārstāvniecības institūcijās. Ļoti bieži nākas dzirdēt, it īpaši pēdējās dienās, kritiskas iebildes: vai tik augstas juridiskas “raudzes” dokumentu, kāda ir Satversme, ir iespējams tik vienkārši aiztikt, grozīt, un vai to vispār vajadzētu darīt? Šajā sakarā es gribētu jums atgādināt arī to, ka Satversmes “tēvi”, radot Satversmi, labi apzinājās, ka laika gaitā būs nepieciešams izdarīt konstitūcijā izmaiņas, lai saglabātu dzīvu saikni valsts attīstībā. Viņi saprata arī to, ka izmaiņu izdarīšana nedrīkst būt pārāk atvieglota, jo tas varētu novest pie sasteigtiem, nepārdomātiem grozījumiem. Un tieši tādēļ ir izveidota īpaša formula Satversmes grozījumu veikšanai, kura ir nostiprināta Satversmes 76. pantā un kuru mēs ievērosim, gan šajā lasījumā, gan nākamajos lasījumos strādājot pie piedāvātajiem grozījumiem. Runājot par konkrēto projektu, gribu teikt, ka visi četri priekšlikumi veido vienu veselumu. Tie ir vērsti uz vienu mērķi - uz valsts valodas statusa politisku un praktisku nostiprināšanu un iedzīvināšanu. Un tādēļ es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un kopīgi strādāt pie tā tālākas pilnveidošanas, vienlaikus cienot un saglabājot Satversmei raksturīgās iezīmes - lakonisko valodu un normu konkrētību. Pats labākais mūsu darba novērtējums, kāds varētu būt pēc Satversmes grozījumu izdarīšanas valsts valodas jomā, droši vien varētu būt tas, ka par Latvijas Republikas Satversmi - ar tajā veiktajiem grozījumiem - varētu teikt, ka tā ir konstitūcija, kas veidota ar skatu nākotnē, ar iespēju to piemērot arī dažādām krīzēm sabiedrības likteņos. Aicinu jūs strādāt kopā! Vēlu veiksmi! Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_20_a-seq5 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq5 speaker Vineta_Muizniece-1956.
• 2002_03_20_a-seq5 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq5 mentions Q211.