Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq44> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq44 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq44 number "44".
• 2002_03_20_a-seq44 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq44 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq44 spokenAs 27.
• 2002_03_20_a-seq44 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šodien ir izskatāms ļoti nopietns jautājums - Satversmes grozījumi, un es katrā ziņā aicinu pie Satversmes grozījumiem ķerties ar maksimālu nopietnību un rūpību. Es domāju, ka Sociāldemokrātu savienības frakcija šajā gadījumā pirmajā lasījumā, neapšaubāmi, atbalstīs šos Satversmes grozījumus, kuri nostiprina latviešu valodas statusu un tiesības Latvijā, un tas ir ļoti nopietni un vajadzīgi. Un mēs, protams, piekrītam šiem grozījumiem pēc būtības. Tajā pašā laikā es domāju, ka redakcionāli labojumi var būt, un pie tiem es mazliet vēlāk pakavēšos arī savā runā. Un viss, kas ir koleģiālā darbā veikts, vienmēr būs labāks nekā tas, ko radīsim, ja mēs mēģināsim kaut ko izdarīt atsevišķi - pa vienam. Tomēr es gribētu uzsvērt to, kāpēc mēs vispār ķērāmies pie šiem grozījumiem. Pirmais aspekts ir ļoti skaidrs - Latvijā ir dažādi politiskie spēki ar dažādu attieksmi pret latviešu valodu kā valsts valodu un tās kā valsts valodas lomu, un šiem politiskajiem spēkiem var būt lielākas vai mazākas veiksmes nākamajās vai aiznākamajās vēlēšanās. Un mums nevajadzētu pieļaut, ka tas, kas ir mūsu valsts pamatā, - šīs latviešu valodas kā valsts valodas statuss, šī demokrātija un nacionālā valsts, kas ir izveidota, latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības… ka viss tas, realizējot šīs tiesības, varētu tikt mazināts vai “apcirpts”. Mēs domājam, ka šinī gadījumā tas, kas ir iesākts Atmodas laikā 1991. gadā, ir vainagojies ar valsts neatkarības atjaunošanu, un tas ir jāturpina. Otrais aspekts, kas mums ir ārkārtīgi svarīgs, ir tas, ka mēs virzāmies uz NATO, un mums ir nepieciešams, lai mūsu līdzdalība NATO garantētu Latvijas drošību. Un tas ir ceļš, kas mums ir bijis ejams visā Latvijas neatkarības un demokrātijas laikā, kopš mums ir izdevies Latvijā atjaunot neatkarību un demokrātiju. Un, ja reiz NATO ir tāda demokrātijas izpratne, kā viņi mums teic, tad mums šinī gadījumā ir ar to jārēķinās. Mums ir jārēķinās ne tik daudz ar viņu domām, tieši kāda demokrātija ir pati optimālākā - es domāju, ka mēs arī NATO ekspertu vidū atradīsim daudz un dažādus viedokļus par to, kas ir pats labākais, - bet šinī gadījumā tā ir prasība, ar kuru ir jārēķinās, kura ir jāizdiskutē un jāizvērtē. Taču to mēs varam darīt vienīgi tad, ja esam paveikuši sava darba pirmo pusi - nostiprinājuši latviešu valodas statusu Satversmē. Tas ir viens. Es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka mums ir jāskatās ne tikai no šā viedokļa, bet arī no tā viedokļa, ka Latvijai ir stingri jāieņem sava nostāja, ar kādu mēs pasaulē piedalāmies zināmos sadarbības modeļos, neatkarīgi no tā, vai tie ir Austrumi vai Rietumi. Mēs katrā ziņā skatāmies uz NATO diezgan cerīgi un pozitīvi, jo tā, mūsuprāt, varētu garantēt Latvijas neatkarību. Mums ir jāapzinās arī tas, kāds varētu būt latviešu valodas liktenis, ja mēs nebūsim šajā NATO. Tā ka šīs lietas ir savstarpēji saistītas un mēs nevaram teikt, ka NATO - tā ir viena lieta, bet latviešu valodas tiesības attālākā nākotnē un iespējas tai attīstīties - otra lieta. Mums ir jāatceras, kāda ir situācija mūsu tuvākajiem un tālākajiem kaimiņiem, piemēram, Baltkrievijā baltkrievu valoda lēnām izzūd. To izkonkurē daudz stiprākā, arī kultūras ziņā, krievu valoda. Līdzīga situācija ir Ukrainā, bet ukraiņu tauta ir daudz, daudz lielāka par latviešu tautu, un, ja mēs redzam, kāda situācija veidojas Ukrainā, tad mums ir jāsaprot, ka mūsu uzdevums lielā mērā ir šo latviešu valodas vidi šeit, Latvijā, stiprināt tā, lai latviešu valoda netiktu apdraudēta. Tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcijas pārstāvji ir iepazīstinājuši arī valdību veidojošo partiju pārstāvjus ar saviem priekšlikumiem. Mēs kopīgi strādājām arī pie šiem valdības iesniegtajiem priekšlikumiem. Uz otro lasījumu mēs dosim arī Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu. Es to vēlreiz atkārtošu un atgādināšu arī mūsu pilsoņiem un iedzīvotājiem. Mūsuprāt, būtu nepieciešams 101. pantu papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā: “Valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda. ” Es domāju, mums ir jāuzsver sekojošais - tas, ka ne tikai pašvaldībām, ne tikai Saeimai, bet arī Valsts kontrolei, Valsts prezidentes kancelejai un arī tiesām būs jāparūpējas, lai lietvedībā darba valoda būtu latviešu valoda. Un tāpēc es domāju, ka mums ir jāiet šis lakonisko un liekvārdību izslēdzošo Satversmes grozījumu ceļš, un Sociāldemokrātu savienības frakcija iesniegs šo priekšlikumu. Mēs esam pārliecināti, ka Saeimas vairākums mūsu priekšlikumu atbalstīs un ka tas tiks pieņemts. Ko es vēl gribētu šeit īpaši uzsvērt? Mums ir jāsaprot vēl viena problēma, kas saistīta ar to, ka ir daudzi ļoti nopietni juristi, kas mums skaidro un pamāca: jā, pašreiz Satversmē visas šīs garantijas, raugoties no juridiskā viedokļa, latviešu valodai jau noteiktas. Es nevaru iebilst. No juridiskā viedokļa, tas tā ir izdarīts, bet tomēr saglabājas viena problēma - tas, ka juridiskās normas parasti, pat ļoti bieži skaidro tie, kuri ir pie valsts varas stūres. Rezultātā var veidoties tāda situācija, ka tas, kas pašreiz šķiet pašsaprotams un, mūsuprāt, pašpietiekams, vienā brīdī var kļūt radikāli citādāks. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs uzskatām, ka šīs ļoti lakoniskās tēzes, kas jau ir Satversmē, formāli būtu jāpapildina un jānostiprina latviešu valodas statuss. Mums ir jāsaprot, ka nākotnē, iespējams, būs tādas situācijas, kad mēs nevarēsim paļauties vienīgi uz likuma spēku. Mums būs jāpaļaujas arī uz Satversmes spēku, jo grozīt likumu ir daudz vieglāk. Pie tam Satversme tomēr nosaka pašus valsts pamatus. Es gribētu uzsvērt arī to, ka Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu pēc būtības ir atbalstījusi arī virkne ekspertu. Līdzīgas domas, jau apspriežot valdības priekšlikumus, ir izteicis ar�� Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valsts tiesību katedras vadītājs Zigurds Mikainis. Tā ka šeit ir pārstāvēts arī ekspertu viedoklis. Protams, es domāju, ka mums vajadzēs skatīties arī to, ko mēs varam uzlabot redakcionāli arī šajos grozījumos. Es, piemēram, domāju, ka būtu jāņem vērā viedoklis, kas jau ir izteikts, šīs daudzās diskusijas par to, ka šinī svinīgajā solījumā ir termins “nepienācīgā veidā”. Es domāju, būtu ļoti labi, ja tiktu precīzi noteikts tas, ka deputātam ir jādod pilns svinīgā solījuma teksts, tātad ir jādod pilns solījums un nedrīkst dot nepilnu svinīgo solījumu. Tādā gadījumā, es domāju, atrisinātos arī šis jautājums par nepienācīgo veidu, jo tik tiešām par to varētu daudz diskutēt, taču varētu būt arī citi labojumi. Es gribētu uzsvērt vēl to, ka šajā solījuma tekstā mums vajadzētu paredzēt arī to, ka solījumu dod katrs deputāts un, protams, arī deputāte, - tātad ne tikai vīriešu kārtas deputāti, kā tas mums ir pašreiz, jo es ceru, ka nākotnē Saeimā būs vairāk godājamu dāmu. Tā ka varētu būt tādi pavisam nelieli redakcionāli precizējumi. Kas vēl mums būtu jādara? Kolēģi! Man ir jāuzsver tas, ka nepietiks ar šo juridisko nostiprinājumu Satversmē vien. Tāpat kā dažkārt nepietiek ar likuma grozījumiem. Sociāldemokrātu savienības frakcija ierosina valdību veidojošajām partijām paralēli šiem Satversmes grozījumiem skatīt arī jautājumu par to, ka no Ministru kabineta rezerves fonda varētu izdalīt 1 miljonu latu šai Valodas komisijai, kura ir nodibināta Valsts prezidentes paspārnē, jo bez šiem finansu līdzekļiem mēs nevarēsim uzsākt šo darbu, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs. Ar šiem Satversmes grozījumiem mēs sakārtosim ne tik daudz nākotnes perspektīvu un dzīvi, cik mēģināsim atrisināt tikai atsevišķas lietas. Tātad mums nepietiks ar Satversmes grozījumiem vien, jo vajadzēs nodrošināt arī konsekventu valsts valodas politiku, un tai būs vajadzīgs šis atbalsts no valsts budžeta. Es gribētu arī uzsvērt, ka mums būs jādomā par to, kā nostiprināt un uzlabot latviešu valodas mācīšanu, jo būs vajadzīgi jauni mācību līdzekļi un metodika, būs jāizstrādā plāns un atbilstoši šim plānam jāsagatavo pāreja mazākumtautību skolās uz latviešu valodas apmācību vidusskolās. Tas viss ir jādara, un tur visam ir jābūt precīzi noteiktam, saplānotam un arī nostiprinātam ne tikai ar likumu spēku, bet arī ar organizatoriskiem pasākumiem un finansējumu. Ir jābūt visiem šiem nosacījumiem! Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums būs jādomā par tādām lietām, kuras ir uzsvērusi arī Valsts valodas komisijas vadītāja Māra Zālīte, par to, ka arī augstskolās vajadzēs ieviest speciālu kursu, kas skars latviešu valodas kultūru, ka būs jāstrādā pie latviešu valodas terminoloģijas datu bāzes izveides un pie daudzām citām lietām. Tātad, kolēģi, ar Satversmes grozījumiem vien nepietiks, ja mēs šo darbu gribam darīt ne tikai no juridiskā viedokļa, bet gribam mainīt arī situāciju pašā Latvijā un nostiprināt cittautiešu vidū pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu un tās apgūšanu. Es gribētu arī iebilst pret dažām tēzēm, kas šeit izskanēja, - pret to, ka šobrīd vajadzētu plaši un daudz diskutēt par Satversmes grozījumiem. Šie Satversmes grozījumi nav atliekami, un tie ir veicami pietiekami straujā tempā, taču to var izdarīt vienīgi tad, ja mēs šo diskusiju nepaplašinām līdz bezgalībai. Es gribu uzsvērt, ka tieši tāpēc mums šinī gadījumā vajadzētu koncentrēties uz valsts valodas jautājumiem, bet nevajadzētu mēģināt to pārvērst priekšvēlēšanu kampaņas momentā un censties risināt daudzus citus jautājumus. Jā, man nav iebildumu pret diskusiju par to, kas vēl būtu Satversmē jādara, un būtu labi, ja šeit Saeimā esošie politiskie spēki būtu gatavi runāt par pašvaldību sadaļu Satversmē. Tas būtu ļoti labi un to vajadzētu darīt. Tomēr pašlaik mums ir jāvirzās uz priekšu šajā latviešu valodas aizsardzības jautājumā. Un tas viss ir saistīts ar jautājumu, kā mēs virzīsimies arī uz NATO. Vēl viens jautājums. Tika izteikta pārliecība, ka mums ir jāskatās un jāmaina attieksme Satversmē… Ir runa par to, ka ir dažādi cilvēki, ar dažādu politisku pārliecību, to skaitā ar pučistu pārliecību, kuri savulaik, pēc barikāžu dienām, bija gatavi vērsties pret konstitucionālo valsts varu šeit, Latvijā, pret pilsoņu vēlēto varu, pret Augstāko padomi, pret Ministru padomi. Es gribu skaidri un gaiši pateikt, ka tās ir divas dažādas lietas: par politisko pārliecību mums nevajag strīdēties, bet jautājumā par politisko rīcību, kura ir bijusi antikonstitucionāla, nevar būt ne mazāko atlaižu. Ne mazāko atlaižu. Man nav iebildumu pret to, ka cilvēki, kuriem ir citādāka politiskā pārliecība, aģitē, mēģina pārliecināt cilvēkus. Tās ir viņu tiesības, ja vien šī viņu politiskā pārliecība nav rasistiska, antidemokrātiska. Taču mums ir jābūt pilnīgā skaidrībā par to, ka mēs nevaram izrādīt šādu pretimnākšanu Satversmes grozījumos, kā piedāvāja šodien, jautājumos, kas skar pučistus. Šeit nevar būt nekādu atlaižu, un tas ceļš, kas ir uzsākts Rīgas Domē, nav turpināms šeit, Satversmē! Viennozīmīgi un skaidri: ja kāds grib reabilitēt Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekus, kuru darbība pēc barikāžu dienām, līdz pat pučam, bija vērsta pret Latvijas neatkarību, pret Latvijas demokrātiju, es tam nepiekrītu. Ar to lai nodarbojas citi politiskie spēki! Sociāldemokrātu savienība kategoriski iebilst pret to. Mēs katrā ziņā darīsim visu iespējamo, lai šādu situāciju nepieļautu. Un atcerēsimies, ka Satversmes grozījumiem ir jābūt lakoniskiem un ka to uzdevums ir nevis sabiedrību sašķelt, bet vienot! Tas ir nepieciešams. Un tas ir jādara šeit, Saeimā, ar visu Latvijai lojālo deputātu atbalstu. Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_20_a-seq44 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq44 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q2660080.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q4459436.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q7184.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q212.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q184.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q498407.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q2484354.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q2335963.
• 2002_03_20_a-seq44 mentions Q11815198.