Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq34> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq34 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq34 number "34".
• 2002_03_20_a-seq34 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq34 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq34 spokenAs 40.
• 2002_03_20_a-seq34 spokenText "Cienītie kolēģi! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK cenšas reaģēt uz to, kas notiek ap mums un kādā vidē mēs darbojamies. Un tāpēc, skatoties no šā viedokļa, es arī mēģināšu izteikties par piedāvātajiem Satversmes grozījumiem. Pirmām kārtām jāteic, ka Satversme ir pārāk nopietna lieta, pārāk cieši saistītas ir normas cita ar citu, lai vienkārši tāpat tur kaut ko grozītu. Lai vispār ķertos pie Satversmes, ir jābūt ļoti nopietnam iemeslam. Nevar tik vienkārši paņemt Satversmi, atvērt to vaļā un sākt tur strādāt iekšā simts un vienu priekšlikumu! Cienītie kolēģi te uzstājās un teica, ka vēl arī uz otro lasījumu būšot tādi un šitādi ierosinājumi. Piedošanu, jūs šeit atrodaties pietiekami ilgi, lai saprastu, ka uz otro lasījumu jūs varēsiet iesniegt grozījumus tikai tajos pantos, par kuriem mēs šodien runājam. Izlasiet uzmanīgi likumu veidošanas procesa aprakstu! Tur ir skaidri pateikts, ko jūs varat grozīt un ko jūs nevarat grozīt. Negribētos šeit dzirdēt no tribīnes, nu, piedošanu, tādas nezināšanas izpausmes. To es saku tā, starp citu, lai mēs pēc tam lieki netērētu laiku. Mēs tiešām uzskatām, ka latviešu valodas aizsardzība, uzsveru - aizsardzība! - ir pārāk nopietns iemesls, lai tiešām šo jautājumu apskatītu Satversmē. Jā, ir jau šī runāšana, ka 4. pantā ir skaidri pateikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, un ka šo pantu var grozīt tikai tautas nobalsošana. (Jā, mūsu apvienība pagājušās Saeimas darbības laikā ierosināja arī to un saņēma vairākuma atbalstu.) Ir šie argumenti, ka ar to pilnīgi pietiek. Nopietni juristi vai tādi, kas sevi par nopietniem iedomājas, sāk publiski izteikties, ka vairāk jau neko nevajagot... Redziet, tīri tā nu tas nav. Jo, pasakot šo vienu lietu, izrādās, ka ir simt un viens mēģinājums apiet šo normu. Dažāda veida apiešanas, dažāda veida mēģinājumi mazināt latviešu valodas ietekmi - tas viss vienkārši spiež domāt par valodas aizsardzību. Tas ir skats uz nākotni. Tas nav skats uz nākamo, nedz arī aiznākamo Saeimu. Protams, grozīt Satversmi var tikai ar divām trešdaļām no kopējā deputātu skaita. Bet labāk šoreiz lieka piesardzība nekā vienkārša nedarīšana. Tāpēc mūsu apvienība ir nolēmusi aktīvi piedalīties grozījumu izstrādāšanas un izskatīšanas procesā. To mēs darīsim. Taču mūsu apvienība izvēlas noteiktus jautājumus, kas skar noteiktus Satversmes pantus, un mēs vairāk vai mazāk centīsimies savu uzmanību koncentrēt tieši uz šiem konkrētajiem pantiem. Mūs uztrauc valodas stāvoklis pašvaldībās - protams, ne visās, bet diezgan daudzās. Šeit bija ļoti augsts viesis - NATO ģenerālsekretārs Robertsona kungs, un viņš tā ļoti īpatnēji izteicās, ka dzīve ir dinamiska, viss plūst, viss mainās. Sengrieķu filozofs Heraklīts teicis, ka nevar iekāpt divreiz vienā un tajā pašā upē. Lūk! Un līdz ar to mums ir tādas domas: šodien ir vienas prasības, rīt būs otras un parīt būs trešās. Lai atvieglotu iespējamajiem prasītājiem viņu ciešanas, labāk tagad iestrādāsim stingras normas dažos pantos, lai viņi tad domā par citām prasībām, bet mēs vismaz dažas būsim viņiem no rokām izņēmuši! Un viena no tādām lietām, ko izņemsim viņiem no rokām, ir pilsoņu vēlētas pašvaldības. Mēs te esam uzklausījuši daudzus un dažādus padomdevējus, kuri saka, ka, lūk, sen jau esot laiks visiem vēlēt pašvaldības. Jā, padomus dot ir ļoti viegli! Tie paši, padzīvojuši šeit, iespējams, dotu citus padomus. Arguments, ka, lūk, Eiropas Savienībā būs jāmaina... tas ir pavisam cits arguments. Bet, ja mēs jau tagad Satversmi pieskaņosim Eiropas Savienībai, mēs dosim lieku iespēju eiroskeptiķiem balsot pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Jau tāpat stāvoklis ir diezgan neskaidrs dēļ dažu censoņu pūliņiem uzspiest iestāšanos kaut kur. Nemākulīgi kaut ko uzspiežot, var panākt tikai pretēju efektu. Trešais Ņūtona likums, ko mums jau skolā iemācīja, ir šāds: katra darbība rada pretdarbību. Lūk! Kad pienāks laiks runāt par grozījumiem saskaņā ar Eiropas Savienību, tad arī par tiem runāsim! Šodien mēs runāsim par satraucošo stāvokli, kāds ir vairākās pašvaldībās. Un tāpēc ir skaidri jāpasaka, ka pašvaldības vēlē pilsoņi, neviens cits! Un vēl viens jautājums. Jā, arī tas it kā ir ļoti skaidrs. 4. pants: valsts valoda ir latviešu valoda. Pašvaldībās darba valoda var būt lielākoties (diemžēl - tikai lielākoties!) latviešu valoda, bet nav liegts arī citai valodai tur skanēt kā darba valodai. Un līdz ar to stāvoklis paliek diezgan neskaidrs: kā tad rīkoties tam nabaga pilsonim, kas atnāk uz pašvaldību un runā savā dzimtajā - latviešu - valodā, bet sastopas ar neizpratni un nesaņem atbildi latviešu valodā? Līdz ar to, ja mēs Satversmē nostiprināsim šādu normu, ka ikviens, kas vēršas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādēs ar iesniegumu, var saņemt atbildi pēc būtības latviešu valodā un tās ir viņa tiesības, tad tas arī vienam otram liks kaut nedaudz padomāt par savu attieksmi. Vienam otram no tiem, kas šodien atrodas pašvaldībās! Es domāju, ka, ja kādam ir šaubas un ja kāds apgalvo, ka, lūk, Latvijā neesot tādu pašvaldību, kuras nelieto latviešu valodu, tad laikam jau jāsāk ir vākt skaidru pierādījumu kopumu, lai mēs varam turpināt par šo jautājumu runāt, izskatot likumprojektu otrajā vai trešajā lasījumā. Cienītie kolēģi! Tik tiešām mēs gribam skaidri uzsvērt vienu: runa ir par latviešu valodas aizsardzību, var teikt, pat zināma “Mažino aizsargvaļņa” būvēšanu, skatoties uz nākotni! Tāpēc arī ir šī Satversmes izskatīšana. Un nejauksim šīs lietas! Diemžēl Latvijā ļoti daudzi, ieskaitot pat it kā pietiekami pazīstamus speciālistus, runā par likumiem. Nejauksim šīs divas dažādās lietas! Satversme ir pamatlikums, kurā ieliek būtību! Vēlāko, sīkāko izstrādāšanu veic attiecīgie, atbilstošie likumi. Mūsu piedāvātā būtība ir skaidri redzama, runājot tieši par to, kam jānotiek ar latviešu valodu, strādājot gan pašvaldībās, gan arī valsts iestādēs, ja tur vēršas Latvijas Republikas pilsonis. Apmēram tādā gaisotnē vajadzētu izskatīt arī šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā. Tiešām runāsim par šiem četriem pantiem, par kuriem ir šie piedāvājumi, un, lūdzu, nejauciet šīs lietas! Jo mēs aiziesim galīgā purvā, ja sāksim šodien runāt par simts un vienu lietu. Tā nav Satversmes nopietna aplūkošana, ja, runājot par valodu, sāk runāt vēl arī par citiem jautājumiem. Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_20_a-seq34 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq34 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2002_03_20_a-seq34 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq34 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq34 mentions Q193089.
• 2002_03_20_a-seq34 mentions Q458.
• 2002_03_20_a-seq34 mentions Q7184.
• 2002_03_20_a-seq34 mentions Q3899540.