Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq3> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq3 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq3 number "3".
• 2002_03_20_a-seq3 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq3 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq3 spokenAs 77.
• 2002_03_20_a-seq3 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un attiecīgi iesniedza pirmajam lasījumam Saeimas sēdē. Likumprojektā tiek piedāvāts Latvijas Republikas Satversmē izdarīt grozījumus četros pantos - Satversmes 18. pantā, Satversmes 21. pantā, Satversmes 101. pantā un Satversmes 104. pantā. Saskaņā ar kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, visu pantu redakcijas tiek dotas pilnībā, ar pilnu jaunu tekstu. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka tādi teksti šobrīd ir arī minētajos pantos, lai gan pēc būtības tie tiek papildināti. Satversmes 18. pants, kurā līdz šim bija noteikts, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras, tiek papildināts ar tekstu par deputāta zvērestu un ar otro daļu, kas norāda uz sekām, kas notiek tad, ja deputāts atsakās dot šādu svinīgo solījumu vai dod to nepienācīgā veidā. Satversmes 21. pants, kurā šobrīd ir runāts par to, ka Saeima izstrādā sev Kārtības rulli, tiek papildināts ar jaunu teikumu par to, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Satversmes 101. pants, tā pirmā daļa tiek papildināta ar atzīmi, ka pašvaldības vēlē pilsoņi, un ar otro daļu, kas ir analoga 21. pantam, par to, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Savukārt Satversmes 104. pantā tiek piedāvāts teksts par to, ka katrs var griezties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības… tātad tiek papildināts ar norādi, ka šī atbilde saņemama latviešu valodā. Uz ko ir vērsti piedāvātie grozījumi Satversmē? Piedāvātie grozījumi Satversmē ir vērsti uz to, lai papildus Satversmes 4. pantam, kuru var grozīt attiecīgi tikai tā, kā tas ir noteikts attiecībā uz grozījumiem Satversmē, - ar divām trešdaļām deputātu balsu -, 4. pants vēl papildus tiktu grozīts visas tautas nobalsošanā. Tātad papildus 4. pantam, kurā ir noteikts, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, šajos grozījumos iesniegtajos pantos papildus tiek nostiprinātas latviešu valodas kā valsts valodas tiesības. Loģiski, ka saskaņā ar 4. pantu tiek papildināts 21. pants un 101. pants, kuri nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda un ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda, jo mēs konstatējām, ka vēl ne visās pašvaldībās tiek stingri ievērota šī kārtība. Attiecībā uz Saeimu arī pirmskara laikā ir bijusi dažāda prakse saistībā par valodas lietošanu. Tātad mēs Satversmē attīstam šo 4. panta ļoti stingro konstitucionālo normu par valsts valodu, nostiprinām šo normu, nosakot, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda un arī pašvaldību darba valoda - latviešu valoda. Šie ir divi tādi ļoti svarīgi un būtiski papildinājumi. Bez tam ir papildinājums 104. pantā. Runa ir par to, ka persona var ne tikai vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, bet te tiek nostiprināta norma arī par to, ka šīs atbildes pēc būtības ir tiesības saņemt latviešu valodā. Tātad šī būtiskā norma vēl papildus daudz stingrāk nostiprina latviešu valodas kā valsts valodas statusu mūsu valsts un pašvaldību iestāžu darbā. 18. pantā tiek piedāvāts ieviest jauninājumu attiecībā uz to, ka katrs deputāts, sākot pildīt savus amata pienākumus, Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu. Svinīgā solījuma teksts un tā došanas kārtība ir izstrādāta analogi, kā Satversmē ir nostiprināts svinīgais solījums, ko dod Valsts prezidents. Bez tam 18. panta otrajā daļā attiecīgi ir norādītas arī sekas - kas notiek tad, ja šāds svinīgais solījums netiek dots. Svinīgā solījuma nedošanas vai nepienācīgas došanas sekas ir analogas tām, kādas tās ir attiecībā uz svinīgo solījumu, ko mums dod gan Valsts prezidents, gan arī citas amatpersonas, stājoties darbā dažādās institūcijās, attiecībā uz kurām mums likumos ir paredzēta zvēresta došana, kur bez zvēresta došanas nevar sākt attiecīgo darbību šajās institūcijās. Šādu sistēmu Juridiskā komisija atzina par pamatotu un loģisku. Kopumā visi šie grozījumi, kuri tika izskatīti Juridiskajā komisijā, pieaicinot daudzus konstitucionālo tiesību ekspertus, saņēma pozitīvu novērtējumu. Gan deputāti, gan eksperti saprot, ka šie grozījumi ir vērsti uz latviešu valodas kā valsts valodas tālāku nostiprināšanu, uz Satversmes 4. panta - ļoti augsta līmeņa teorētiskas normas - iedzīvināšanu jau konkrētās normās, tādās, kas konkrēti norāda latviešu valodas kā valsts valodas pielietošanas jomu, kārtību un, neapšaubāmi, personu tiesības saņemt šajā valodā atbildes valsts un pašvaldību institūcijās. Tādējādi tā attiecas gan uz amatpersonām, valsts un pašvaldību deputātiem, gan arī skar pilsoņu tiesības - tiesības savā zemē runāt dzimtajā latviešu valodā, kuras, kā zināms, ilgus gadus mums tika vairāk vai mazāk būtiski ierobežotas. Cienījamie deputāti! Protams, Juridiskajā komisijā gan eksperti, gan arī deputāti izteica dažādus priekšlikumus, dažādas pārdomas par vienu vai otru jautājuma formulējumu, taču tikpat kā nebija būtisku, konceptuālu iebildumu pret šiem Latvijas Republikas Satversmes grozījumiem. Lielākā daļa šo priekšlikumu ir vienlaikus vērsti arī uz to, lai precizētu, loģiskāk sakārtotu, veidotu īsāku, lakoniskāku un skaidrāku Satversmes tekstu, jo, kā zināms, Latvijas Republikas Satversme ir vēsturisks dokuments un tās tradīcija ir īsi un lakoniski raksturot un iezīmēt procesus mūsu valstī. Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā aicinu to darīt arī jūs. Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_20_a-seq3 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq3 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_03_20_a-seq3 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq3 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq3 mentions Q2167704.