Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq23> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq23 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq23 number "23".
• 2002_03_20_a-seq23 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq23 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq23 spokenAs 37.
• 2002_03_20_a-seq23 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, var jau šodien runāt visu ko, gan par zaļumballēm, gan arī... paklausoties viena otra uzstāšanos, liekas, ka situācija Latvijā ir tāda, ka jāņem striķis un jāiet uz mežu kārties. Es tomēr gribu teikt, ka tā gluži nav. Kāpēc ir nepieciešami grozījumi Satversmē? Pirmām kārtām es gribu pateikt, ka grozījumi nav deklaratīvi un populistiski, kā viens otrs cenšas apgalvot. Satversmē grozījumi ir jāizdara. “Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem (..) ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. ” Te ir tā lielā atšķirība no ikviena cita likuma, arī no Valodas likuma, ka, lai grozītu Satversmi, ir nepieciešams 2/3 Saeimas deputātu atbalsts. Diemžēl, paskatoties Rīgas Domē uz “sarkanās koalīcijas” darbiem, mani ļoti baida tas, ka šāda “sarkanā koalīcija” varētu iegūt vairākumu arī Saeimā, tomēr es nekad neticu, ka šāda “sarkanā koalīcija” varētu iegūt 2/3 deputātu atbalstu. Lai gan, skatoties uz to, kas notiek Rīgā, diemžēl šīs bažas ir pamatotas. Un šeit var skaisti runāt par integrāciju, par valodas lietām, bet tanī pašā laikā Rīgā tiek diskriminēti latviešu bērni, tiek diskriminēti tie cittautieši, kuri vēlas sūtīt savus bērnus bērnudārzos ar latviešu mācībvalodu, tāpēc man bija liels pārsteigums, izlasot laikrakstā “Diena” sociāldemokrātu atskaiti par Rīgā padarīto un nepadarīto. Bija ļoti liels pārsteigums, kad izlasīju Dinēviča kunga paskaidrojumu, ka “Rīgā, redziet, ar bērnudārziem nav problēmu, jo vienkārši nav pieprasījuma. ” Tie ir meli! Jo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Rīgas Skolu valdē noskaidroja, ka Rīgā uz latviešu mācībvalodas bērnudārziem... Es atkārtoju: uz latviešu mācībvalodas bērnudārziem šāgada sākumā rindā stāvēja vairāk nekā 600 bērnu, tanī pašā laikā uz krievu mācībvalodas bērnudārziem rindas tikpat kā nebija. Kā gan šeit var tik liekulīgi runāt no tribīnes par integrāciju, par valodu, ja darbos tiek veikts pilnīgi pretējais? Rīgā Skolu valde bija sagatavojusi skolu tīkla reorganizācijas plānu, ļoti objektīvu un pamatotu plānu, kas paredzēja palielināt latviešu mācībvalodas skolu īpatsvaru, jo Rīgā neatkarības gados ļoti strauji ir sarucis to skolēnu skaits, kas mācās krievu valodā, bet savukārt to skolēnu skaits, kas mācās latviešu valodā, ir ļoti strauji pieaudzis. Diemžēl tagadējā “sarkanā” Rīgas Domes koalīcija faktiski šo reorganizācijas plānu “izgāza”. Rīgas 17. vidusskolā, kas atrodas tieši pretī 2. vidusskolai, mācās tieši trīs reizes mazāk bērnu nekā 2. vidusskolā, un jau minētajā reorganizācijas plānā bija paredzēts šo skolu pārveidot par skolu ar latviešu mācībvalodu. Diemžēl tas netika izdarīts. Latviešiem tika atvēlēts viens stāvs plus vēl bēniņi, un tā tika saglabāta skola, kurā ir viena paralēlklase ar ļoti nelielu skolēnu skaitu, kuri mācās krievu mācībvalodā. Tieši tāpēc man ir zināmas bažas par to, ka šāda “sarkanā koalīcija” varētu iegūt vairākumu arī Saeimā. Man ir bažas par to, ka vienai partijai galvenie atbalstītāji ir brāļi Belokoņi, Bukingolts un Krupņikovs, par kuru nostāju valodas jautājumā man ir zināmas bažas, līdz ar to mums ir nepieciešams tīri pragmatiski izšķirt šo jautājumu un izdarīt grozījumus Satversmē, jo es nekad neticēšu, ka “sarkanā koalīcija”, kas ir pārņēmusi varu Rīgas Domē un izdarījusi ļoti daudz kā negatīva tieši valodas pozīciju pavājināšanas ziņā, latviešu valodas pozīciju novājināšanas ziņā… ka šāda “sarkanā koalīcija” nedrīkstēs līdzīgi izrīkoties arī nākamajā Saeimā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja grozījumus Satversmē un konceptuāli tos atbalstīja, taču komisijas locekļiem bija vienīgi bažas par to, ka zvēresta sakarā diez vai vajadzētu atstāt šeit vārdus, ka zvērests varētu tikt nodots “nepienācīgā veidā”, jo juridiskā seguma šiem vārdiem nav… to īsto izskaidrojumu mēs komisijā nespējām rast. Tomēr konceptuāli noteikti ir jāatbalsta grozījumi Satversmē un šodien ir jābalso “par”.".
• 2002_03_20_a-seq23 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq23 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2002_03_20_a-seq23 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq23 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq23 mentions Q2660080.