Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq19> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq19 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq19 number "19".
• 2002_03_20_a-seq19 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq19 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq19 spokenAs 40.
• 2002_03_20_a-seq19 spokenText "Cienījamie kolēģi! Neuzskatiet par lieku, ka šodien vēl daudzi nāks tribīnē un runās. Turklāt runās samērā plašā aspektā par šo lietu, jo Satversme ir mūsu dzīves pamatlikums, un, ja reiz mēs to gatavojamies papildināt, tad ir vērts parunāt plašākā aspektā. Kāpēc mēs to darām? Vai ir jādara? Un, ja ir jādara - un es esmu par to, ka ir jādara, - tad kā? Es gribu, kolēģi, šodien atgādināt vienu ārkārtīgi svarīgu lietu. Un tā ir šāda: kāpēc mēs esam nonākuši pie tā, ka Satversme, kuru mēs uzskatījām par ļoti pilnīgu… faktiski uzskatījām, ka diez vai vajadzētu to grozīt, tagad esam ķērušies pie Satversmes grozīšanas? Un es teikšu jums skaidri un gaiši: mēs to darām tāpēc, ka mēs esam pieļāvuši šajos neatkarības gados pārāk daudz kļūdu. Es atkārtoju: pārāk daudz kļūdu! Un nu es atgādināšu šīs kļūdas, sākot jau pat ar Augstāko padomi, ar 5. Saeimu… it īpaši ar 5. Saeimu, kad mēs pieņēmām Latvijai ļoti nepieciešamus, ļoti svarīgus, pat fundamentāli svarīgus likumus. Un es arī atgādināšu, ka toreiz LNNK nāca klajā ar veselu likumprojektu paketi, kā valsti sakārtot pēcokupācijas periodā. Un tie bija ārkārtīgi svarīgi likumprojekti, kurus diemžēl Saeima neatbalstīja. Tāpat kā daudzus, daudzus citus LNNK un “Tēvzemei un Brīvībai” toreiz atsevišķi, bet tagad kopīgi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtos likumprojektus un dažādus grozījumus likumos. Un es ar pilnu atbildības sajūtu jums saku: ja kolēģi šajā Saeimā būtu sekojuši tai ideoloģijai, es uzsveru - tai ideoloģijai, kuras diemžēl Latvijā nav, bet uz kuru tika aicinājusi apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tad mēs šajā diezgan lielajā peļķē, kurā šodien esam iestiguši, iesēdušies un kuras dēļ ir vajadzīgi arī šie grozījumi Satversmē, nebūtu nonākuši, kolēģi, tomēr mēs tur esam nonākuši. Pēc okupācijas mēs saņēmām šos 700 000 cilvēku, kuriem faktiski, vismaz lielākajai daļai, bija jāatgriežas savā dzimtenē. Mēs viņus padarījām par nepilsoņiem, izsniedzām pases. Kādus 100 000 militāristu atstājām Latvijā, un par to priecājas daudzi politiķi Latvijā un sit sev pie krūtīm, ka ir izdarījuši svētīgu darbu. Toreiz mēs izdarījām kauna darbu - runāsim skaidri un gaiši! Saeima pieņēma Pilsonības likumu, un pēc tam 1998. gadā mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, piedāvājām tautai referendumā pateikt “jā” vai “nē” - vai atvērsim visus logus visiem, kuri grib iekļūt Latvijas pilsonībā. Diemžēl milzīgās pretpropagandas rezultātā, ko veica gandrīz visas partijas, tauta kļūdījās. Tauta kļūdījās! Tauta to tagad apzinās! (No zāles dep. M. Lujāns: “Pēter, varbūt tu kļūdījies?”) Lūk, tāpēc tagad mēs esam nonākuši pie totālas - pie totālas, es vēlreiz atkārtoju - naturalizācijas un paši esam nobijušies, ka nākamajā Saeimā - kā prese jau raksta un radio un televīzija runā, - var gadīties, ka šajā flangā šai frakcijai vairs nepietiks vietu, ka tā, iespējams, būs lielākā. Un tas būs mūsu kļūdu rezultātā! Un tagad, protams, par valodu. Es atvainojos, valoda ir pēdējā barjera, un šo pēdējo barjeru mēs sākam nojaukt. Ir labi, ka mēs esam atjēgušies un tagad Satversmē mēģināsim to nostiprināt, bet tas ir par maz. Sakarā ar valodas likumu, kas ir padarīts mīkstāks par mīkstu, valstī lielākajās pilsētās latviešu valoda vairs nav cieņā - un par to nemaz nerunāsim -, par to jau smīkņā. Paskatieties, teiksim, Daugavpili, kur bija izbraukusi arī Prezidentes izveidotā komisija! Aizbrauciet uz turieni un parunājieties! Es esmu ne reizi vien tur bijis un ticies ar cilvēkiem. Latvieši raud… raud vistiešākajā nozīmē, kādā stāvoklī viņi atrodas savā zemē, savā pilsētā. Es atvainojos, bet tā ir Latvijas pilsēta! Par viņiem tur ņirgājas. Pamēģiniet tur runāt latviski un paprasīt veikalā to pašu maizīti! Lūk, par to, kolēģi, mums ir jādomā! Un kāpēc es par to runāju? Ja mēs par visu šo lietu nedomāsim, tad nākotnē piedzīvosim vēl lielākas nepatikšanas. Vēl lielākas! Šī padevība, šī zemošanās citu priekšā, šī mīkstmiesība, kas robežojas ar šausmīgu pazemību un zemošanos, ir vienkārši nepieļaujama! Nepieļaujama, kolēģi! Es jums minēšu vienu piemēru. 16. marts - Leģionāru diena. Mēs, daži deputāti, atradāmies pie Brīvības pieminekļa, un Dobeļa kungs man neļaus samelot. Pienāca žurnālists un prasīja: “Vai jums, deputāti, nav bail?” Ieklausieties: “Vai jums, deputāti, nav bail atrasties šeit un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa?” Jau pats jautājums veido tādu zemtekstu, faktiski tādu nenormālību, ka deputātam, neatkarīgās Latvijas deputātam, it kā būtu jābaiļojas, vai pēc tam, aizbraucot un tiekoties ar cilvēkiem, teiksim, Dobelē tanī pašā dienā, viņš to, es atvainojos, jau gandrīz pasniedz kā deputāta varonību. Vai Saeimas deputātam būtu jābaidās vai jārāda varonība, atrodoties un noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa?! Cik tālu mēs varam nonākt savā pazemībā un mīkstmugurībā?! Es vienkārši vēl un vēlreiz brīdinu, un esmu brīdinājis arī daudzreiz iepriekš... mazāk tos politiķus, kuriem ir sava nostāja un kuri nedomā to mainīt, bet drīzāk to saku tautai, lai tauta saprastu, kas ir kas. Lai klausītos un patiešām saprastu! Jo tādā veidā, kādā mēs to darām, mēs varam nonākt vēl dziļākā peļķē. Skaidrs, ka šoreiz ir jāgroza, jāpapildina attiecīgie Satversmes panti. Es atvainojos, es pateikšu vēl vienu lietu. Es nezinu, kā rīkoties sakarā ar to zvērestu. Tas it kā būtu jāpieņem. Bet, no otras puses, iedomājieties situāciju, ka tribīnē kāps Golubova kungs, ja viņš tiks atkal ievēlēts (un droši vien tiks ievēlēts) Saeimā, un zvērēs! Viņa zvērests būs tāds, ka viņš runās vienu, bet domās pavisam citu. Domās apmēram tā: “Es, kurš neatzīst, ka Latvija tika okupēta, zvēru, ka palikšu uzticīgs padomju ideoloģijai un tev, padomju Krievija! Un lai piedod Krievija un vēlētāji Latvijā, ka man jārunā šie vārdi, jo domāju es vienu, bet runāju es pavisam ko citu, jo, novērtējot situāciju, man tas ir jādara, jo citādā veidā mēs netiksim pie noteikšanas Latvijā!” Nu, apmēram tā. Apmēram tā runātu Golubova kungs un daudzi citi Saeimā. Es varbūt drusciņ kariķēju. Kāds labums no šāda, es atvainojos, viltus zvēresta? Par to mums nākas padomāt. Kopīgajā kontekstā nākas padomāt par to, kādi cilvēki nonāk Saeimā. Protams, tā ir sava veida glābšanās no situācijas, kurā esam nonākuši un par kuru es jau jums, cienījami kolēģi, stāstīju. Bet kas gan cits atliek, ja mēs nedarām to darbu, kas mums ir jādara? Ne ārlietu resors, ne visi tie politiķi, kas brauc uz ārzemēm un tiekas ar ārzemju politiķiem, nav izskaidrojuši (es vēl un vēlreiz atkārtoju un atkārtošu - nav izskaidrojuši!) situāciju, kāda ir Latvijā. Tā ir ārkārtas situācija, kas Latvijā ir izveidojusies! Un tādēļ nebrīnieties, ka tagad tikai 36 procenti Latvijā atbalstīs iestāšanos Eiropas Savienībā! Ja šodien būtu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tikai 36 procenti atbalstītu iestāšanos. Tātad viss milzīgais darbs, kuru esam ieguldījuši, viss, ko valsts ir ieguldījusi, visi milzīgie līdzekļi un visas pūles, var izkūpēt skurstenī un nekādu Eiropas Savienību mēs varam neieraudzīt, jo pasaulē netiek izskaidrots - pat tuvākajā pasaulē, tepat Eiropā, netiek izskaidrots! -, kas notiek Latvijā un kas ir noticis Latvijā un ka Latvija nevar iziet “sausām kājām” no šīs okupācijas pekles, kā tas izdevās čehiem, ungāriem, poļiem un citiem. Nevar! Jo tur ir bijis pavisam cits okupācijas līmenis, cits ieplūdināto sveštautiešu skaits - un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk, par ko mums jādomā šodien, runājot par mūsu Satversmes grozījumiem, par tās papildinājumiem! Es aicinu par to patiešām ļoti nopietni domāt ik brīdi. Mēs runājam šodien par valodu. Redziet, kurš no šodien šeit, Saeimā, esošajiem ir daudz runājis par deokupāciju, dekolonizāciju, derusifikāciju? Labi, atmetīsim it kā tās divas tēmas! Bet trešā - derusifikācija? Šodien atkal notiek lielā mērā rusifikācija. Vai jūs varat to iedomāties? Un to uzsver ļoti nopietni cilvēki! Ļoti nopietni cilvēki masu informācijas līdzekļos par to runā. Bija minēta Pasiena, un mēs varētu runāt arī par Daugavpili...".
• 2002_03_20_a-seq19 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq19 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q193089.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q458.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q1020384.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q159.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q80021.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q337179.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q3899540.
• 2002_03_20_a-seq19 mentions Q16363782.