Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq17> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq17 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq17 number "17".
• 2002_03_20_a-seq17 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq17 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq17 spokenAs 125.
• 2002_03_20_a-seq17 spokenText "Cienītie kolēģi! Dzīve ir gājusi uz priekšu kopš Satversmes pieņemšanas, un mēs redzam, ka tās valstis, kuras Latviju savulaik ņēma par paraugu savas Satversmes izstrādāšanai, sen ir atteikušās no šāda veida konstitūcijas un izstrādājušas jaunas, laikmetam atbilstošas. Šodien, šeit dzirdot par cēlieniem, pirmo, otro un trešo, neviļus rodas asociācija ar teātri - ka mēs spēlējam teātri, lai gan faktiski izskatām pašu būtiskāko jautājumu. Satversme skar visas dzīves jomas. Es domāju, ka jebkurš jautājums, par kuru šodien šeit tiek diskutēts sakarā ar Satversmi, ir par tēmu - un ka nevar teikt, ka tas neatbilst tēmai. Vai Valodas likuma jautājums nav tikai paņēmiens uzmanības novēršanai no daudz svarīgākiem jautājumiem? Par to liecina tas, ka mēs faktiski cīņu par latviešu valodu esam izvērsuši par cīņu pret krievu valodu. Kurš var pateikt, cik valodas inspekcijas ir sodījušas Valodas likuma pārkāpumu sakarā ar angļu valodas lietošanu? Kaut arī mēs jau pirms trīs gadiem esam pievienojušies Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizāciju un esam svēti apsolījušies pildīt arī GATT 1947. gada līgumu, pat Saeimas bibliotēkā šos līgumus var saņemt tikai angļu valodā. Vēl šodien - tikai angļu valodā! Un mēs runājam par latviešu valodu kā Saeimas darba valodu! Un ļoti interesanti, ka “Latvijas ceļš” šodien uzstājas par latviešu valodas aizstāvību, bet pat viņu izvirzītais premjers, aizbraucot uz Daugavpili, nez kādēļ aizmirst šo likumu un tūlīt sāk runāt krievu valodā. Acīmredzot ne jau tāpēc, lai kalpotu latviešu valodas statusa nostiprināšanai. Saeimai šie grozījumi ir vajadzīgi. Saeimai ir vajadzīgi arī daudzi citi grozījumi. Un par zvērestu jāteic, ka liekas, ka pats svarīgākais nav zvērēt, ka tiks aizstāvēta latviešu valoda, bet ka svarīgāk šobrīd ir zvērēt, ka tiks darīts viss, lai latviešu tauta fiziski neiznīktu. Un, ja kādi Saeimas deputāti negrib vai nespēj radīt pēcnācējus un viņus audzināt, tad varbūt - zvērestā vajadzētu ietvert tādu solījumu - darīs visu iespējamo, lai ģimenes, kuras šo svēto darbu dara, jau ar pirmo bērnu nenokļūtu maznodrošināto statusā. Un tad, kad mēs runājam par pabalstiem un piemaksām, der atcerēties to, ka latviešiem svarīgāk ir, lai būtu latviešu tauta fiziski, jo ne jau pārceļotāji no Kurdistānas vai citurienes, kas šeit iebrauks, būs tie, kas kops latviešu valodu. Varbūt kā darba valodu viņi lietos latviešu valodu, bet viņi nebūs tie, kas attīstīs, kops un turpinās latviešu valodu! Faktiski mēs šodien redzam, ka Satversme, lai cik labi tā kādreiz ir domāta, nedarbojas. Un nedarbojas tajā ietvertais varas dalīšanas princips. Jānis Naglis kādā atklātības brīdī pateica, ka valstij svarīgus lēmumus jau nepieņem ne Saeimas namā, ne Ministru kabinetā, bet gan upmalās un mežu ielokos. Un faktiski tā arī ir. Satversmē nefiksētā Sadarbības padome - dažu cilvēku sastāvā! - var pieņemt vissvarīgākos lēmumus, un tie tiek virzīti tālāk. Jo Saeima, pareizāk sakot, Saeimas vairākums, izvirza valdību, ieceļ premjerministru, ievēlē Valsts prezidentu, ievēlē Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ievēlē Valsts kontrolieri un tā tālāk. Un faktiski, ja valdošās koalīcijas cilvēki tā vai citādi ietekmē, pieņem lēmumus, tad nav neviena, kas tos varētu pēc būtības apstrīdēt un stingri iestāties par to atcelšanu, jo pat Valsts kontrolierim visu laiku ir jāskatās atpakaļ pār plecu, jo ej nu zini, kurā sēdē viņu var atcelt no amata. Un tādā sakarībā mēs uz otro lasījumu iesniegsim Satversmes papildinājumus par Saeimas vēlēšanām, jo šobrīd Saeimas vēlēšanu kārtība ir tāda, ka vēlētāji var tikt mānīti. Jo, lai gan, kā labi zinām, deputāts tiek ievēlēts tikai vienā vēlēšanu apgabalā, viņš var startēt piecos. Un pēc tam vēlētājs pat nezina, par ko viņš būs balsojis tālākajā gaitā. Protams, es saprotu, ka daži iebildīs, ka nekādus priekšlikumus vairs nevarēs iesniegt. Diemžēl nepareizi tiek tulkots pašreizējais pants. Ir runa par to, ka grozījumi jāizskata trijos lasījumos. Tas nozīmē tikai to, ka Saeima grozījumus nevar pieņemt divos lasījumos, bet ka priekšlikumus, tāpat kā jebkuram likumam, var iesniegt arī otrajam lasījumam. Par Valsts prezidenti. Mūsu skatījumā, ir jābūt vismaz diviem tautas vēlētiem zariem, kuri savstarpēji var viens otru atsvērt, un pietiek būt brīdim, kad prezidents ir politiski bezatbildīga persona... Viņai ir jākļūst par politiski atbildīgu personu un viņai savās rokās ir jāpārņem tās institūcijas, kuras kontrolē Saeimu, valdību un likumu izpildi. Satversmē nekas nav teikts par pašvaldībām, lai gan pašvaldības ir reāls veidojums, un to tiesības un pienākumi, neapšaubāmi, būtu jānofiksē, jo tām pieder tā vara, kura atrodas vistuvāk tautai. Ir jāparedz arī Saeimas deputātiem atbildība, jo citādi var atgadīties jau pieredzētais, ka pieņem lēmumus, kas neatbilst Satversmei, un par to neviens ne ar ko neatbild. Un beigu beigās ir jāizšķir arī jautājums… Mana kolēģe Viola šeit pieminēja Zīgeristu, kurš gan nebija Vācijas pilsonis, bet bija dubultpilsonis, un varbūt viņa atšķirība no citiem dubultpilsoņiem bija tā, ka viņš neprata latviešu valodu. Ir pienācis laiks, kad arī mums būtu jāsaprot, ka dubultpilsonis nav Latvijas valsts pārstāvis, jo nevar zināt, kurā brīdī viņš, savu lēmumu pieņemot, domā par Latviju un kurā par savu - citu valsti. Paldies!".
• 2002_03_20_a-seq17 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq17 speaker Gunars_Freimanis-1943.
• 2002_03_20_a-seq17 mentions Q822919.
• 2002_03_20_a-seq17 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq17 mentions Q8436.
• 2002_03_20_a-seq17 mentions Q80021.
• 2002_03_20_a-seq17 mentions Q183.
• 2002_03_20_a-seq17 mentions Q1191011.
• 2002_03_20_a-seq17 mentions Q101625.