Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq13> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2002_03_20_a-seq13 type Speech.
- 2002_03_20_a-seq13 number "13".
- 2002_03_20_a-seq13 date "2002-03-20".
- 2002_03_20_a-seq13 isPartOf 2002_03_20_a.
- 2002_03_20_a-seq13 spokenAs 125.
- 2002_03_20_a-seq13 spokenText "Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas pilsoņi! Šodien pat tehnika pateica: “Strādājiet!” Šodien mēs izskatām ļoti nopietnu jautājumu. Runa ir par izmaiņām Latvijas Republikas galvenajā likumā - Satversmē. Četru gadu garumā Saeimā tika pieņemti daudzi likumi, tika veiktas izmaiņas, tika pieņemti labi likumi, bija arī brāķi, kas radīja negatīvu attieksmi pret 7. Saeimas darbību. Tā rezultātā Saeimā ir ne visai skaists reitings. Strādājot pie izmaiņām Satversmē, mēs nevaram steigties, nedrīkstam iestrādāt nepārdomātus, sasteigtus un - galvenais - ne visu Saeimas deputātu atbalstītus ierosinājumus un priekšlikumus. Latviešu valodas statuss ir jānostiprina! Par to ir runāts, bet diemžēl nekas netika darīts, un tagad mēs attapāmies, kad mums to pateica priekšā citi. Un kā tad mēs aizstāvēsim Latvijas Republikas pilsoņu tiesības? Ir patīkami tas, ka pozīcijas partijas piekrita sociāldemokrātu ierosinājumam veikt Satversmē izmaiņas. Par to, ko mēs darījām, jūs asi mūs kritizējāt, un sociāldemokrātu ierosinājums pārskatīt Satversmi tika ieteikts jau 1993. gadā. Šodien jūs to atbalstāt, bet, protams, daļēji. Un tagad no vēstures. 1922. gada 15. februārī trešajā lasījumā tika pieņemta Satversmes pirmā daļa, bet tikai 1922. gada 20. jūnijā tika pieņemts likums par Satversmi, un tai bija jāstājas spēkā 1922. gada 7. novembrī pulksten 12.00. Tātad toreiz nesteidzās, lai gan valstī darbojās pagaidu Satversme. Liela cieņa pienākas profesoram Kārlim Dišleram, kas 1918. gadā izstrādāja pagaidu Satversmi, un, protams, mēs izsakām visu cieņu Marģeram Skujeniekam, sociāldemokrātam, kurš vadīja 26 deputātu komisiju, kas strādāja ļoti labi. Un Satversmē tika iestrādāti ļoti daudzi priekšlikumi, kurus iesniedza Pauls Kalniņš, Fricis Menders un Fēlikss Cielēns. Arī viņi bija sociāldemokrāti. Visa cieņa un gods Albertam Kviesim, kurš pielika savu spēcīgo zemnieka roku, lai nostiprinātu Satversmi un tajā iestrādātu to, kas pirmajai Latvijas brīvvalstij ļāva strādāt tā, kā tā ļoti veiksmīgi strādāja. Pie tam ļoti nozīmīgs bija teiciens: “Referendums ir viena no tautas pamattiesībām. ” To teica Rainis, un arī mums tas ir jāatceras. Šodien, protams, ir ierosināti nopietni jautājumi, un arī 18. pantā tiek piedāvātas izmaiņas, ka deputāts dod svinīgo solījumu. Ko nozīmē divas vārdkopas: “svinīgs solījums” un “nepienācīgs veids”? Nu solījums vienmēr ir bijis tikai solījums, un nekas vairāk. Tādi ir bijuši desmit gadu garumā, un mēs arī zinām to rezultātu. Ir jābūt zvērestam, cienījamie kolēģi! Katrs jaunievēlētais Saeimas deputāts nodod zvērestu, par ko parakstās. Deputātam ir jānes atbildība savas tautas, vēlētāju un savas valsts priekšā. Lai nenotiktu tā, kā ir noticis ļoti biežos gadījumos, kad tiek pieņemti likumi, kas der vienai vai divām dienām, kas kādu lobē vai ir labi tikai kādai kompānijai. Arī premjers Bērziņa kungs televīzijas raidījumā iebilda, ka zvērestu nevajagot, vajagot dot solījumu, jo tas esot saistīts ar faktu, ka vecticībniekiem neesot pieņemami zvēresti. Cienījamie kolēģi! Bet visi simts deputāti Saeimā ir vecticībnieki? Un nezin kāpēc to nezina mūsu premjers. Cienījamie kolēģi! Sociāldemokrāti strādāja pie izmaiņām Satversmē, un nu šis dokuments jau ir pabeigts, un tagad tas jau ir sagatavots cilvēku apspriešanai. To ir testējuši arī mūsu juristi, ir bijuši daudzi ierosinājumi, kuri ir kaut ko mainījuši. Un kāpēc tas notika? 1922. gada 7. novembrī Latvijā sāka darboties labākā konstitūcija Eiropā. Diemžēl ir pagājuši 80 gadi un ļoti daudz kas ir mainījies kā Eiropā, tā arī Latvijā. Latvija otro reizi ir ieguvusi neatkarību, taču to nevar salīdzināt ar 20. un 30. gadu Latviju un arī šīsdienas Latviju. Vai pirmās brīvvalsts laikā bija tādi briesmīgi korupcijas apmēri kā, piemēram, bankas “Baltija” lieta un visas citas tās lietas ar “naudas vagoniem”? Vai toreiz slepkavoja uzņēmējus - pa trim, četriem cilvēkiem divu, triju mēnešu laikā? Vai tad Latvijas Republikas iedzīvotājs nebija aizsargāts? Bija viņš aizsargāts! Vai toreiz tiesas bija tik ļoti pārpildītas ar lietām, kā ir tagad, kad lietas netiek izskatītas divu, četru gadu laikā un pat vēl ilgāk?".
- 2002_03_20_a-seq13 language "lv".
- 2002_03_20_a-seq13 speaker Leons_Bojars-1939.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q822919.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q211.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q193089.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q39731.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q16360745.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q1390224.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q382253.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q16356742.
- 2002_03_20_a-seq13 mentions Q16356650.