Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_20_a-seq11> ?p ?o. }

• 2002_03_20_a-seq11 type Speech.
• 2002_03_20_a-seq11 number "11".
• 2002_03_20_a-seq11 date "2002-03-20".
• 2002_03_20_a-seq11 isPartOf 2002_03_20_a.
• 2002_03_20_a-seq11 spokenAs 125.
• 2002_03_20_a-seq11 spokenText "Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mūsu frakcija atbalstīs attiecīgo grozījumu nepieciešamību Satversmē, bet mēs, atbalstot tos, arī pasakām, ka, lai atrisinātu jautājumu par valodas nostiprinājumu gan likumdošanā, gan arī Satversmē, pieejai ir jābūt konceptuālai un izsvērtai, izvērtējot visus jautājumus un pirmām kārtām, protams, izvērtējot situāciju Latvijā. Attiecīgie piedāvājumi, mūsuprāt, tomēr ir radušies nevis konceptuālas pieejas rezultātā, bet gan bez konkrētas situācijas izvērtējuma valstī. Uz ko es balstos, apgalvojot to? Es gribu pateikt, ka valdošās partijas, piepalīdzot atsevišķiem citu frakciju deputātiem, reaģēja nevis uz to, kas notiek valstī, bet reaģēja uz atsevišķu cilvēku, varbūt NATO amatpersonu, lūgumu sakārtot mūsu likumdošanu, lai likumi par vēlēšanām atbilstu tām normām, kas ir ierakstītas Satversmē. Un tur ir rakstīts, ka pilsonim, neatkarīgi no daudzām pazīmēm, ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam, un tur tad arī parādījās tieši jautājums par valodu. Un attiecībā uz šo konkrēto jautājumu arī partijas noreaģēja tikai tādā veidā, ka tika piedāvāts šis ieraksts Satversmē. Es uzreiz varu pateikt, ka arī juristi precīzi norādīja: “Godātie deputāti, jūs esat pārkāpuši iepriekš iedibināto tradīciju, uz kuras pamata ir izveidota Satversme!” Tas ir lakonisma princips, īsuma princips! Katra no sadaļām ir ļoti konkrēti uzrakstīta, un, ja jūs kaut vienu no sadaļām papildināt, uzrakstāt to izvērstākā veidā, tad, protams, zūd šis samērojamības princips. Šajā sadaļā ir daudz kas daudz izvērstāk un vairāk pateikts, nekā tas ir atsevišķās citās sadaļās. Tas liecina, ka pieeja ir ne visai nekonceptuāla, izraujot kaut ko no konteksta. Es gribētu arī pateikt, kur vēl tālāk šī pretruna parādās. Vēlēšanu likumā ir rakstīts, ka cilvēki, pilsoņi nedrīkst būt ievēlēti, ja viņiem varbūt ir atsevišķa - citāda politiskā pārliecība, taču par to mēs šodien nerunājam. Mēs pat iepriekšējā sēdē, baidot cits citu, ierakstījām, ka, arī domājot par tiem laikiem, kas bija pirms 11 gadiem... ka tie cilvēki, kuri bija barikāžu otrā pusē, šodien nevar tikt kaut kur ievēlēti, ka viņi nedrīkst arī strādāt izpildinstitūcijās izpilddirektoru vietās vai izpilddirektoru vietnieku amatos pašvaldībās. Mēs tātad neizvērtējām pašreizējo situāciju, neizvērtējām to, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības ir gatava dzīvot jau līdzsvarotā valstī, ir gatava aizmirst un piedot tiem, kuri kādreiz ļoti konkrēti stāvēja barikāžu otrā pusē. Taču, ja mēs skatāmies konceptuāli, tad tādā gadījumā mums ir jālabo šis vēlēšanu likums, kas ir pretrunā ar Satversmi, un tādā gadījumā mums ir jārunā gan par valodu, gan, protams, arī par politisko pārliecību. Tad būsim konsekventi un pildīsim arī šo daļu! Mēs šodien, izraujot vārdus no konteksta, runājam tikai par vienu pusi, bet pieveram acis un negribam redzēt, ka mums ir arī otra sadaļa. Ja mēs atgriežamies kaut vai pie šīs pirmās sadaļas, pie šā jēdziena par samērojamību Satversmē, tad, protams, uzreiz parādās jautājums, ka faktiski mums būtu jārunā par visu Satversmi kopumā, jārunā par daudz ko citu, arī par to, kā šajā Satversmē nav, par to, ka ir pagājuši tik daudzi, daudzi gadu, kopš tika pieņemta šī Satversme. Tik konkrēti dzīve ir mainījusies, tik konkrēti gājusi uz priekšu, ka daudz kas šeit ir jāieraksta iekšā. Mēs šajā Satversmes projektā un tagad arī šajos četros punktos, ko piedāvā deputāti, pieminam pašvaldības, bet, pieminot pašvaldības, mēs izliekamies, ka vismaz desmit gadu garumā no Latvijas pašvaldību savienības nav bijis ne mazāko priekšlikumu par to, ka vispirms, iekams runājam par pašvaldībām, Satversmes pašvaldību sadaļā ir jāiekļauj pats pašvaldību jēdziens. Atkal parādās vesels klāsts jautājumu, kuru nav Satversmē, bet kurus pati dzīve spiež mūs tur ierakstīt. Līdz ar to atkal parādās jautājums par samērojamību. Un te jau atkal parādās nepieciešamība - jā, mums ir jāpilda 1990. gada 4. maija deklarācijas punkts un jāatgriežas pie Satversmes grozījumu izstrādes, konceptuāli izvērtējot to, kas notiek mūsu valstī, un vajag ierakstīt visu to, kas attiecas uz valsts nostiprināšanu, visu to, kas attiecas uz cilvēktiesībām, visu to, kas attiecas uz pašvaldībām un vēl uz daudziem citiem jēdzieniem. Līdz ar to rodas vajadzība pēc jaunas, ļoti izsvērtas pieejas Satversmei, taču šodien mēs tādus attiecīgus piedāvājumus neredzam. Mēs šodien redzam, ka ir vēlme aizlāpīt vienu no “caurumiem”, atstājot sev tiesības atgriezties pie citiem pēc vajadzības. Labāk būtu jau uzreiz strādāt ar Satversmi, un tāpēc ir mūsu - sociāldemokrātu piedāvājums. Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Protams, te ir šis 104. pants, kurā pateikts, ka cilvēkam ir tiesības griezties pašvaldībā latviešu valodā un pēc būtības arī saņemt atbildi, bet tā ir tikai viena puse. Sakiet, ko pašvaldības dara tad, kad saņem iesniegumus no pašvaldībās dzīvojošiem cilvēkiem krievu valodā vai poļu valodā? Vai tad tās neatbild? Ko darīt ar šiem iesniegumiem, ja tie, jau pāradresēti, nonāk pašvaldībās no Ministru prezidenta kancelejas? Vai no Valsts prezidentes kancelejas ar lūgumu uz vietas tos izvērtēt? Vai tad Valsts prezidentes kancelejā vai Ministru prezidenta kancelejā šos attiecīgos iesniegumus nelasa? Vai šīs institūcijas tos vienkārši automātiski pārsūta uz pašvaldību? Taču, ja arī izlasa, tad ar kādām tiesībām tās svešā valodā rakstītu iesniegumu liek uz vietas izskatīt pašvaldībai? Redzat, arī uz šo jautājumu mums vajadzētu atbildēt. Turklāt būtu vēlams, lai tas būtu ierakstīts gan Satversmē, gan arī citā attiecīgajā likumdošanā. Mūsu piedāvājumā, protams, ir paredzēta konceptuāla Satversmes redakcijas izskatīšana, tie varētu būt atsevišķi pantu papildinājumi tieši attiecībā uz valodu, tie varētu būt arī tādi jautājumi, kas saistīti ar citas valodas izmantošanu darbā ar iedzīvotājiem, un katra pašvaldība to varētu lemt patstāvīgi. Lūk, tas ir viens no piedāvājumiem, kā varētu sakārtot šo jautājumu. Tomēr, kā jūs redzat, tas atkal ir paplašinājums attiecīgajā sadaļā, un atkal zūd samērojamība starp sadaļām. Tātad es gribu vēlreiz atkārtot, ka mēs atbalstām attiecīgo piedāvājumu par valodas nostiprināšanu Satversmē, bet šodien pasakām arī to, ka mēs to atbalstām tikai kā principu, bet pie satura, mūsuprāt, būtu turpmāk vēl jāstrādā un jāstrādā. Paldies.".
• 2002_03_20_a-seq11 language "lv".
• 2002_03_20_a-seq11 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2002_03_20_a-seq11 mentions Q211.
• 2002_03_20_a-seq11 mentions Q7184.