Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq95> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq95 type Speech.
• 2002_03_14-seq95 number "95".
• 2002_03_14-seq95 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq95 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq95 spokenAs 27.
• 2002_03_14-seq95 spokenText "Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu turpināt sarunu par to, ko Birznieces kundze teica, - par sarunu sadaļu apspriešanu Eiropas lietu komisijā. Jā, 7. sadaļa - “Lauksaimniecība”, kura ir sacēlusi ažiotāžu Latvijā, tika apspriesta Eiropas lietu komisijā, un tad nevienam no deputātiem nebija iebildumu, ka šī sarunu pozīcija tiek veidota pēc pamatprincipa: apjomi, ko mēs ražojam Latvijā un varam ražot Latvijā, ir jāliek iekšā sarunu pozīcijas dokumentā. Šādus apjomus akceptēja Eiropas lietu komisija, un šādus apjomus akceptēja arī valdība. Tas ir dokuments, uz kuru balstoties Eiropas lietu komisija ir pilnvarojusi valdību vest sarunas ar Eiropas Savienību. Taču no Eiropas Savienības puses tapa cits dokuments - tas, ko Eiropas Savienība piedāvā kandidātvalstīm, un šis dokuments radikāli atšķiras no tā, ko deputāti bija lēmuši. Pašlaik ir problēma: “Ko darīt? Kādam ir jābūt valdības viedoklim un kādam ir jābūt parlamenta viedoklim, nevis Eiropas lietu komisijas deleģējumam valdībai, vedot sarunas ar Eiropas Savienību? Par kādiem apjomiem tad varētu būt runa?” Šeit kritizētie opozīcijas pārstāvji uzskata, ka runa varētu būt tikai par tiem apjomiem, par kuriem runāja Eiropas lietu komisija, un viņi lūdz parlamentu, nevis komisiju... tātad šinī gadījumā lūdz parlamentu dot savu pilnvarojumu valdībai runāt tikai par šiem apjomiem, nevis par to apjomu, ko piedāvā Eiropas Savienība. Šie apjomi būtiski atšķiras. Attiecībā uz pienu tie atšķiras uz pusi, attiecībā uz cukuru Eiropas Savienība piedāvā uz pusi mazākus apjomus, tāpat varētu minēt arī citas pozīcijas: ir samazinātas sējumu platības salīdzinājumā ar tām, ko prasīja Latvijas puse. Pašlaik parlamenta uzdevums ir noteikt, kādai ir jābūt valdības pozīcijai šajās sarunās un kādu pilnvarojumu šajās sarunās parlaments dod valdībai, un, nenoliedzami, varētu būt runa tikai par to, ka šie apjomi ir tādi, par kādiem tika lemts Eiropas lietu komisijā. Otra lieta. Eiropas lietu komisijā izraisījās diskusija ar Ārlietu ministriju septītās sadaļas “Lauksaimniecība” “D” apakšpunktu “Veterinārās un citas sanitārās prasības”. Eiropas lietu komisijā, kad es uzdevu jautājumu: “Vai tad tiešām mums ir jābūt sertificētiem visiem Eiropas Savienības lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem un vai tiešām tāda prasība ir no Eiropas Savienības puses?” Ārlietu ministrijas cilvēki atbildēja: “Jā, simtprocentīgi pārejas periodā - laikā līdz 2005. gada 1. janvārim - šī prasība ir jārealizē Latvijā. ” Mans nākamais jautājums Ārlietu ministrijai bija tāds: “Vai Eiropas Savienības iekšienē šāda direktīva tiek realizēta simtprocentīgi?” Atbilde bija: “Jā!” Pašlaik varu teikt: “Tie bija meli!” Nav Eiropas Savienības iekšienē visi piena, gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumi ieguvuši Eiropas Savienības sertifikātu. Ir uzņēmumi, kas turpina strādāt ar Amerikas sertifikātu, realizējot produkciju Amerikā, strādā ar Krievijas sertifikātu, realizējot produkciju Krievijā, ar Vācijas sertifikātu, realizējot produkciju Vācijas iekšienē. Tā ka nav tādas diskriminējošas prasības! Tāpēc Lauksaimniecības apakškomisijā un pēc tam arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tapa 2. punkts, kas nosaka, ka nedrīkst izvirzīt diskriminējošas prasības lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Savienības ražotājiem. Šajā gadījumā parlaments, konkrēti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, piedāvā pārskatīt Eiropas lietu komisijā spriesto Lauksaimniecības sadaļas “D” apakšpunktu “Veterinārija”. Nedrīkstētu atšķirties šīs veterinārās prasības pārtikas produktiem Latvijā no tām prasībām, kādas ir Eiropas Savienībā. Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto 2. priekšlikumu... 3. priekšlikumu! Attiecībā uz vēl dažām niansēm saistībā ar šīm Eiropas Savienības prasībām, kādas tiek piedāvātas. Jā, Latvijai naudas līdzekļu apjoms ir mazāks, ko Eiropas Savienība piedāvā; tas ir tikai 25 procenti, bet šai problēmai ir vēl arī strukturāls raksturs. Eiropas Savienība 2000. gadā lauksaimniecībai tērēja 44,5% no budžeta, bet Latvijai tā atļauj tērēt tikai 23 procentus, jo lielākā daļa - 65% - aiziet strukturāliem pārkārtojumiem. Eiropas Savienība pati savā iekšienē no sava budžeta strukturāliem pārkārtojumiem tērē 35,2 procentus. Ir nenormāls šis naudas līdzekļu sadalījums arī kandidātvalstīm, kuri tiek tērēti lauksaimniecībai un struktūras pārkārtojumiem...".
• 2002_03_14-seq95 language "lv".
• 2002_03_14-seq95 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
• 2002_03_14-seq95 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq95 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq95 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq95 mentions Q159.
• 2002_03_14-seq95 mentions Q15628977.
• 2002_03_14-seq95 mentions Q183.