Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq87> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq87 type Speech.
• 2002_03_14-seq87 number "87".
• 2002_03_14-seq87 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq87 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq87 spokenAs 125.
• 2002_03_14-seq87 spokenText "Cienītie kolēģi! Es gribētu pateikt dažas pārdomas par to, kas neļauj mūsu pašreizējo ražošanu salīdzināt ar 90. gadu ražošanu. Un tas, ko es teikšu, nav domāts, lai kādu pazemotu vai kādam aizrādītu, es to saku tikai divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām mums ir jāsaprot, ka mēs neviens nevaram pateikt absolūto taisnību, ja nevienam no mums tāda iespēja nav paredzēta. Un otra lieta ir tā, ka mums ir jāzina sava vēsture un savas kļūdas, jo tikai dumjš cilvēks nemācās no savām kļūdām. Gudrs mācās arī no savējām. Godmaņa kungs, jūs mani droši vien neatceraties, lai gan es trīs reizes biju pie jums tad, kad jūs bijāt Ministru padomes priekšsēdētājs, un mēs runājām par lauksaimniecību tajā periodā. Tātad mēs runājām par to. Jūs pareizi šodien teicāt, ka jūs bijāt pēdējais, kas slēdza līgumu ar Krieviju. Jūs toreiz teicāt tā: “Es viņiem parādīšu, es viņiem ēst nedošu! Ja viņi grib, lai viņi brauc pie manis! Es pie viņiem vairs nebraukšu!” Un tā bija ārkārtīgi liela kļūda, jo atteikties no tirgus tajā laikā varēja vienīgi emocionāli, nevis loģiski un reāli domājošs cilvēks, tātad atteiksies no tirgus, kur varēja produkciju likt. Trešā lieta. Mēs runājām par to, vai vajag atlaist cenas lauksaimniecībai vai nevajag atlaist, un tad, kad mēs norunājām, ka nav loģiski vienam atlaist, bet otram turēt, par lielu nelaimi jums pie labās auss bija Kinnas kungs, kas ir mūsu lauksaimniecības nelaime… Un tad, kad mēs norunājām, ka nevar tā palikt, ka ir jāatlaiž tās cenas, tad jūsu darbība tomēr bija citādāka. Jūs pieturējāt lauksaimniecības cenas, bet visas resursu cenas palaidāt brīvi, un tad faktiski sākās lielākā sagrāve mūsu lauksaimniecībā. Runājām arī par zemi, kā to atjaunot, un bija pat divi varianti: vai agrākajiem zemes īpašniekiem zemi uzreiz atdot visu vai arī dot viņiem iespēju pastrādāt un parādīt, ka viņi ir spējīgi strādāt ar lauksaimniecības zemi. Diemžēl toreiz uzvarēja tas variants, ka ir jāatdod visa zeme, taču es negribu teikt, ka tas bija pareizākais variants. Paskatīsimies Vāciju! Tā nebūt nebija “sarkanāka” par mums, bet tā piedāvāja cilvēkiem variantus, un, redzat, Austrumvācijā tikai neliela daļa īpašnieku paņēma savu zemi, jo viņiem piedāvāja arī citus - izdevīgākus variantus, tāpēc viņi nekāroja šo savu zemi. Un, ja arī mēs būtu gājuši pa šo ceļu, tad arī pie mums būtu kaut kas cits - pavisam citāda situācija. Jūs teicāt, ka tajā laikā kolhozi strādāja ar Kanādas labību, taču arī šobrīd ne Dānija, ne citas zemes, kur ir ārkārtīgi augsts ražošanas līmenis, nestrādā tikai ar savu labību vien, un tas nav nekāds grēks - iepirkt izejvielas un turpināt ražošanu savā zemē. Tas nav grēks! Ja runājam par ražošanas izmaksām, tad mums vajag izmantot to, ko Eiropa lieto kā argumentu pret mums - to, ka mums ir zemas ražošanas izmaksas un ka tādēļ mums tiešās subsīdijas ir vajadzīgas tikai 25%, nevis 100% apmērā. Tātad tieši šis arguments ir jāizmanto sarunās! Un, ja mums ir zemākas ražošanas izmaksas, tad pārcelsim lauksaimniecisko ražošanu no Eiropas centra pie mums, jo mums ir mazākas izmaksas! Un ražosim šeit neierobežoti! Taču to, kas būs par daudz, to Eiropas Savienībā samazināsim. Izmaksāsim zemniekiem pensijas, lai viņi kopj savus zālienus, bet darīsim to no visas Eiropas kopējās naudas, ja mēs reiz runājam it kā par kopīgu saimniekošanu… Tikai tad mēs no tā varam kaut ko iegūt. Sprindžuka kungs tagad saka, ka mums miljons hektāru ir pietiekami. Es gribu teikt, ka mēs esam Apvienoto Nācijas Organizācijas dalībvalsts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas FAO ir pieņēmusi rezolūciju, ka nav pieļaujams izņemt no lauksaimniecības produkcijas ražošanas nevienu hektāru lauksaimniecībā derīgās zemes. Ko tad mēs šeit darām - vai aģitējam pret Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtajām rezolūcijām? Jautājums ir tikai par tirgu - par to, lai tirgus būtu sakārtots, lai tas nebūtu izkropļots ar subsidēto Eiropas produkciju, un tad varēsim ražot pilnā apjomā uz visiem divarpus miljoniem hektāru zemes. Taču, ja mēs runājam tieši par šiem izkropļojumiem, tad mums būtu jāatgādina Eiropas Savienībai, ka tā nedrīkst… Eiropas Savienība ir teikusi, ka tā nevarot noņemt subsīdijas tikai tāpēc, ka tādā gadījumā ¾ Eiropas zemnieku nebūšot spējīgi konkurēt ar jaunajām valstīm. ¾ Eiropas zemnieku nav spējīgi konkurēt bez subsīdijām! Tad tagad ir jautājums: kādēļ mēs savus zemniekus visu laiku aģitējam un viņiem sakām: “Jūs neesat spējīgi konkurēt! Jums vajag palielināt konkurētspēju!” un tā tālāk, lai gan jau šobrīd mēs esam konkurētspējīgi pat virs ¾ zemnieku saimniecību. Un vēl pēdējais - par tirgus aizsardzību. Arī tirgus ir jāaizsargā, lai attīstītos ražošana. Kā jau es teicu, mūsu cienījamais Kinnas kungs, kad bija pie Godmaņa labās auss, viņš savu darbu darīja, un arī tagad uz robežas viņš faktiski dara to pašu. Visa pasaule no Buša “kājiņām” tagad atsakās, tāpēc ka tur ir antibiotikas izmantotas vistu audzēšanā, ka tur ir salmoneloze, un arī mēs šodien iesniedzām pieprasījumu Zemkopības ministrijai, kādēļ mēs to nedarām. Krievija atsakās…".
• 2002_03_14-seq87 language "lv".
• 2002_03_14-seq87 speaker Gunars_Freimanis-1943.
• 2002_03_14-seq87 mentions Q79820.
• 2002_03_14-seq87 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq87 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq87 mentions Q16.
• 2002_03_14-seq87 mentions Q35.
• 2002_03_14-seq87 mentions Q159.
• 2002_03_14-seq87 mentions Q183.
• 2002_03_14-seq87 mentions Q1065.