Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq85> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq85 type Speech.
• 2002_03_14-seq85 number "85".
• 2002_03_14-seq85 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq85 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq85 spokenAs 27.
• 2002_03_14-seq85 spokenText "Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit izskanēja ļoti daudzas kaismīgas runas arī no opozīcijas puses. Mums ļoti patīk vēsais, aukstais aprēķins un vēsā prāta loģika, bet (bet, bet, bet!), kad mēs runājam par zemi, tad, es domāju, nevar runāt tikai bezkaislīgi un teikt “destilētas” runas. Es domāju, ka emocijām ir pietiekams pamats, jo mūsu tautas pamats ir šī zeme, uz kuras mēs esam pašnoteikušies. Tas ir pirmkārt. Un, protams, lauksaimniecība ir ne tikai sociāli orientēta ražošanas nozare, bet arī latviešu tautas pamats. Latviešu tautas pamats! Tā ka te ir skaidri un gaiši jādefinē mūsu attieksme. Mēs nevaram risināt šos jautājumus ar tik vienkāršotu pieeju, it kā tā būtu tikai viena no nozarēm, un viss! Lauksaimniecības politikai, neapšaubāmi, ir jābūt arī sociāli orientētai. Ko es vēl gribētu uzsvērt? Jā, Godmaņa kungs runāja par šo līzingu, kas ir Polijā, un par to, ka nevienam likumam nav šī atpakaļejošā spēka. Protams, arī mēs šeit nepiedāvājam spert atpakaļejošu soli, un, ja kāds ārzemnieks kaut ko ir nopircis, tad mēs nepiedāvājam šā īpašuma nacionalizāciju. Taču, ja šie procesi virzīsies uz priekšu tādā garā, kā tas pašreiz notiek Latvijā, sākot jau ar šīm ilgtermiņa nomām un tamlīdzīgi, kā ārzemnieki iegādājas zemi, tad drīz parādīsies politiskie spēki, kas piedāvās šīs iegādātās zemes nacionalizāciju. Un tas būs daudz smagāk tiem cilvēkiem, kuri runā par to, ka tas nav pats pareizākais risinājums, bet tad varbūt citas iespējas vairs nebūs. Tā ka mums pašreiz ir jādomā par to, kā mēs varētu šo problēmu risināt. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Šādam pārejas periodam, neapšaubāmi, ir jābūt, bet, kad mēs runājam par iespējām zemniekiem ražot produkciju, tad mēs nevaram runāt tikai par to, ko mēs ražosim, kad būsim Eiropas Savienībā. Un mēs nevaram pieiet šim jautājumam tikai tā, ka mums par šīm ražošanas kvotām maksās naudu. Mums nevajag obligāti vienmēr, teiksim, šo naudu par katru produkcijas vienību, it īpaši tad, ja mēs to eksportējam uz Krieviju, uz NVS, uz ASV vai uz Āziju. Es domāju, ka mums ir jābūt šīm tiesībām, kuras pašreiz nav nodrošinātas šajā lauksaimniecības politikā, ka mēs varam ražot šo produkciju neatkarīgi no šīm subsīdijām, ja mēs to virzām uz eksportu. Tā ir viena no tām problēmām, kura ir jāpasaka skaidri un gaiši, un tāpēc es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Mums arī Sprindžuka kungs stāstīja, cik labas ir vienādas prasības. Jā, ir labi, ka ir vienādas prasības, bet kāpēc mēs esam piekrituši, ka attiecībā uz pārtikas pārstrādes uzņēmumiem šie Eiropas Savienības standarti mums praktiski simtprocentīgi būs jāpilda no 2006. gada, lai gan daudzās Eiropas Savienības valstīs šis noteiktais procents ir zemāks? Es varētu uzsvērt, ka Vācijā tikai apmēram 60% no šiem ražojumiem atbilst Eiropas Savienības standartiem. Pārējie atbilst Vācijas standartiem, ko viņi ražo, piemēram, iekšējam tirgum, citi ražojumi tiek sūtīti uz Krieviju, un tur ir spēkā Krievijas standarti. Arī Amerikai ir savi standarti, un mums nevajag nepārtraukti - visur būt šiem augstajiem Eiropas Savienības standartiem. Mēs varam pievienoties tiem standartiem, kādi reāli pastāv, piemēram, tajā zemē, uz kurieni mēs eksportējam šo savu produkciju, un mums nevajag obligāti ievērot šos Eiropas Savienības standartus šajā situācijā, jo pašreiz no visām mūsu ražotnēm, kas ir Latvijā, - no 1400 pārstrādes uzņēmumiem - tikai apmēram 14 uzņēmumi atbilst šīm Eiropas Savienības prasībām. Tātad ir viens šāds gaļas pārstrādes uzņēmums, trīs zivju un desmit piena pārstrādes uzņēmumi, bet pavisam ir 1400 šādi uzņēmumi. Ko tad mēs darīsim 2006. gadā, ja mēs būsim varbūt, teiksim, līdz kādiem 50 šādiem uzņēmumiem izauguši? Tā, ka šīs vienādās prasības, kā te teica mūsu kolēģi, kas ļoti sirsnīgi un ar aukstu aprēķinu vērsās pret mūsu emocijām, tik tiešām ir jāuztur spēkā. Un tad valdībai šīs vienādās prasības ir arī jāīsteno politikā, tad te būs arī mazāk pretenziju pret to. Taču es vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka tas, kā mēs šos jautājumus atrisināsim, vai būs šīs vienādās prasības, vai būs šīs ražošanas kvotas un vai mēs saņemsim subsīdijas no Eiropas Savienības, - tā ir viena lieta, bet eksporta kvotas uz citām neeiropas savienības valstīm ir vēl otra lieta, un arī to, ko mēs ražojam Latvijas tirgum, mēs varam ražot pēc citiem principiem, bet mums taču nedod šādas tiesības - piepildīt Latvijas tirgu, ražojot produkciju atbilstoši Latvijas standartiem. Par šīm tiesībām ir jācīnās! Paldies par uzmanību!".
• 2002_03_14-seq85 language "lv".
• 2002_03_14-seq85 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_03_14-seq85 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq85 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq85 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq85 mentions Q159.
• 2002_03_14-seq85 mentions Q183.
• 2002_03_14-seq85 mentions Q36.