Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq81> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq81 type Speech.
• 2002_03_14-seq81 number "81".
• 2002_03_14-seq81 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq81 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq81 spokenAs 125.
• 2002_03_14-seq81 spokenText "Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Varbūt es nebūtu nācis tribīnē, bet mani iedvesmoja Sprindžuka kungs un Godmaņa kungs, mans kolēģis no Nacionālās drošības komisijas. Es arī tā “pa draugam” gribētu jums kaut ko teikt abiem diviem, kā kolēģis kolēģim. Sprindžuka kungs izteica tādu interesantu frāzi, ka ārzemnieki varbūt pirkšot kvotas no mūsu vietējiem zemniekiem. Kāpēc gan, Sprindžuka kungs, viņiem būtu jāpērk kvotas? Kāpēc viņiem būtu jāpērk kvotas? Es domāju, ka viņi nopirks fermas ar visām govīm, ar visām slaucējām, ar visiem latviešiem! Redziet, spilgts piemērs jau ir Jaunpils pagasta Strutelē: tur Džons no Jaunzēlandes nopērk simtgadīgo Krišjāņa Barona skolu ar visiem “dzimtcilvēkiem” un ar visu zemi! To visu viņš nopērk. Un viņš pēc pāris gadiem, kā viņš to ir deklarējis, izmetīs viņus ārā, lai viņi iet kur grib un lai staigā veseli! Vai mēs tādu likteni gribam? Es domāju, ka tam ārzemniekam tās kvotas jau nu gluži nebūs jāpērk. Var jau būt, ka viņš nopirks arī. Es par to nestrīdos. Turpat man kaimiņos, Irlavā, ir kādi 300 hektāri pašas labākās zemes. To ir nopircis dānis. Vai tad viņš pirks kvotas? Man bija saruna ar viņu. Viņš absolūti netaisās neko tur ražot. Nu no kā tad viņš tās kvotas nopirks? No kaut kādiem kaimiņiem, kas ir blakām? Es domāju, tas ir diezgan nenopietni. Var jau būt, ka tas tā būs, es neapgalvoju, ka tas tā nevarētu būt, bet ticības ir maz. Godmaņa kungs! Jūs arī te uzsvērāt - Fišlers! Nu, man liekas, ka viņš mums Latvijā tā “iefišlerēs”, ka otrreiz mēs vairs negribēsim neko tādu pārdzīvot. Man liekas, ka jūs uzsvērāt, ka Eiropā viņš esot tāds kā dievs, kas nu regulēšot visu to Eiropas Savienības lauksaimniecību, un tā tālāk. Nu neregulēs viņš, Godmaņa kungs! Neregulēs viņš! Jūs sacījāt arī to, ka vairs neatgriezīsies kolhozu laiki. Pilnīgi pareizi, Godmaņa kungs! Neatgriezīsies kolhozu laiki! Vienīgi tad, ja nu Krievijā uzvar komunisms. Varbūt. Nekad neatgriezīsies arī Krievijas impērijas un vācu baronu politika un tā zemes politika, agrārā reforma, kas Latvijā bija pirms atbrīvošanās cīņām. Par savām tiesībām, cienījamie kolēģi, ir jācīnās! Ir jācīnās katrā valstī, un to mūsu tēvutēvi ir darījuši gadsimtiem ilgi - cīnījušies par savām tiesībām. Par savām vecajām, labajām tiesībām! Katra zemes pēda Latvijā ir slacīta ar mūsu tēvutēvu asinīm, bet šodien mēs, dižie 2002. gada politiķi, ar vieglu rociņu atdosim šo asinīm slacīto zemi - atdosim, redziet, Džonam, atdosim citam un vēl arī, teiksim, kādam pašmāju lielīpašniekam, kam ir tūkstošiem hektāru. Nu pie kā tad novedīs, sakiet man, Sprindžuka kungs, šie lielīpašnieki un, teiksim, simthektārnieki? Es varu galvot, ka atkal būs komunistiem sēkla, ko šeit iesēt šķiru naidam. Nu Eiropā taču nevienam nav tūkstošiem hektāru! Jūs man parādiet kaut vienu Eiropas fermeri, kam būtu tūkstošiem hektāru! Anglijā… varbūt vēl tajā kolonijā, kas ir jūras ieskauta… (No zāles dep. A. Tiesnesis: “Vācijā, Francijā!”) tajā valstī, es atvainojos… Galīgas muļķības, Tiesneša kungs! Nav tur nevienam tūkstošiem hektāru! Es izbraukāju visu Eiropu… Viņiem agrārā politika ir ļoti precīza. Tāpat tas ir Holandē, kas ir pati bagātākā lauksaimniecības produkcijas ražotāja. Viņi ļoti valstiski pieiet šai agrārajai reformai. Nu neesat taču jūs viens braukājis pa Eiropu! Es esmu braukājis kopš 1989. gada un esmu to visu pētījis. Francijā, starp citu, Tiesneša kungs, valdība iet pretī jaunajiem fermeriem, zemniekiem. Lai cilvēki atgrieztos uz laukiem, viņiem dod zaļo sertifikātu. Lai laukos būtu speciālisti. Lai laukos būtu apsaimniekots zināms daudzums hektāru un lai cilvēkiem tur būtu zināma nodarbošanās. Bet nav tur nevienam tūkstošiem hektāru. Vācijā, Ziemeļvācijā, ļauj fermās turēt ne vairāk par 60 gotiņām. Lūdzu! Tā valstiskā plānošana! Holandē… (No zāles dep. A. Tiesnesis: “Skandināvijā!”) arī Zviedrijā… Ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka vienam no lielākajiem Zviedrijas fermeriem ir 600 hektāru, un viņš tos ir jau sadalījis pa 200 hektāriem. Jā, Somijā zemes īpašniekiem pieder tūkstošiem hektāru meža, piekrītu, bet vienam īpašniekam piederošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais lielums nepārsniedz 12 hektārus. Tā, lūk, tas ir. Tā ka mums statistika ir varbūt katram cita. Es palieku pie savas. (Starpsauciens: “Nemānies!”) Nu nemānieties tikai jūs!... Man nav dabā mānīties. Es runāju kā laucinieks. Jūs esat diži pilsētnieki. Tas, kas uz mēles, tas arī nāk ārā. Godmaņa kungs, jūs runājāt par kvotām. Es vēlreiz saku, ka tā būs velta cīņa. Mēs neizcīnīsim kvotas, jo tur stingri aizstāv savus lauksaimniekus. Ļoti stingri! Nekādā gadījumā nepiekāpsies Eiropas politiķi! Tad viņi nebūs politiķi! Bet es, lai gan arī esmu politiķis un sēžu starp politiķiem, sāku šaubīties, vai tiešām mēs esam politiķi. Šeit Rišards Labanovskis sacīja: kur tad ir tas mūsu pašlepnums, tā cīņa par savām tiesībām? Es neredzu vairs politiķus, kas ar godu cīnītos par savām tiesībām. Mums pārmet, ka mēs meklējam tirgu uz Austrumiem. Lūk, kur mūsu kvotas varētu būt - uz Austrumiem! Bet Tabūna kungs kāps tribīnē un teiks, ka Grīgs ir “klonēts” kā “sarkanais”, jo viņš grib sūtīt kartupeļus vai gaļu uz Austrumiem. Bet, redziet, visa Eiropa un visa Amerika, un visa pasaule faktiski apgūst šo lielo tirgu, un viņi priecājas, ka latvieši plēšas, lai pa aizmugures durtiņām tiktu iekšā Eiropā. Netikt, cienītie kolēģi, jums Eiropā! Jums iedos Sprinžuka kundziņš tādu mazu, mazu kvotiņu, un arī tad vēl atradīs simts un vienu variantu, lai aizbildinātos par kvalitāti. Un jūs netiksiet. (No zāles dep. M. Sprindžuks: “Nāc manā vietā!”) Jā, jums bija taisnība, ka Latvijā var būt viens nepilns miljons hektāru… Es tam pilnīgi piekrītu. Jā. Un divi miljoni aramzemes būs par daudz. Ja būtu moderna tehnika un normāla agrārā reforma, kuru tālredz��gi politiķi varbūt nākamajā vai aiznākamajā Saeimā turpinātu veikt, tad varbūt mēs arī varētu apsaimniekot, pieņemsim, nepilnu miljonu hektāru un tikt tajā Eiropas līmenī. Jo visa Eiropa ir mācījusies no Ulmaņa agrārās reformas. Līdz 1937. gada 16. jūnijam Ulmanis veica tādu agrāro reformu, kāda jums, Šķēles kungs, pat sapņos nav rādījusies! (Zālē skaļi smiekli Tautas partijas frakcijas deputātu vidū.) Un jūs, Demakovas kundze, varat smieties, cik dzidri vien varat, kā tautumeita!... Ulmaņa priekšā jānoceļ cepure, jo viņš veica agrāro reformu. Es jums varētu atnest un parādīt statistikas datus, kuri liecina, ka daudzās lauksaimnieciskās ražošanas jomās tajā laikā Latvija bija ļoti tālu priekšā Eiropai - gan pašai piena valstij Dānijai, gan arī vēl citām valstīm. Jūs varat šeit smaidīt, jo jūs esat pilsētnieki! Es esmu tikai laucinieks. Godmaņa kungam es gribētu vēl pateikt: atcerieties, Godmaņa kungs, to Ministru padomes sēdi! Mūsu augsti godātais Repšes kungs tolaik vēl bija tikai palīgs Latvijas Bankas prezidentam Bergam-Bergmanim. Atcerieties, bija tāda ārkārtīgi spēcīga Ministru padomes sēde! Tur visi kolhozu priekšsēdētāji raudāja par degvielas trūkumu, kaut gan viņu vadīto kolhozu bāzēs bija papilnam degvielas. Tā bija tikai tāda tukša runāšana. Un tad jūs - es to atceros tik labi, it kā tas būtu noticis šodien! - uzstājāties un runājāt par cenu “atbrīvošanu”, par brīvo cenu ieviešanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Es domāju, Godmaņa kungs, tā bija viena no lielākajām kļūdām. Tā bija kļūda! Bet mēs tagad nerunāsim par to. Kas bijis, tas bijis! Jāpiemin arī nodokļu politika. Nevar salīdzināt lauksaimniecības produkcijas ražotājus ar baņķieri vai tirgotāju, bet viņiem visiem tika vienādā līmenī noteikts peļņas nodoklis. Arī tā bija liela kļūda, bet ko nu mēs par kļūdām šeit runāsim! Es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Varam mēs samazināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, varam šo zemi pārdot ārzemniekiem, varam! Tā arī Repšes kungs sacīja 6. Saeimā, kurā viņš bija “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā. Viņš pārmeta man... Kad es iebildu pret zemes pārdošanu, viņš teica: “Nu, padusē jau zemi neieliks un neizvedīs!” Pilnīgi pareizi! Tikai - kas uz tās strādās? Kas uz tās strādās? Es gribētu šajā sakarā pateikt vienu faktu, un es varbūt atkal dzirdēšu smieklus no Demakovas kundzes vai no Šķēles kunga. Redziet, manā rīcībā ir ļoti interesanti statistikas dati - dzimstības un mirstības salīdzinājums laika posmā no 1987. gada līdz 2002. gadam. Varbūt jums tie šķitīs iepriecinoši, bet mani tie nebūt neiepriecina. Minētajā laika posmā starpība starp dzimstību un mirstību ir vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Šodien nomirst vairāk nekā piedzimst! Tas ir drūms rādītājs. Es domāju, ka, lai šo drūmo statistiku vēl nepasliktinātu, ir jāpadomā par laukiem, par agrāro reformu. Neizbēgami būs agrārā reforma vēlreiz... Redziet, par abortiem mēs parunāsim citreiz, Demakovas kundze! Es esmu tikai līdzdalībnieks jaunas dzīvības tapšanā. (Smiekli zālē.) Jūs esat dzīvības devēja, un visu cieņu jums - sievietei, dzīvības devējai! Es nezinu, cik jums ir bērnu, tas mani neinteresē! Bet par abortiem, ziniet, jāteic, ka nekad tādi galēji aizliegumi... Jebkurā, teiksim, cilvēciskā izpausmē jau ir pierādījies, ka neviens galējs aizliegums nav novedis pie pozitīva rezultāta. Visam ir jāpieiet ar saprātu. Es atvainojos, varbūt es kādu kolēģi nedaudz aizskāru! Šķēles kungs, es jūs negribēju aizskart! Kā savam labam draugam es to sacīju arī kolēģei Demakovas kundzei un Aivaram Tiesnesim. Tā ka - uz redzēšanos nākamajā Saeimā, iespējams!".
• 2002_03_14-seq81 language "lv".
• 2002_03_14-seq81 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q822919.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q79820.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q33.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q687709.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q35.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q159.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q142.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q284106.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q183.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q34.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q34266.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q1250133.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q3899540.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q664.
• 2002_03_14-seq81 mentions Q9325067.