Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq79> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq79 type Speech.
• 2002_03_14-seq79 number "79".
• 2002_03_14-seq79 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq79 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq79 spokenAs 125.
• 2002_03_14-seq79 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Jautājums, kura dēļ es nācu runāt par lauksaimniecību un brīvo zemes tirgu, ir šāds. Mēs zinām, ka pēc Eiropas Komisijas un pēc Fišlera kunga paziņojuma, ka tikai 25% no Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejamajiem resursiem tiks piešķirti jaunajām dalībvalstīm, Latvijā (un ne tikai Latvijā; līdzīga situācija bija vērojama arī citās kandidātvalstīs) notika sekojošais. Proti, jebkuri veiktie socioloģiskie pētījumi rādīja, ka kritās atbalsts integrācijai Eiropas Savienībā. Ja mēs runājam par ļoti aptuveniem skaitļiem, tad jāteic, ka Latvijā šī proporcija jau ilgstoši ir ļoti nemainīga: tikai 50% Latvijas iedzīvotāju šodien ir strikti “par” integrāciju Eiropas Savienībā, bet apmēram 30% tikpat strikti nostājas pret integrāciju Eiropas Savienībā, un 20% - tā ir tā daļa, kas vēl meklē atbildi. Mēs esam pārāk ilgus gadus strādājuši ļoti šaurā, elitārā pozīcijā visos jautājumos, kuri attiecas uz integrāciju Eiropas Savienībā. Šeit, Saeimas sēžu zālē, nāk tribīnē deputāti, kas ir te strādājuši ilgus gadus, un saka: “Šodien mums būs jādara tas! Tagad mums vajadzēs ķerties pie tām lietām. ” Man tad ir gluži vienkārši skumji. Ja nāk šajā tribīnē cilvēki, kas ļoti paškritiski izvērtē savus padarītos darbus un kas tāpat ir strādājuši kopš mūsu valsts atjaunošanas pirmsākumiem, un mēģina analizēt šo situāciju korekti, paši atzīstot savas kļūdas, tad man, protams, ir cieņa pret šiem cilvēkiem. Kā mums rīkoties turpmāk? Mēs zinām, ka Eiropas Integrācijas padome, ko veido Ministru kabinets, ir, es gribētu teikt, šaura, ļoti elitāra sabiedrība. Saeimas opozīcijas spēkiem ir iespējams tai piekļūt tikai vienā veidā. Principā Eiropas Integrācijas padomē ir pārstāvētas tikai trīs koalīcijas partijas. Mēs zinām, ka tās pašlaik ir divas konservatīvas un viena liberāla partija. Līdz ar to apmēram 30 procentiem Saeimas opozīcijas ir praktiski neiespējami ietekmēt Eiropas Integrācijas padomes lēmumus citādi, kā tikai un vienīgi ar Eiropas lietu komisijā veiktu balsojumu par sarunu sadaļu kopumā. Uzskatu, ka šī situācija ir nenormāla, tādēļ ka jautājums par integrāciju Eiropas Savienībā ir un paliek visai sabiedrībai lemjams jautājums, kā to pilnīgi pareizi te minēja daži mani kolēģi. Es absolūti saprotu, ka tad, kad tika atjaunota mūsu valsts, protams, ekonomiskās un saimnieciskās reformas bija pirmās, kas bija absolūti nepieciešamas. Tās varēja veikt arī citādi, tika pieļauts daudz kļūdu, bet tie cilvēki, kas toreiz to darīja, to darīja pirmoreiz. Šis ir opozīcijas priekšlikums - pārspriest ar mūsu integrāciju Eiropas Savienībā saistītas ārkārtīgi svarīgas jomas, proti, gan tās, kas attiecas uz iestāšanās sarunu sadaļu “Lauksaimniecība”, kura būs visgrūtākā visām valstīm, gan uz to, kura, kā mēs pilnīgi visi saprotam, kļūdas dēļ aizvērta, un tā ir sadaļa “Brīvā kapitāla kustība”. Cienījamie kolēģi! It sevišķi vēršos pie tiem, kuru rokās atrodas sviras integrācijai Eiropas Savienībā! Mēs, Latvija, iestāšanās sarunu sadaļu aizvēršanas ziņā esam pašā spicē. Mums ir aizvērtas 23 sadaļas. Līdz ar to tā mums nebūtu absolūti nekāda traģēdija - vienu sadaļu atkal atvērt un pārskatīt tur atrodamo. Mēs zinām, ka Latvijas cilvēki, kam būs jābalso “par” vai “pret” integrāciju Eiropas Savienībā, šādu jautājumu dēļ varētu nobalsot “pret”. Tādēļ mums ir jāskatās, kas ir mūsu prioritātes, kas mums ir pats svarīgākais. Es domāju, ka katrai nacionālai valstij, katrai tautai, katrai nācijai ir divi vissvarīgākie resursi. Pirmais no tiem ir tautas dzīvais spēks. Tā ir tā vērtība, kas rada visu visapkārt. Otrais resurss - tā ir teritorija, kurā mēs dzīvojam. Šīs divas pamatvērtības būtu jāsaudzē pirmām kārtām. Tātad tā zeme, uz kuras mēs dzīvojam, nevar būt pilnīgi liberāla, brīva zemes tirgus objekts. Mēs zinām, ka daudz dažādu ierobežojumu ir gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan arī apkārt mums esošajās kandidātvalstīs. Es gribētu minēt kaut vai tikai divas - Lietuvu un Igauniju -, kurās šādi ierobežojumi ir un tiks uzturēti spēkā arī turpmākajos gados. Protams, ir sarunas ar Eiropas Komisiju. Ja zemes pārdošanā Latvija paliks visliberālākā, tad, protams, ārzemnieku skats vērsīsies tieši uz Latviju un tieši Latvija būs vissmagāk cietusī šajā ziņā. Kādēļ par to tiek runāts vēlāk - tad, kad šī sarunu sadaļa jau ir aizvērta? Es domāju, ka tas varbūt ir viens no visspilgtākajiem piemēriem, ka tie cilvēki, kuri valdībā nodarbojas ar jautājumu par integrāciju Eiropas Savienībā un kuru darba diena reizēm patiešām ilgst visas 24 stundas, varbūt nepietiekami novērtēja to Latvijas iedzīvotāju lomu, kas piedalīsies kā pēdējie iestāšanās jautājuma izlemšanā. Būs referendums par to, vai iestāties vai neiestāties Eiropas Savienībā. Tieši šie cilvēki būs tie, kas to jautājumu izlems. To tad vairs neizlems “augšā”, ministru līmenī, vai tikai Eiropas Integrācijas padomē, un pat ne Saeimas jeb parlamenta līmenī, kaut gan visas frakcijas balsojumā ir atbalstījušas integrāciju Eiropas Savienībā. Tātad, ja mums šajā ziņā būtu kas jāievēro, tad tas būtu vismaz samērīguma princips. Ja šodien lauksaimniekiem liedz to vai citu pieeju tam sabiedriskajam labumam, kas katrā normālā valstī ir, tad vajadzētu padomāt par to, ka šajos svaru kausos varbūt varētu likt citu atsvaru. Kā jūs atceraties, iepriekšējā sēdē Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija bija piedāvājusi lauksaimniecības precēm, tikai Latvijā ražotajiem lauksaimniecības produktiem, piemērot pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas ir 9%. Ja mums nav iespējas lauksaimniekiem palīdzēt citā veidā, tad varbūt mums ir jāskatās uz citām svirām, kaut vai uz pievienotās vērtības nodokli, lai regulētu šo tirgu par labu Latvijas lauksaimniecības interesēm. Cienījamie kolēģi! Godātās kolēģes! Es ļoti aicinu ņemt vērā divas lietas. Mēs visi zinām, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa integrāciju Eiropas Savienībā uzņem ar ļoti dalītām jūtām. Ir divi galvenie “vaļi” vai divi galvenie “ziloņi”, uz kuriem balstās mūsu cilvēku pārliecība par to, ka integrācija Eiropas Savienībā ir nepieciešama, ka iestāšanās šajā veco dalībvalstu “klubā” mums ir vajadzīga, kaut arī, kā mēs zinām, vismaz sākumposmā mēs tomēr varētu būt Eiropas Savienībā “otrās šķiras” pilsoņi. Šie divi “ziloņi” vai divi “vaļi” ir mūsu drošības intereses un stabilitātes intereses. Jo iepriekšējais gadsimts - 20. gadsimts - Latvijas vēsturē bija ārkārtīgi smags un cilvēki ir noilgojušies pēc drošības un stabilitātes. Tie varētu būt tie argumenti, kas cilvēkiem ļaus nobalsot “par”. Bet, ja integrācijas procesā un tātad arī iestāšanās sarunu sadaļu aizvēršanā mēs nepārtraukti pieļausim kļūdas, neievērosim tās intereses, kas ir lielai sabiedrības daļai, tad var notikt tas, ko diez vai vēlētos tie cilvēki, kuri jau kopš 1995. gada strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar mūsu integrāciju Eiropas Savienībā, - proti, Latvijas tauta vienkārši nobalsos “pret” iestāšanos Eiropas Savienībā. Šie svaru kausi būtu jālīdzsvaro - jādara viss iespējamais, lai ne tikai ar dažādiem paņēmieniem, kas veido sabiedrisko domu, to mēģinātu manipulēt uz vienu vai otru pusi, bet jādara arī reālas lietas, lai Latvijas iedzīvotāji patiešām saprastu, ka integrācija Eiropas Savienībā viņiem nenesīs kopēju ļaunumu. Taču doma diemžēl šajā ziņā, it sevišķi sakarā ar šiem lauksaimniecības jautājumiem, tiek orientēta uz pilnīgi pretējo pusi. Ļoti pateicos par uzklausīšanu.".
• 2002_03_14-seq79 language "lv".
• 2002_03_14-seq79 speaker Viola_Lazo-1954.
• 2002_03_14-seq79 mentions Q822919.
• 2002_03_14-seq79 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq79 mentions Q37.
• 2002_03_14-seq79 mentions Q191.
• 2002_03_14-seq79 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq79 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq79 mentions Q8880.