Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq77> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq77 type Speech.
• 2002_03_14-seq77 number "77".
• 2002_03_14-seq77 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq77 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq77 spokenAs 37.
• 2002_03_14-seq77 spokenText "Cienījamie deputāti! Cienījamais Baldzēna kungs! Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka nevar lauksaimniecības politiku balstīt uz emocijām. Ir jābalstās uz reālo situāciju valstī un ir jāzina, ko vēlas panākt. Tagad runāsim par zemi un lauksaimniecību. Latvijā ir 2,5 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Intensīvai lauksaimnieciskajai ražošanai nav vajadzīgs vairāk par 1 miljonu hektāru. Mēs esam rēķinājuši krustu šķērsu, gan ar tādām kvotām, gan ar šitādām kvotām… Lauksaimnieciski izmantojamās zemes Latvijā nebūs daudz vairāk par 1 miljonu hektāru. Pāri paliek 1,5 miljoni. Okei! Pusmiljonu varētu apmežot. Pāri paliek 1 miljons hektāru - nevērtīgā zeme, tā, uz kuras nekad nebūs prātīgi nodarboties ar lauksaimniecību vai lopu ganīšanu. Jūs gribat šo 1 miljonu aizaudzēt ar kārkliem, kamēr mēs gribam atrast šai zemei saimnieku. Vislabāk, ka tas ir pats latvietis, vietējais iedzīvotājs, kurš tur saimnieko un kaut ko labu dara. Jā, lai kaut vai nogana, kaut vai appļauj, kaut vai stāda tur mežu! Ja tas ir ārzemnieks, arī tad ir labi. Mums pietiek šīs zemes. Mums pietiek gan lauksaimniecībai, gan lauksaimniecības videi, gan ainavai, bet vajag saimnieku. Un par to ir šobrīd jādomā, un arī tie priekšlikumi, ko manis vadītā darba grupa iesniegs valdībai, balstīsies uz šo pieeju, ka valstij vajag saimnieku un nav pieļaujama bezsaimnieka situācija. Par to, kur jūs kļūdāties. Lauksaimnieciskā ražošana un lauku attīstība - tas nav viens un tas pats. Jūs pieminējāt perspektīvos un neperspektīvos zemniekus. Neviens šobrīd nediskriminē. Vienkārši ir jāsaprot, ka, ieejot Eiropas tirgū, tiek izvirzītas visiem vienādas prasības. Tiem, kas orientējas uz preču tirgu, būs jāatbilst Eiropas prasībām. Tas ir tā kā “āmen” baznīcā! Tur nav citu variantu. Un mums ir jāļauj attīstīties tiem zemniekiem, kuri grib būt tajā tirgū. Savukārt tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar tur būt - varbūt nav izglītības, varbūt nav piemērotas zemes -, mums būs jārada atbalsts, lai viņi varētu nodarboties kaut vai ar lauku vides sakopšanu, ar lauku tūrismu, ar aitkopību, ar daudzām labām lietām, arī ar ezeru apsaimniekošanu un tā tālāk. Bet tas prasa atbilstošu valsts politiku, un mēs uz to ejam. Par Eiropas Savienības piedāvājumu. Jā, tur ir problēmas ar kvotām. Mēs par kvotām cīnīsimies, mums vajag lielākas kvotas. Bet tur ir arī līdzekļu piedāvājums no struktūrfondiem tieši lauksaimniecības, lauku atbalstam. Jā, mēs varam nestāties Eiropas Savienībā, bet ar šiem 3%, kas no Latvijas budžeta tiek lauksaimniecībai, diemžēl nevar izdarīt nekā. Šie struktūrfondi mums ir vajadzīgi kā ēst. Tieši lauku cilvēkiem. Lai atrisinātu tieši to Latvijas problēmu, ka miljons hektāru aizaug. Par visu, par ko jautāja Godmaņa kungs. Es domāju, tā nav nekāda liela māksla - atvērt attiecīgo sadaļu un sākt kaut ko prasīt. Jautājums - ko? Ko mēs desmit gadus gribam? Šajā gadījumā skaidrs ir viens - ka nevaram ierobežot ārzemnieku tiesības iegādāties šeit zemi. Modernajā pasaulē, kad pastāv līgumi, saistības starp pircēju un pārdevēju, nav iespējams neko aizliegt. Ja mēs gribam radīt likumpārkāpējus, tad radām aizliegumus. Šajā gadījumā tiešām daudz gudrāk būtu, ja valsts veidotu politiku, kas stimulētu tos, kuri vēlas apsaimniekot šo zemi, kuri vēlas pirkt šo zemi, un būs arī šādi valdības piedāvāti risinājumi, nevis aizliegumi. Par to, vai mums vajag vai nevajag baidīties no tā, ka ārzemnieki pērk Latvijas zemi. Es atkārtošu: ārzemnieks, nopērkot Latvijas zemi, neiegūs Eiropas kvotu. Tikai tas vien, ka viņš ir te nopircis 100 hektārus, nevar būt par iemeslu kvotas piešķiršanai viņam. Cukura vai piena kvota viņam būs jāatpērk no Latvijas zemnieka, un tikai tad viņš kļūs konkurents. Tas ir jāsaprot! Tāpat būs arī tad, ja latvietis gribēs dabūt, teiksim, dāņu kvotu: viņam tā būs jāatpērk no dāņu zemnieka. Līdz ar to es gribu teikt par šo risku: svarīgi ir apzināties, ko mēs vēlamies. Ja kāds saka, ka mums desmit gadus ārzemnieki būšot drausmīgs drauds, tad, lūdzu, pierādiet to, paskaidrojiet to Latgales lauku cilvēkiem, kuri vēlas šīs zemes pārdot, jo viņi negrib paši tur saimniekot vai arī to nevar savas trūcīgās rocības dēļ! Bet, ja būs šis piedāvājums - kaut vai apmežošanai -, tad, es domāju, mūsu pašu cilvēki gribēs šo zemi apsaimniekot. Tas atbalsts diemžēl ir saistīts ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas ir jāsaprot.".
• 2002_03_14-seq77 language "lv".
• 2002_03_14-seq77 speaker Maris_Sprindzuks-1971.
• 2002_03_14-seq77 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq77 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq77 mentions Q458.