Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq75> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq75 type Speech.
• 2002_03_14-seq75 number "75".
• 2002_03_14-seq75 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq75 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq75 spokenAs 77.
• 2002_03_14-seq75 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet arī man pateikt dažus vārdus šajā jautājumā, vēl jo vairāk tāpēc, ka runas ir pietiekami kaismīgas un laikam jau patiesas. Es gribētu pateikt četrus faktorus. Pirmais faktors. Laikam jau mūsu paaudze nekad nevarēs tā īsti saprast to, ka Latvijas PSR lauksaimniecība un Latvijas Republikas lauksaimniecība ir divas pilnīgi dažādas lietas. To es gribētu teikt Freimaņa kungam un Kalniņa kungam. Bet es tā draudzīgi to saku. LPSR lauksaimniecība balstījās uz to, ka par Krievijas vai PSRS “naftas dolāriem” iegādājās Kanādā un Amerikā spēkbarību, kuras mums Latvijā nebija pašiem savas. (Es negribētu iedziļināties, kādas spēkbarības - spraukumu vai lopbarības graudu.) Un par šo te absolūti subsidēto bezcenas barību tika saražota produkcija lopu un piena veidā, kura tika pārdota tikai divās vietās: Maskavā un Ļeņingradā. Jūsu padevīgais kalps bija pēdējais, kas slēdza šos līgumus. Es 1991. gada beigās personīgi noslēdzu līgumu ar Ļeņingradas (tagadējās Pēterburgas) mēru un Maskavas mēru. Šādas lauksaimniecības Latvijā nebūs vairs nekad! Nekad! Kamēr mēs šīs divas lietas neatdalīsim savā prātā, savā galvā, tikmēr mēs maldīsimies šajos kopprodukta salīdzinājumos - lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtība uz vienu cilvēku (pēc definīcijas). Otrais. Jā, mums vairs nebūs šīs shēmas. Turklāt mums tādas nevar vairs būt vēl arī tāpēc, ka mēs esam realizējuši zemes reformu. Mums ir jāsaprot, ka tās pārpalikušās 60 saimniecības, kas vēl kolektīvi saimnieko - gods un slava to vadītājiem (viņi ir atraduši kopīgu valodu ar zemes īpašniekiem, zemi nomā vai rīkojas vēl kaut kā savādāk)! -, tas ir aizejošs fakts, kas diemžēl nekad vairs neatgriezīsies Latvijā. Tad, kad mēs pieņēmām lēmumu atdot zemi tiem, kuriem to atņēma komunisti, LPSR lauksaimniecība beidzās arī no īpašuma viedokļa. Jā, man arī ir ļoti sāpīgi klausīties. Un man ir tāda sajūta, ka man pārmet, ka es savām rokām... ka skrienu un gribu tūlīt pat atdot zemi ārzemniekiem, bet iekšēji es tam nepiekrītu. Es esmu skatījies, kā savulaik dāņi izmisīgi sargāja savu jūras malu, lai tur vācieši netiek iekšā un nevar uzbūvēt tās mājas... Ir vesela virkne valstu, kuras mēģina cīnīties par to. Labanovska kungs te minēja Poliju. Es ļoti rūpīgi pasekoju līdzi Polijas cīņai. Jā, viņi sāka ar to, ka prasīja 17 gadus ilgu pārejas periodu, un tagad tas ir 12 gadi. Bet pēdējā informācija ir tā, ka viņi jau ir atkāpušies uz to, ka tie, kas ir noslēguši līzingu attiecībā uz zemi… no līzinga sākuma punkta laiku atpakaļ rēķinot, jau ir pagājuši 7 gadi… jārēķina atpakaļ laiks… nu jau to zemi var pārdot. Cienījamie deputāti! Tā problēma, kas mums ir lauksaimniecībā, ir sekojoša. Izvērtēsim divus riskus. Viens risks ir tāds: jā, mēs varam... Es, starp citu, biju tajā valdībā, ko Labanovska kungs minēja. Krištopans bija premjers, es biju finansu ministrs un Salkazanovs bija lauksaimniecības ministrs. Mēs toreiz varonīgi uzlikām aizliegumu sakarā ar to, ka caur Igauniju no Somijas veda iekšā cūkas. Jā, mēs uzlikām smagu aizliegumu. Cīnījāmies un turējāmies apmēram 100 dienas. Pēc tam vēl Šķēles valdība cīnījās ar to un mēģināja nosargāt... Nevaram to izdarīt. Mēs esam pārāk mazi, Kalniņa kungs! Es esmu priecīgs, ka jūs esat lepns garā. Arī es cenšos tāds būt, bet vienkārši mēs esam pārāk mazi visā lauksaimniecības apritē, lai mēs varētu vieni paši cīnīties ar visu pasauli. Mēģināsim vēlreiz! Ja vairākums nobalsos, cīnīsimies. Bet kur ir risks? Risks ir! Parēķiniet, kas notiks ar mūsu lauksaimniecību, ja mēs ar katru gadu attālināsim iespēju mūsu lauksaimniecībai pievienoties Eiropas Savienības lauksaimniecībai? Kāds būs risks? Ir alternatīva. Jā, mums uzspiež kvotas. Kāpēc uzspiež? Kvotas mums uzspiež tāpēc, ka… Pirmkārt, viņi mums saka: “Tās kvotas, kas jums bija, kad pastāvēja LPSR lauksaimniecība, nav nekādā sakarā ar jūsu valsti. Tās bija tad, kad jūs vadījāties pēc shēmas: Kanādas graudi, krievu nafta un Ļeņingradas patērētāji. Jā, jūs tagad ražojat maz, cik nu varat, bet tas ir tas, par ko mēs esam gatavi maksāt tos 25% sākumā un pēc 10 gadiem visus 100%. ” Kurā brīdī parādās problēma? Tā parādās tad, kad mēs sakām: “Nē, mēs negribam tos 25%, gribam visus 100%!” Mēs varam tos prasīt, bet mums tos nedos. Fišlera atbilde, kurš, starp citu, arī ir lauksaimnieks, nevis birokrāts, ir cieta. Brigmaņa kungs un, es domāju, mūsu zemnieki ir sapratuši to, ka tie nav vis birokrāti kā Godmanis vai Sprindžuks, vai Slakteris, vai Bērziņš. Tie ir lauksaimnieki, kas ir atbildīgi par lauksaimniecības politiku Eiropā, un viņi jokus nespēlē. Viņi teica: “Mēs jums tagad nemaksāsim vairāk!” Nākamais. Kāpēc viņi grib saglabāt kvotas? Tāpēc, ka - cienītie kolēģi, saprotiet! - to naudu maksās par kvotējamo produkciju. Un, tikko mēs izcīnīsim lielākas kvotas, tie 25% ies automātiski uz to lielāko daļu... Un tāpēc viņi nepiekritīs. Kāda ir alternatīva? Pieņemsim, ka mēs nepiekrītam ne vienam, ne otram, ne trešam un sakām tā: “Mēs esam lepni, mēs uzliksim ievedmuitas, mēs nelaidīsim nevienu šeit iekšā, un mums nevajag tos 25% un tās pamazinātās kvotas!” Kā mēs tad izdzīvosim? Kāda ir alternatīva? Ja kāds te varēs man parādīt alternatīvu, kā var izdzīvot, tad, goda vārds, es viņu varētu pasludināt par pašu lielāko ekonomistu Latvijas lauksaimniecībā. Alternatīva mums ir atbalsts, kas ir 3% no budžeta. Mēs varam sarēķināt, ka šis atbalsts, šie 3% no budžeta, naudas izteiksmē var būt ne vairāk kā 500 latu uz hektāru. Eiropas Savienības valstīs lielākoties ir 20 000 dolāru, un arī Amerikā ir 20 000 dolāru. Izdaliet 20 tūkstošus ar 500! Cik jums iznāk? Pat tad, ja jūs dalāt 20 tūkstošus ar tūkstoti, ja dolāros rēķina… Cik liela ir starpība? Tātad - kāda ir alternatīva? Ja šie 3% mums ir nepietiekami, tad mums tie 3% ir jāpārtaisa par 10 un 15 procentiem. No savas naudas. Labi. Kam naudu atņemsim? Tie, kas kaut cik jēdz no budžeta, redz, ka atņemt varam pārsvarā aizsardzībai, NATO. Acīmredzot varam ņemt no šiem izdevumiem, kas mums ar katru gadu pieaug par 20-30 miljoniem. Tas ir politisks lēmums. Ja mēs to pieņemsim, tad es tam lēmumam nepiekritīšu. Ja mums šīs alternatīvas nav, tad… Padomājiet, kur ir risks! Kamēr mēs nevaram savu lauksaimniecību piesaistīt subsidētajai Eiropas lauksaimniecībai, mēs riskējam, ka ar katru gadu mūsu lauksaimniecībai arvien mazākas un mazākas būs iespējas pastāvēt. Vai mēs uz šo risku varam iet? Tie, kas ir speciālisti, lūdzu, nāciet un pierādiet, ka varam! Jo alternatīva Eiropas subsīdijām ir tikai mūsu pašu budžeta līdzekļi. Es neredzu citu. Tad nāciet un parādiet, kā mēs pārdalīsim!. . Un pēdējais jautājums. Par zemi. Sprindžuka kungs uzstāsies pēc manis. Kā redzu, viņš uzstāsies otrreiz. Sprindžuka kungs, esiet tik laipns, precīzi raksturojiet, kāds ir risks! Es nerunāju par filozofisko risku. Jā, ja mēs toreiz, nez kurā tur gadā (diez vai es tajā laikā biju Saeimā, bet tam nav nozīmes), būtu izskatījuši šo jautājumu un būtu sākuši cīnīties par pārejas periodu tad, tas būtu bijis pareizi. Vai mums ir risks, ja tagad mēs atvērtu vaļā jau noslēgto līgumu un iedibinātu pārejas periodu? Domāju, ka risks ir liels. Risks ir atkal tas, par ko es jau stāstīju, - ka ar katru mēnesi, ar katru gadu, Baldzēna kungs, mēs attālināsim iespēju mūsu lauksaimniecībai pastāvēt, jo globālajā lauksaimniecības tirgū mēs esam tik niecīga vienība, ka mūs vienkārši iznīcinās ekonomiski. Mēs varam cīnīties, - bet kādas būs sekas? Mēs ar Krištopanu to jau izmēģinājām. Sprindžuka kungs, izstāstiet mums ļoti konkrēti, kāds ir risks tad, ja atvērtu, lūk, šīs sarunu sadaļas, un kāds ir risks tad, ja mēs tur paredzēsim pārejas periodu! Un vēl nedaudz vārdu par Poliju. Cienītie kolēģi, Polijā ir apmēram 3 miljoni saimniecību, kuru vidējā platība ir nepilni 6 hektāri. Visus komunistu laikus tas tā tur ir bijis. Iedomājieties, kāda tur ir situācija, un padomājiet, kāpēc pie viņiem ir varbūt pilnīgi savādāk nekā pie mums! Nav runa par to, ka valsts pārdod zemi ārzemniekiem; mums vēl būs arī tāda situācija, ka tiem latviešu pilsoņiem, latviešu zemniekiem, kam tā zeme būs, mēs aizliegsim brīvi pārdot to zemi, kam viņi gribēs. Tas ir aizliegums ne tikai pircējiem, tas ir aizliegums arī pārdevējiem. Izdomāsim, kā mēs to varēsim izdarīt un kā mēs tad cīnīsimies ar to situāciju, ka cilvēki pie mums nāks un teiks: “Tā ir mana zeme, un es gribu šo zemi pārdot, kam es gribu!” Cienītie kolēģi! Savulaik, kad ar politiku vēl nenodarbojās liela daļa to, kas te tagad tik kaismīgi runā, bija šāda situācija. Mēs teicām: “Liksim mierā kādus 25-30% - rentablos kolhozus! Mums pietiek jau ar bankrotējušo lietām. Tos privatizēsim un zemi atdosim tiem cilvēkiem, bet šie lai konkurē! Atbilde bija vienkārša: “Mana zeme ir “Lāčplēša” teritorijā, mana tēva zeme ir “Tērvetes” teritorijā, un jūs, kas sēžat Saeimā (vai tajā laikā - Augstākajā padomē), nemaz neiedomājieties man to neatdot!” Var, protams, runāt par visām sfērām, kā speciālisti te runā, sākot no “Lattelekom” problēmām un beidzot ar lauksaimniecību, bet, lūdzu, nemāniet cilvēkus un nemāniet sevi! Izvērtējiet riskus! Šis jautājums nav politisko partiju priekšvēlēšanu jautājums. Šis jautājums tomēr skar daudz svarīgākas lietas. Kā mēs valstī saglabāsim lauksaimniecību kā tādu un uz kādu risku mēs drīkstam iet, nemētājoties ar LPSR laika politiskajiem variantiem? Paldies par uzmanību. (Aplaudē frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti.)".
• 2002_03_14-seq75 language "lv".
• 2002_03_14-seq75 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q822919.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q649.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q191.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q33.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q1020384.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q16.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q159.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q7184.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q36.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q15180.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q404542.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q1191011.
• 2002_03_14-seq75 mentions Q12674954.