Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq56> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq56 type Speech.
• 2002_03_14-seq56 number "56".
• 2002_03_14-seq56 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq56 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq56 spokenAs 125.
• 2002_03_14-seq56 spokenText "Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Vispirms gribētu runāt par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un par diviem punktiem, kas šeit ir piedāvāti. Par vieglāko - par kvotām un tiešajiem maksājumiem. Man ir patīkami, ka par šo jautājumu nav īpašu diskusiju un mēs visi kopumā esam gatavi nobalsot par šo punktu. Es gribētu teikt, ka varbūt ka mums palīdz šo jautājumu izprast blakus esošo divu valstu - Lietuvas un Igaunijas - izpratne, kas ir līdzīga mūsējai. Arī viņus neapmierina Eiropas Savienības vienpusējā kārtā piedāvātais - nedz tiešo maksājumu apjoms, nedz kvotu jēdziens. Šoreiz esam atbildīti ne tikai Latvijas cilvēku priekšā, bet arī blakus esošo valstu priekšā. Mēs saprotam, ka nedrīkstam būt sliktāki, izskatīties sliktāk, nekā ir Lietuva un Igaunija. Es domāju, ka varbūt šis ir viens no retajiem gadījumiem mūsu jauno laiku vēsturē: izveidojas tandēms - trīs valstis, Baltijas valstis, kopā ar varbūt citām Austrumeiropas valstīm, kandidātvalstīm, vienoti risinās jautājumus saistībā ar Eiropas Savienību, runās par to, kā labāk sakārtot šos jautājumus. Smagāk ir ar pirmo jautājumu. Tika iepriekš noslēgta iestāšanās sarunu sadaļa par brīvo kapitāla kustību, un tur varbūt šis jautājums tika pieņemts tādā izskatā, manuprāt, tāpēc, ka tad Latvija bija konkurencē ar Igauniju un Lietuvu: kurš pirmais ātrāk aizvērs šīs sarunu sadaļas? Kurš pirmais aizvērs visvairāk to sadaļu? Kurš ātrāk pierādīs pasaulei, ka mēs esam jau gatavi iestāties Eiropas Savienībā? Tur ir mūsu problēma, un tā radās jautājums par šīs sadaļas aizvēršanu. Un tagad, protams, var padomāt, kurš ir vairāk atbildīgs - Zemkopības ministrija vai Ārlietu ministrija. Kurš bija pirmais, prioritārais spēks, kurš virzīja mūs uz to, lai šī sadaļa tiktu aizvērta? Par šo aizvēršanu ir, protams, jāpasaka daži komentāri. Mani, protams, pārsteidz Ārlietu ministrijas komentārs: “Redziet, faktiski zemi mēs ļaujam pirkt, bet to zemi nepērk. Tāpēc viss ir kārtībā. ” Vai arī, ja zemi pērk, tad pasaka: “Redziet, ienāk kapitāls, ienāk investīcijas, tātad ārlietu resors ir attaisnojis savu darbu. ” Domājot par šo jautājumu, es gribētu jums piedāvāt mazu ekskursu. Saistībā varbūt arī ar šo zemes jautājumu. Manuprāt, jūs piekritīsiet konkrētajam apgalvojumam, kurš tika izteikts, Latvijas valsti veidojot. To veidojot, bija viens jēdziens - tas, ka latviešu cilvēks būs vienlaicīgi kalps un kungs vienā personā. Varat to traktēt arī tā - kalps un saimnieks vienā personā. Tas bija iemesls, kāpēc mēs veidojām mūsu valsti, kāpēc mūsu senči to darīja. Tagad, atjaunojuši valstisko neatkarību, mēs diemžēl nespējam paturēt pietiekami augstu šo lozungu, kas bija kādreiz daudziem cilvēkiem būtisks. Mēs pagājušoreiz saskārāmies ar jautājumu par lielveikaliem. Jā, arī ar jautājumu par lielveikaliem. Ja dodam lielveikaliem iespēju bez mazākajām regulējošām likumdošanas svirām ienākt šeit iekšā, mūsu cilvēks nekļūst par saimnieku savā ģimenes veikalā. Viņš labākajā gadījumā kļūst par apkalpojošo personālu lielveikalā. Un tā tas masveidā notiek visā valstī. Līdzīgi tas ir ar zemniecības jēdzienu. Mēs neveidojam nacionālo zemnieku slāni. Mēs nepalīdzam tam veidoties! Mums tāda tikpat kā nav šodien, un es neredzu argumentu, lai tas slānis rīt būtu lielāks, nekā tas ir šodien. Mēs piedāvājam desmit gadus ilgu pārejas periodu, līdzīgi kā to darīja Čehija, Ungārija un Polija. Var piedāvāt arī citu variantu. Jautājums ir jārisina ļoti konkrēti. Mēs uzskatām, ka var pamēģināt desmit gadu laikā izveidot Latvijas zemnieku slāni. Var mēģināt desmit gadu laikā Latvijas zemnieku padarīt konkurētspējīgu, piedāvājot viņam visu to, par ko runā mūsu zinātnieki. Vajag ieklausīties zinātniekos, nevajag pašiem šeit izgudrot velosipēdu! Sadarbībā mēs varam atrisināt šos jautājumus - kādu kreditēšanas politiku izveidot, kādu izveidot subsīdiju politiku, kā labāk izvietot Eiropas Savienības piešķirtās investīcijas… Un, veikuši šo darbu, es domāju, mēs varētu teikt, ka mēs izdarījām visu, lai latviešu zemnieku slānis veidotos un lai viņi būtu kalpi un saimnieki vienā personā. Šodien tas tā nav. Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_14-seq56 language "lv".
• 2002_03_14-seq56 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q37.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q191.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q39731.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q8436.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q4459436.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q15628977.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q36.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q28.
• 2002_03_14-seq56 mentions Q213.