Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq46> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq46 type Speech.
• 2002_03_14-seq46 number "46".
• 2002_03_14-seq46 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq46 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq46 spokenAs 125.
• 2002_03_14-seq46 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es negribētu atkārtot iepriekšējā reizē teikto. Bet, tā kā otrajā lasījumā briest konkrētie priekšlikumi un sākumā ir vispārējā diskusija, es tomēr gribētu vēl akcentēt tāda pārejas perioda nepieciešamību attiecībā uz ārvalstu pilsoņu tiesībām iegādāties Latvijā zemi, kāds ir ierosināts šajā - pirmā lasījuma redakcijā. Nu mums visiem ir skaidrs, bet es varētu konspektīvi pateikt vēl arī to, ka ārzemniekiem šobrīd Latvijā iegādāties lauksaimniecības un meža zemi ir izdevīgi četru apstākļu dēļ. Pirmkārt. Nopērkot zemi šeit, viņi nopērk ražošanas tiesības un potenciāli - arī iespējamos tiešos maksājumus, kādi būs pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā. Otrkārt. Lauksaimniecībai mazāk piemērotās zemes iepērkot un apmežojot, var būt ļoti nopietns atbalsts - gan vietējais, gan arī no attiecīgās valsts - tam pilsonim, kurš šo zemi apmežošanai iepircis. Treškārt. Ļoti intensīvi pēdējā gadā notiek zemes iepirkumi: pērk būtībā nevis zemi, bet ainavas, pērk ezeru un upju krastus, pērk dabas pirmatnīgumu, jo tam jau ir nākotnē pieaugoša vērtība. Un, protams, ir vēl viens iemesls, kāpēc to dara šobrīd. To dara ar spekulatīvu mērķi, ka pēc kāda laika, kad zemes cenas pieaugs, uz šā darījuma rēķina varēs nopelnīt. Finansu avots šiem ārzemniekiem, protams, ir. Pirmkārt, viņi ir bagātāki, un, otrkārt, viņiem ir pieejami kredīti ar ilgāku laika termiņu un ļoti zemiem procentiem. Mūsu lauksaimniekiem, zemniekiem nav tādu nosacījumu zemes iegādei. Tādi nosacījumi nav panākti pagājušajos desmit gados, un arī šobrīd tādu nav. Atbalsta par zemes piepirkumiem nav ne nacionālajās subsīdijās, ne arī tā saucamajā ilgtermiņa kredītlīnijā, kas tiek atklāta būvniecībai, ne arī SAPARD ietvaros. Arī pašvaldības būtībā nevar šo zemi pieturēt kādiem tālākiem un varbūt produktīvākiem darījumiem. Es šeit gribētu citēt Talsu rajona Ģibuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Ulda Rozenberga teikto. Viņš saka: “Labākos laikos pagasts to zemi, ko pērk Latvijas un citu valstu kopuzņēmumi, būtu nopircis pats. Mūsu pagastā gandrīz 700 hektāru zemes pieder trim juridiskām personām - Latvijas un citu valstu kopuzņēmumiem. Mēs zinām, ka šajās firmās patiesie īpašnieki ir ārzemnieki. Latvieši ir tikai izpildītāji. Vai pagastam ir jāatļauj ārzemniekiem pirkt zemi visskaistākajās vietās? Mums ir pirmpirkuma tiesības uz visiem īpašumiem, bet nav naudas. Saskaņā ar likumu mums noteiktā termiņā, ja paši zemi nepērkam, ir jādod atļauja tās pārdošanai. Ja pagastam būtu nauda, tad mēs šīs atļaujas visos gadījumos noteikti nedotu. Tāpēc arī vēlams desmit gadu pārejas periods. ” Un pēdējā informācija par to, kas virknē Eiropas Savienības kandidātvalstu ir noticis šajā jautājumā. Čehijā, Ungārijā, Slovākijā ārzemju juridiskās personas lauksaimniecības zemi un mežus varēs iegādāties pēc septiņus gadus ilga pārejas perioda, bet Polijā - pēc 12 gadiem. Ārzemju privātpersonas lauksaimniecības zemi un mežus varēs iegādāties bez ierobežojuma; izņēmums ir Ungārija un Slovākija, kas pieprasa trīs gadus ilgu pārejas periodu, līdzīgi kā Polijā, kur pieprasīts ir 3-7 gadus ilgs pārejas periods. Tātad fiziskajām personām, pretendējot uz šādu darījumu, zeme vispirms ir jāizīrē. Tāpēc es gribētu vēlreiz atgriezties pie tā, ka varbūt ne vienmēr korekti ir izteikušies tie, kas Ārlietu ministrijā veic sarunas iestājai Eiropas Savienībā. Ne vienmēr izskan korekti spriedumi. Tas liecina, ka tur ir kaut kas būtisks labojams. Eduards Stiprais nesen rakstīja sekojošo: sarunu sadaļas “Brīvā kapitāla kustība” atvēršana ir iespējama, jo sarunas kopumā vēl nav pabeigtas. Taču ir jautājums, vai tas ir mūsu interesēs. Par to ir jāvienojas. Pēc viņa domām, Eiropas Savienība varētu piekrist attiecībā uz pārejas periodu. Taču tad mēs izskatītos neveikli. Vai tad pirms pusotra gada nezinājām, ka ir tāda problēma? Tad šie cilvēki, kas tagad protestē, nepapūlējās iepazīties ar Latvijas pozīciju, kaut gan šī informācija ir brīvi pieejama. Es gribu atgādināt, ka jau 1998. gadā lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas formulēja šo problēmu, šo sāpi. Arī 2000. gadā Zemnieku federācija un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome par to rakstīja vairākkārt. Un, ja mēs tagad dzirdam no Ārlietu ministrijas ierēdņiem šādus apgalvojumus, tad tas ir drusku dīvaini. Pozīcija jau nav jāizstrādā kabinetos, pozīcija ir jāizstrādā, vadoties no mūsu praktiskās dzīves nepieciešamības. Es gribu pārmest visādā ziņā arī Zemkopības ministrijai, ka viņa, zinādama šīs vēlmes, stingri nenostājās šo sabiedrisko organizāciju pusē, lai paustu Ārlietu ministrijai un citām ministrijām šo nostāju. (No zāles dep. M. Sprindžuks: “Melo!”) Ja tas tā būtu bijis, tad, es domāju, būtu bijuši rezultāti. Es domāju, ka tad būtu bijuši rezultāti, tāpat kā citās kandidātvalstīs, kuras grib startēt uz Eiropas Savienību un kurās tas ir panākts. Vai mums jāiet uz tādu superliberālismu - atļaut ārvalstu fiziskajām personām, tiklīdz mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, uzreiz brīvi pirkt Latvijā lauksaimniecības un meža zemi? Es domāju, ka tāds superliberālisms nenovedīs pie ļoti rožainiem rezultātiem. Šajā sakarībā es minēšu dažus skaitļus: 1990. gadā Latvijā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija visaugstākais starp Baltijas valstīm, turpretim 2000. gadā mēs esam starp Baltijas valstīm pēdējā vietā. Latvijā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir tikai 63% no 1990. gada līmeņa, Igaunijā - 80% un Lietuvā - 85%. Es domāju, ka tas ir labs raksturojums šim superliberālismam, kas varbūt ne vienmēr ir bijis pārdomāts. Aicinu veidot saprātīgu, veselīgu stratēģiju, lai neiznāk kā tagad, kad pēc 6-8 gadiem mēs meklējam kaut kādus balsošanas rezultātus, lai redzētu, kā nu ir toreiz nobalsots. Labāk nepieļausim šādas kļūdas un darīsim pēc iespējas pareizāk jau šobrīd, lai pēc desmit vai pat piecpadsmit gadiem nebūtu jānorāda, ka, lūk, tie balsoja tā un ka tas nebija īsti pareizi! Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_14-seq46 language "lv".
• 2002_03_14-seq46 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q37.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q191.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q39731.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q2167704.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q15628977.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q36.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q28.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q986821.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q214.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q213.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q44989.
• 2002_03_14-seq46 mentions Q738250.