Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_14-seq44> ?p ?o. }

• 2002_03_14-seq44 type Speech.
• 2002_03_14-seq44 number "44".
• 2002_03_14-seq44 date "2002-03-14".
• 2002_03_14-seq44 isPartOf 2002_03_14.
• 2002_03_14-seq44 spokenAs 125.
• 2002_03_14-seq44 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Kas latvietim ir dārgāks par savu senču zemi? Tikai dzīvība. Tūkstošiem, jā, tūkstošiem latviešu vīru atdeva savu dzīvību un nolika galvu par Latvijas brīvību un par Latvijas zemi, sākot no 1905. gada! Visi tie, kas 6. Saeimā nobalsoja par Latvijas zemes pārdošanu ārzemniekiem, ir nolikti uz kauna laktas. Paldies kolēģim Grīgam, kurš, nebūdams liels politiķis, nobalsoja “pret”. Bet tie, kas sevi uzskata par lieliem politiķiem, diemžēl nobalsoja “par” - atļāva izpārdot ārzemniekiem Latvijas zemi. Zemes izpārdošana ārzemniekiem - tas bija ne jau Latvijā radīts projekts! Tas tika mums “piespēlēts”, un diemžēl kārtējo reizi mēs uzķērāmies uz šīs ēsmas. Nav saprotams, kāpēc tas tā notiek. Latvietim zeme ir tikai Latvijā. Latvietis zemi ir mantojis no saviem slavenajiem priekštečiem, bet ne iekarojis, kādam atņēmis vai no kāda nopircis. Latvijas valsts atrodas uz zemes, kur vienmēr dzīvojuši mūsu senči - latgaļi, lībieši, sēļi, kurši un zemgaļi. Tāpēc, ja nav labu Latvijas vēstures grāmatu vai arī ja nevēlas tādas sarakstīt - tās vēstures grāmatas, kuras ir skolās, diemžēl ir nožēlojamas -, tad vismaz ir jāvadās no savu vecāku ieteikumiem, ka Latvijas zeme un Latvijas valsts ir jāsaglabā un ka Latvijas zemi nevar ārvalstniekiem izpārdot. Satiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem, vienmēr izskan jautājums - kāpēc Latvijā notiek tādas nejēdzības? Starptautiski tiesas procesi, kuros Latvija vienmēr zaudē, un tagad vēl būs vismaz kādi četri pieci. Slikti likumi, nepilnības tiesu darbībā. Ēnu ekonomika, kas, pēc finansu ministra Bērziņa kunga izteikuma, ir sasniegusi 42-43% (to viņš ir pateicis vienā no saietiem, kuros viņš satikās ar uzņēmējiem). Tas taču ir briesmīgi! Un ir jau vēl arī citas nejēdzības. Tās visas savirknējas ķēdē, un šī ķēde žņaudz latviešus un Latvijas iedzīvotājus. Un tagad paskatīsimies uz tām važām, kuras ir uzliktas mūsu zemniekiem! Kas tās ir viņiem uzlicis? Diemžēl mūsu Latvijas Republikas valdība! Uzmanīgi analizējot, mēs varam redzēt, kā latviešu zemnieku veikli nodzen no viņa zemes. Un kā tad tas notiek? Neatbalstot zemnieku, valdība radīja situāciju, ka zemnieka saražoto produkciju valsts neiepērk. Valstij ir vajadzīga Latvijas zemnieku saražotā produkcija - gan armijai, gan cietumiem, gan citām vajadzībām. Diemžēl to iepērk no ārzemēm, ne no latviešu zemniekiem. Un tagad paskatīsimies uz dažām iepirkuma cenām! Viens litrs piena ar tauku saturu 4,4% maksā no 4 līdz 8 santīmiem, un viens litrs minerālūdens maksā 30 santīmus. Bet veikalā piens ar tauku saturu 2,2% maksā 24 santīmus. Kas saņem to starpību, kura ir 20 santīmu lielumā? Protams, ne jau latviešu zemnieks! Graudi tiek iepirkti par cenu no 20 līdz 30 vai 40 latiem par tonnu. Arī tas ir zem pašizmaksas, taču katru gadu vēl mēģina kaut kādā veidā to iepirkuma cenu samazināt! Paskatīsimies, kā notiek latviešu zemnieku un rūpnieku saražotās produkcijas pieņemšana lielveikalos, kurus tagad veido! Rīgā jau to būs vairāk nekā kultūras namu vai citu iestāžu. Ja zemnieks aizved savu produkciju uz turieni, veikala vadītājs par katru cenu piespiež viņu nodot viņa saražoto produkciju zem pašizmaksas. Un kas tad paņem to peļņu? Protams, lielveikals! Kāpēc valdība nerūpējas par to, lai mūsu zemnieku saražotā produkcija tiktu iepirkta par to cenu, par kuru tā tik tiešām ir jāiepērk? Un kas notiek ar mūsu mazajiem veikaliem un vispār ar Latvijas mazajiem vai sīkajiem uzņēmumiem? Tos iedzen bankrotā! Un vēl jau arī strādā, protams, slavenā nodokļu sistēma. Tāda nu ir tā valsts politika, kura neatbalsta nedz zemniekus, nedz mazos uzņēmējus, to skaitā latviešus un Latvijas iedzīvotājus! Tā kā zemniekam nav kur pārdot produkciju, viņš nevar saņemt naudu, bet viņam ir obligāti jānomaksā nodoklis par zemi. Un, ja viņam nav naudas, viņš nodokli par zemi samaksāt nevar. Tad viņam mierīgi to zemi atņem - ceļas procenti, un zemi atņem vai nu pašvaldība, vai veikli cilvēki, kuri par smieklīgu cenu - no 6 līdz 150 latiem, nu varbūt vienā otrā gadījumā ir 200 lati par hektāru - no viņa atpērk zemi. Tā latviešu zemnieku skaisti, apdomāti nodzen no viņa no senčiem mantotās zemes! Ar šādu rīcību un ar valsts rīcību, protams, zemnieki tiek iedzīti ūtrupē. Bet nākamā stadija jau ir jauns brīnums, kurš arī ir tapis mūsu valdības kuluāros, - zemniekiem un māju īpašniekiem, un vispār nekustamā īpašuma īpašniekiem ir sagatavots jauns brīnums. Tātad: ja māja ir, teiksim, Rīgā un tās platība ir 200 kvadrātmetru, un tās vecums ir no 15 līdz 120 gadiem, un ja tās vērtība, novērtētā vērtība ir 16-18 tūkstoši, tad tirgus vērtība tai, protams, ir augstāka. Un ko izdarīja mūsu valdība? Lai lāpītu budžetu, lai saņemtu papildu ienākumus, tagad tiks aprēķināts nodoklis no tirgus vērtības. Cienījamie kolēģi! Kur vēl tālāk var aiziet ar tādām spekulācijām?! Un, protams, šie dokumenti ātri parādīsies Saeimā, lai, sākot vismaz ar 2004. gadu, varētu māju īpašniekus un īpašniekus, kuriem ir nekustamais īpašums, aplikt ar papildu nodokļiem un pēc tam, kad viņi nevarēs tos nomaksāt, uzrēķināt viņiem soda procentus un tādā veidā atņemt viņiem arī dzīvojamo platību. Uz kurieni tad mēs pārcelsim visus tos iedzīvotājus? Tādi eksperimenti jau 2000. , 2001. gadā notika Jūrmalā - arī toreiz cilvēkiem desmitkārtīgi palielināja nodokļus. Cienījamie kolēģi, šādi eksperimenti nav pieļaujami! Lai mūsu Saeima arī turpmāk nesaņemtu tik zemus reitingus, kādi ir bijuši līdz šim - jūs to ļoti labi zināt! - , mums tomēr tie likumi, kurus mums “piespēlē” valdība (es nezinu, kāpēc viņa to visu neredz!) ir jāatdod tai atpakaļ un nav jāatbalsta šīs nejēdzības, kuras kārtējo reizi iedzīs mūsu valsts iedzīvotājus vai nu ūtrupē, vai pārvērtīs par ubagiem vai nabagiem savā zemē. Nu patiesībā nabadzības līmeni, kā jūs jau zināt, ir sasnieguši 90% iedzīvotāju. Nu tālāk jau gandrīz nav kur iet! Un arī Eiropai mēs tādi neesam vajadzīgi. Taču ir vēl viens jautājums, kurš arī ir ļoti nopietns un kurš, starp citu, Saeimu neinteresē. Tie ir vietējo pašvaldību darbi laukos un slaveno mērnieku darījumi, kuri vienmēr zemes iemērīja “pēc deguniem” vai pēc “čomu” būšanas, un vēsturiski mantotās zemes ne vienmēr nonāca īpašnieku, vēsturisko īpašnieku, īpašumā, jo labākie gabali tika iemērīti pazīstamiem cilvēkiem. Un, no otras puses, arī tās zemes tirdzniecībā viņi piedalās. Ja var ticēt statistikai, tad vismaz 80 000 hektāru no Latvijas zemes ir pārgājuši ārzemnieku īpašumā. Un tas jau ir neatgriezeniski. Jo, lai saņemtu to zemi atpakaļ, būs jāsamaksā desmitkārtīgi, ja ne vairāk. Ar tādu neapzinīgu darbību mēs esam noveduši mūsu valsts iedzīvotājus tiktāl, ka viņi bija spiesti pārdot zemi, bet diemžēl pirmtiesības zemes iepirkšanai valdība un pašvaldība neizmantoja. Un tas ir ļoti, ļoti nožēlojami. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Ja jau valdība neiepērk produkciju no zemniekiem, tad kādas viņai ir tiesības pieprasīt maksāt nodokli par zemi? Nav tādu tiesību! Tas ir jāsaprot, un mums ir attiecīgi jārīkojas. Un vēl viens jautājums. Kad tad mēs dosim iespēju latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem uz senču zemes dzīvot mierīgu, kārtīgu dzīvi un būt pārticīgiem un laimīgiem? Kurā gadā tas tā būs? Vai jūs varat to pateikt? Un kāpēc jūs to nevarat pateikt? Tāpēc, cienījamie kolēģi, ka mēs atbalstām visas tās nejēdzības - tās ir izdarītas 7. Saeimā ar mūsu balsojumiem. Un diemžēl tās slēptās viltības, kuras tiek likumos iestrādātas pat ar mūsu juristu palīdzību, panāk tikai to, ka mēs saņemam zemu reitingu. Tas viss ir jāpārdomā vienam otram, kas iestrādā likumos visu to, kas mūsu valsts iedzīvotāju dzīvi padara vēl smagāku, nepatīkamu. Es nemaz nerunāju par veselības aprūpi, kura ir nolaista, atstāta paštecē! Ir jāatceras arī tā pieredze, kuru guva savulaik Albānija un kuru gūst Argentīna. Tādā stāvoklī mēs Latviju novest nevaram! Tāpēc es aicinu atbalstīt likuma projektu un pārskatīt likumdošanu, lai mēs savu zemi aizstāvētu tā, kā sevi aizstāv citas Eiropas valstis, kuras arī iet uz Eiropas Savienību un kuras ir noteikušas pārejas periodu - 10 vai 12 gadu. Turklāt šo valstu likumdošanā ir iestrādāti arī citi ierobežojumi. Ja jau mūsu valdība nevar neko tādu izdomāt un ja arī mums nepietiek tās izdomas, tad vismaz nošpikosim no citām valstīm, kā tās to dara! Tad mēs mūsu zemi un mūsu valsts neatkarību saglabāsim turpmākajā dzīvē. Aicinu atbalstīt!".
• 2002_03_14-seq44 language "lv".
• 2002_03_14-seq44 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_03_14-seq44 mentions Q822919.
• 2002_03_14-seq44 mentions Q211.
• 2002_03_14-seq44 mentions Q2660080.
• 2002_03_14-seq44 mentions Q193089.
• 2002_03_14-seq44 mentions Q458.
• 2002_03_14-seq44 mentions Q16361176.
• 2002_03_14-seq44 mentions Q414.
• 2002_03_14-seq44 mentions Q222.