Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_07-seq634> ?p ?o. }

• 2002_03_07-seq634 type Speech.
• 2002_03_07-seq634 number "634".
• 2002_03_07-seq634 date "2002-03-07".
• 2002_03_07-seq634 isPartOf 2002_03_07.
• 2002_03_07-seq634 spokenAs 100.
• 2002_03_07-seq634 spokenText "Augsti godātie deputāti! Lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 99. panta paredzētās tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību un lai īstenotu starptautiskajos līgumos ietvertos cilvēktiesību principus, ir nepieciešams risināt jautājumu par alternatīvā dienesta ieviešanu. Spēkā esošā likumdošana neparedz to personu, kuras savu reliģisko vai pacifistisko uzskatu dēļ nevar pildīt militāro dienestu, atbrīvošanu no obligātā militārā dienesta pildīšanas vispār vai norīkošanu pildīt nemilitāru vai cita veida dienestu. Alternatīvais dienests Latvijā tika ieviests jau 90. gadu sākumā, taču valsts jaunizveidotās institūcijas finansiāli un administratīvi nespēja to veiksmīgi realizēt, un alternatīvā dienesta sākotnējā ideja - izvairīties no dienesta padomju armijā - ar laiku zaudēja savu aktualitāti. 1997. gadā, pieņemot jaunu likumu par obligāto militāro dienestu, alternatīvā dienesta ideja netika iekļauta, tajā laikā tā savu faktisko lomu jau bija zaudējusi. Arī sabiedrībā nebija prasības par alternatīvā dienesta nepieciešamību, jo praksē nebija gadījumu, kad pārliecības dēļ atteiktos no militārā dienesta. Taču Latvijā arvien vairāk aktualizējās jautājumi par vispārējo cilvēka tiesību un brīvību realizāciju. 1998. gadā, kad tika veikti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, papildinot Satversmi ar astoto nodaļu "Cilvēka pamattiesības", un it īpaši 1999. gadā un 2000. gadā tika sabiedrībā izteikta nepieciešamība pēc alternatīvā dienesta un tā atjaunošanas mūsdienīgā kvalitātē. Iniciatīva nāca no nevalstiskajām organizācijām, kuras ilgāku laiku diskutēja gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Labklājības ministriju par nepieciešamo problēmas risināšanu likumdošanā. Līdz 2000. gada pavasarim Aizsardzības ministrija, organizējot sabiedriskās domas noskaidrošanu - organizējot gan diskusijas internetā, gan organizējot tikšanos ar reliģisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un masu mediju pārstāvjiem -, izanalizēja situāciju gan no militārā viedokļa, gan no valsts aizsardzības pamatprincipu viedokļa, gan arī no cilvēktiesību aizsardzības principu viedokļa. Nonāca pie secinājuma, ka tomēr ir likumdošanā jānostiprina alternatīvā dienesta nepieciešamība. Aizsardzības ministrija pamatoja šo situāciju un konstatēja arī šīs juridiskās pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmi, un lūdza Ministru prezidentu izveidot starpministriju darba grupu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai. Darba grupā tika iekļauti ne tikai pārstāvji no ministrijām, bet arī pārstāvji no Nevalstisko organizāciju centra, Maltas ordeņa Palīdzības dienesta, Baltijas Starptautiskā izglītības centra un Latvijas Pašvaldību savienības. Lai ieviestu alternatīvo dienestu, darba grupa izstrādāja normatīvo aktu paketi. Iespēja militāro dienestu aizstāt ar alternatīvo dienestu ir Vācijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā un daudzās citās Eiropas valstīs, kurās ir obligātais militārais dienests. Alternatīvā dienesta ideja nepastāv tajās valstīs, kurās ir profesionālais militārais dienests. Tā tas ir, piemēram, Lielbritānijā un Beļģijā. Protams, alternatīvais dienests var nepastāvēt arī tādās valstīs, kurās ir ļoti spēcīgi reliģijas pamatprincipi, kas neparedz iestāšanos pret militāro disciplīnu. Piemēram, Grieķijā, kur valdošā ticība ir pareizticība, nav alternatīvā dienesta. Šajā valstī dienests militārajos spēkos ir vīrieša cieņas, goda, vīrišķības un pienākuma apliecinājums pret valsti. Alternatīvā dienesta esamību valstīs nosaka gan vēsturiskie apstākļi, gan sabiedrības tradīcijas. Pašreiz alternatīvā dienesta atjaunošana nav saistāma ar izvairīšanos no pienākuma pret valsti - obligātā militārā dienesta -, bet ir saistāma ar indivīda iespēju realizēt savas tiesības, kas noteiktas Satversmē. Atbilstoši valsts totālās aizsardzības pamatprincipam, valsts aizsardzībā tiek iesaistīta visa sabiedrība, uzdevumus veic gan militārās, gan civilās struktūras. Alternatīvais dienests ir totālās aizsardzības elements. Arī jaunieši, kas izvēlējušies veikt nevis militāro, bet alternatīvo dienestu, pilda pienākumu pret valsti. Alternatīvā dienesta veicēji būtu pakļaujami mobilizācijai un nepieciešamības gadījumā tiktu norīkoti pildīt darbus, kas nav saistīti ar ieroču pielietošanu. Alternatīvā dienesta pildīšanas jomas ir noteiktas, ņemot vērā valsts totālās aizsardzības nemilitārā sektora funkcijas. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo jau šodien likumprojekts ir guvis atbalstu daļā sabiedrības - gan jauniešu, gan arī viņu vecāku vidū. Līdz šim vairākas personas ir atteikušās dienēt, tāpēc ir uzsākti un jau notikuši vairāki tiesas procesi. Likuma pieņemšana ļaus šo jautājumu risināt, nepiesaucot palīgā tiesas, nekādi kriminālsodi nebūs jāpiemēro šīm personām, un tām būs iespēja izvēlēties, kā pildīt pienākumu pret valsti. Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_07-seq634 language "lv".
• 2002_03_07-seq634 speaker Normunds_Peterkops-1961.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q211.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q191.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q193089.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q33.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q39731.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q35.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q4294480.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q31.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q23666.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q183.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q41.
• 2002_03_07-seq634 mentions Q233.