Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_06_a-seq6> ?p ?o. }

• 2002_03_06_a-seq6 type Speech.
• 2002_03_06_a-seq6 number "6".
• 2002_03_06_a-seq6 date "2002-03-06".
• 2002_03_06_a-seq6 isPartOf 2002_03_06_a.
• 2002_03_06_a-seq6 spokenAs 125.
• 2002_03_06_a-seq6 spokenText "Godājamais prezidija priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru kabineta priekšsēdētāj! Ministri! Kolēģi! Būtu jau gandrīz ļoti interesanti sasaukt kopsēdi - Somijas un Latvijas parlamentu kopsēdi un izlemt, jo vienai valstij, Latvijai, ir 51 procents akciju, bet, otrai, Somijai, - 53 procenti, un tad būtu ļoti labs iznākums. Tas tā! Tomēr mūsu doma ir tāda, ka, ņemot vērā drusku kļūdaino vēsturi attiecībā uz telekomunikāciju attīstību Latvijā, dažādos noslēgtos līgumus un briestošos divus notikumus - šķīrējtiesu un mierizlīgumu, attiecībā uz otro variantu - mierizlīguma risinājumu, atbalstāms ir variants, ka šeit būtu vajadzīga lielāka atklātība. Šķīrējtiesa izlems - kā būs, tā būs, tur neko nevaram ietekmēt, bet, runājot par to, uz kādiem kompromisiem mēs ejam mierizlīgumā, tas būtu ļoti interesanti. Tomēr es gribu apskatīt vēl arī trešo variantu - to, vai ir iespējams atjaunot šīs ekskluzīvās tiesības, kas kādreiz tika piešķirtas "Lattelekom", lai tas nostrādātu līdz galam, un, ja tas būtu noticis, tad, manuprāt, būtu krietni ieguvumi - tātad nebūtu tiesvedības izdevumu... tur jau esam iztērējušies, un, kā te min, tiem mēnesī tiek tērēts no pusmiljona līdz vienam miljonam ASV dolāru. Otrkārt, ja būs nelabvēlīgs šķīrējtiesas spriedums, tad šie 380 miljoni ASV dolāru var būt kā papildmaksājumi no Latvijas valsts budžeta. Treškārt, acīmredzot izdevumi būs arī par mierizlīguma iespējamo sagatavošanu un noslēgšanu. Un ceturtais. Galu galā valsts kapitāla daļas pārdošana "Lattelekom", šis 51 procents, var notikt jau tuvākajā laikā, bet var notikt arī pēc 2013. gada, un rēķini rāda, ka tad šis 51 procents sastādīs apmēram 700 miljonus latu. Tātad varētu būt tāds ieguvums Latvijai. Taču līdz tam brīdim, līdz 2013. gadam, mēs varētu ietekmēt šo tarifu līmeni ar savām 51 procentu lielajām īpašuma tiesībām, lai gan šis darbs ar ietekmi uz tarifiem, it sevišķi līdz šim, nav bijis sekmīgs, un arī dažāda ranga eksperti ne vienreiz vien ir izteikušies par telekomunikāciju augsto tarifu līmeni, kas negatīvi ietekmē gan mūsu mājsaimniecību, gan uzņēmējdarbību, gan tūrismu un ārvalstu investorus. Tātad mēs varētu prasīt šajā laikā arī korektu šā "jumta" līguma izpildi, it sevišķi attiecībā uz telekomunikāciju modernizāciju lauku apvidos. Un es arī domāju, ka absolūti nebūtu ko baidīties no šo ekskluzīvo tiesību saglabāšanas līdz finišam - 2013. gadam, jo praktiski konkurence jau veidojas. Mēs zinām šos mobilos sakarus, mēs zinām, ka mobilo sakaru pārklājums Latvijas teritorijā jau ir 70 procentu, ka mobilos sakarus izmanto apmēram 560 000 Latvijas iedzīvotāju, bet "Lattelekom" abonentu skaits šobrīd nedaudz pārsniedz 700 tūkstošus! 700 000. Tā ka šis ir tīri tehnisks ekonomiskais aprēķins, kāds būtu ieguvums, ja mēs būtu rīkojušies tā, kā aprakstīts. Tādēļ es gribu piebilst pāris aspektu pie šīs vēstures izklāsta, lai parādītu, kāpēc tik nelabvēlīgi ir izveidojies stāvoklis, ka mums ir šie divi varianti, kas šobrīd ir finiša taisnē, un ka mums laikam draud sliktums gan vienā, gan otrā. Savulaik valdība bez saskaņošanas ar otru līgumslēdzēju pusi sāka uzņemties attiecībā pret atsevišķām starptautiskajām organizācijām saistības - "Lattelekom" monopolstāvokli pārtraukt, sākot ar 2003. gada 1. janvāri. Sakarā ar mūsu valsts iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā Ārlietu ministrija 1997. gada 5. martā informēja, ka 1997. gada 24. un 25. februārī Ženēvā notika Latvijas delegācijas sarunas ar ASV un Šveici par tirgus pieejamību telekomunikāciju pakalpojumiem un ka tad ASV izvirzīja prasību izbeigt "Lattelekom" monopoltiesības, sākot ar 2003. gada 1. janvāri. Un, lūk, es gribētu pieminēt vienu mazu tālaika saraksti, kas liecina par šīm procedūrām. Toreizējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs (viņš, protams, bija stiprāks par satiksmes ministru), nosūtīja satiksmes ministram Krištopana kungam 1997. gada 5. martā vēstuli ar nosaukumu "Par Latvijas saistībām telekomunikāciju jomā sakarā ar iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā". Saturs ir šāds: "Informēju, ka šā gada 24. un 25. februārī Ženēvā notika Latvijas delegācijas sarunas ar ASV un Šveici par tirgus pieejamību pakalpojumiem, tajā skaitā telekomunikāciju pakalpojumiem. Sarunu gaitā ASV puse izvirzīja prasību iekļaut Latvijas saistību grafikā noteiktu datumu, kurā tiks izbeigtas "Lattelekom" monopoltiesības, kā pieņemamu datumu minot, vēlākais, 2003. gada 1. janvāri. Šveice izteica prasību būtiski samazināt "Lattelekom" monopoltiesību termiņu, neminot konkrētu datumu. Lai saskaņā ar Valdības deklarāciju pabeigtu Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā 1997. gadā, nepieciešams tuvākajā laikā parakstīt divpusējos sarunu protokolus ar ieinteresētajām PTO dalībvalstīm. ASV un Šveice ir gatavas parakstīt minētos protokolus tikai ar nosacījumu, ja tajos fiksēts konkrēts "Lattelekom" monopoltiesību izbeigšanās termiņš. Ņemot vērā iepriekšminēto situāciju iestāšanās sarunās, un lai neaizkavētu Latvijas iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā, līdz šā gada marta beigām sarunās starp Latvijas Republikas valdību un stratēģisko investoru "Tilts" nepieciešams pieņemt lēmumu par "Lattelekom" monopoltiesību termiņa samazināšanu līdz 2003. gada 1. janvārim. " Tā raksta ārlietu ministrs. Un satiksmes ministrs 1997. gada 27. martā atbild: "Atbildot uz jūsu šo 5. marta pieprasījumu un sniegto informāciju un lai neaizkavētu Latvijas iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā 1997. gadā, iesniedzam pārskatītu Latvijas piedāvājumu telekomunikācijās, kur ietverts "Lattelekom" monopoltiesību izbeigšanās termiņš - 2003. gada 1. janvāris. " Taču, dodot šādus apsolījumus un ministru kompetences līmenī risinot šos jautājumus, visādā ziņā vajadzēja apzināties iespējamās finansiālās sekas jeb, vienkārši sakot, kāda būs soda nauda par noslēgtā līguma laušanu, kaut arī noslēgtajā līgumā, protams, kā mēs zinām, bija nopietni trūkumi. Un faktiski galu galā neviena cita valsts, ne starptautiskā organizācija nevar piespiest mainīt noslēgtos līgumus. Noslēgtos! Tā tas ir arī Eiropas Savienībā: runājusi ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, Eiropas Savienība saglabā eksporta subsīdijas, piemēram, lauksaimniecības produktiem, jo līgumi ar Eiropas Savienības valstīm ir bijuši noslēgti pirms iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Sekas būtu vajadzējis apzināties vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijas Republikas Augstākā padome 1993. gada 4. maijā pieņēma likumu "Par telekomunikācijām", kura 5. panta ceturtā daļa skan: "Telekomunikāciju organizācijas ekskluzīvās tiesības, kas noteiktas šajā likumā, var tikt pārtrauktas ne ātrāk kā pēc 20 gadiem. Pārtraucot ekskluzīvās tiesības pēc 20 gadiem, telekomunikāciju organizācijai kompensācija netiek izmaksāta. " Kā jau minēja premjers, no šādas kļūdas neizvairījās arī Saeima - 1998. gada 17. decembrī tā ratificēja Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu, un vienā protokolā, kas pievienots līgumam, 1146. lappusē ir apņemšanās, ka ekskluzīvās tiesības attiecībā uz SIA "Lattelekom" tiks ierobežotas, sākot ar 2003. gada 1. janvāri. Un nākamā kļūda bija tā, ka pagājušā gada 16. novembrī mēs pieņēmām likumu "Par telekomunikācijām" un arī tajā saīsinājām šo tiesību termiņu. Manuprāt, Latvija nepastāvēja uz savām interesēm, uz jau noslēgtajiem saimnieciskajiem līgumiem, kā tas ir pieņemts starptautiskajā praksē, bet ļoti ātrā tempā vienpusīgi pieņēma to variantu, ka lauzīsim līgumu ar "Lattelekom". Nedomāja par finansiālajām sekām, kurās esam iekļuvuši šobrīd. Tātad nepārprotami tika pieļautas divas kļūdas. Pēc pirmās kļūdas, kas tika izdarīta, noslēdzot nepietiekami pamatotu līgumu 1994. gadā, taktikai bija jābūt tādai - ļaut, lai "Lattelekom" dzīvo ar savu monopolstāvokli līdz galam, prasīt no tā korektu solītā izpildi, nodrošinot kvalitatīvu bijušās Telekomunikāciju tarifu padomes un esošās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbu. Monopols pats par sevi nav slikts, ja vien to efektīvi regulē. Un vienlaikus jārūpējas arī par mobilo sakaru attīstību. Otrā kļūda tika izdarīta, saīsinot monopoldarbības termiņus - no 2013. gada tos atbīdot atpakaļ uz 2003. gada sākumu - un nedomājot par sekām, par zaudējumiem un ieguvumiem. Ja novirzīsim lēmuma projektu, kas šeit tiek izskatīts šodien, uz kādu no komisijām, varētu būt arī tā, ka Ārlietu ministrija varētu izvērtēt arī mūsu piedāvāto variantu. Un, ja tas jautājums tiktu tā atrisināts - jo tā bija tomēr specifiska situācija, ka bija noslēgts līgums par 20 gadus ilgām ekskluzīvām tiesībām -, tad mēs būtu mierīgi un mūsu valsts augstākās amatpersonas varētu daudz produktīvāk izlietot savu laiku citu svarīgāku tautsaimniecības jautājumu risināšanai. Paldies par uzmanību!".
• 2002_03_06_a-seq6 language "lv".
• 2002_03_06_a-seq6 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q822919.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q211.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q193089.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q458.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q33.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q15628977.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q25931626.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q39.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q404542.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q71.
• 2002_03_06_a-seq6 mentions Q960031.