Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_06_a-seq4> ?p ?o. }

• 2002_03_06_a-seq4 type Speech.
• 2002_03_06_a-seq4 number "4".
• 2002_03_06_a-seq4 date "2002-03-06".
• 2002_03_06_a-seq4 isPartOf 2002_03_06_a.
• 2002_03_06_a-seq4 spokenAs 66.
• 2002_03_06_a-seq4 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Vispirms es gribētu pateikt ļoti lielu paldies Egilam Baldzēnam par to milzīgo darbu, ko viņš ir izdarījis, gatavojot savu runu. Viņš tiešām ir pārlasījis visas avīzes daudzu mēnešu garumā, izrakstījis visus citātus, savācis visu nepieciešamo iespējamo sev pieejamo informāciju un mēģināja mūsos visos viest zināmu skaidrību par to, kāda, viņa izpratnē, ir "Lattelekom" lieta. Taču man liekas, ka tieši skaidrības vietā, minot ļoti daudzus un dažādus faktus, citējumus, viņš ir novedis gan deputātus, gan lielu daļu radioklausītāju, kuri ar aizrautību un lielu uzmanību viņu ir klausījušies, pilnīgā apjukumā, jo nu vairs nav skaidrs, kas, no kurienes un kāpēc ir sācies un kā tas viss varētu beigties. Tāpēc, atvainojiet, godājamie deputāti, ka es pavisam nedaudz atgādināšu. Tas nav nekāds noslēpums, ka savulaik, privatizējot "Lattelekom", tika noteikts 20 gadu ilgs monopola termiņš šim uzņēmumam. Tas notika 1994. gadā, taču jau 1997. gadā kļuva skaidrs, ka ar tik lielu monopola termiņu mēs dzīvot nevarēsim. Un tā pēc garām un plašām diskusijām Guntara Krasta valdība 1998. gadā Ministru kabinetā pieņēma telekomunikāciju sektora politiku, kur tika paredzēts monopola termiņu saīsināt par 10 gadiem. Vēl pēc gada - 1999. gada janvārī - šī pati Saeima, godājamie deputāti, šī pati Saeima un Ministru kabinets Ministru prezidenta Viļa Krištopana vadībā, kurā, starp citu, bija arī daļa sociāldemokrātu kā ministru, pieņēma šeit Saeimā (Starpsauciens: "Daļa?!") lēmumu par to, ka "Lattelekom" mopols no 20 gadiem ir saīsināms uz 10 gadiem, un tika uzdots Vilim Krištopanam parakstīt līgumu par Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tātad ne šī valdība, ne arī iepriekšējās, un ne viss pārējais, kas ar citējumiem tika attiecināts uz ļoti daudziem un dažādiem ministriem, ir par pamatu tam, ka mēs šodien esam šķīrējtiesā. Rezultātā tiešām 2000. gadā "Sonera" iesūdzēja Latvijas valsti tiesā. Par ko? Par to, ka mēs "Lattelekom" esam par desmit gadiem samazinājuši monopoldarbības termiņu. Ko darīja valdība? Lai aizstāvētu valsts intereses un nodrošinātu to, ka valsts nezaudē, ka valstij ir pienācīga aizstāvība, mēs izveidojām valdības komisiju, kurā darbojās 5 ministri, atbildīgi ministri, kas pārstāv gan attiecīgās nozares, gan ekonomiku, gan visas tās lietas, kuras kaut kādā veidā ir saistītas ar šiem jautājumiem, piemēram, tieslietas. Mēs pieaicinājām šajā komisijā gan Latvijas Bankas pārstāvjus, gan neatkarīgā Sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvjus, gan ekspertus, gan atbildīgos cilvēkus par šā jautājuma sektorpolitiku Latvijā. Ejam uz priekšu! Komisija pieņēma lēmumus, un katrreiz pēc komisijas lēmuma šos jautājumus mēs skatījām Ministru kabinetā. Mēs izsludinājām konkursu un pieaicinājām advokātus. Mēs tiešām esam izvēlējušies salīdzinoši dārgu advokātu firmu, bet ļoti labu. Ja var tā droši teikt, tad tā pagājušajā gadā starptautisko advokātu kompāniju reitingā bija pirmajā trijniekā. Kāpēc tas bija jādara? Nu vienkārši tādēļ, ka no "Soneras" puses līdzīgas kvalitātes advokātu kompānija mums bija pretī, kura savukārt uzturēja spēkā "Soneras" intereses. Ko piedāvā Baldzēna kungs un pārējie, kas parakstījuši šo dokumentu? Viņi piedāvā šodien nedaudz mazāk kā divus mēnešus pirms šķīrējtiesas noteiktā laika atklāt Latvijas pusei visas savas kārtis un aiziet uz tiesu praktiski neapbruņotiem. Es gribu teikt tā, ka ekonomiskā informācija dažkārt ir daudz, daudz dārgāka nekā jebkura cita izlūkinformācija. Tad, lūk, pēc manām domām, šis ir tieši tas gadījums! Taču es nekādā ziņā nevēlos teikt, ka sociāldemokrāti jeb opozīcija kopumā apzināti vēlas šo informāciju vienkārši tāpat par velti darīt zināmu otrai pusei šķīrējtiesā, lai tai būtu vieglāk aizstāvēties pret visiem mūsu argumentiem, kuru, starp citu, mums ir ļoti daudz. Ir, protams, tikai viens gadījums, kad varētu šodien aicināt jūs balsot "par" šo jautājumu, un tas būtu tad, ja pilnīgi sinhroni Somijas parlamentā noritētu tieši šāda pati sēde, kur Somijas parlaments nobalsotu par konfidencialitātes noņemšanu šķīrējtiesā ar Latvijas Republiku, jo tiešām taisnība ir Baldzēna kungam, ka gandrīz 53 procenti "Soneras" pamatkapitāla pieder Somijas valstij. Tad to varētu darīt! Varbūt mēs šodien varētu vienkārši pārtraukt sēdi, un, teiksim, varbūt, kā tas bija līdzīgi ar kuģi no Stokholmas, piezvanīt uz Somiju, lai somi sasauc šādu sēdi, un tad pēc tam mēs varētu runāt par balsošanu. Taču pašlaik, es domāju, ka, ja kāds vēlas izdarīt tīšu kaitējumu Latvijas valstij, tās interesēm, tad par šādu lēmuma projektu varētu balsot. Es aicinu jūs nebalsot atturoties. Paldies.".
• 2002_03_06_a-seq4 language "lv".
• 2002_03_06_a-seq4 speaker Andris_Berzins-1951.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q822919.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q211.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q33.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q687709.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q1754.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q404542.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q3359335.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q944216.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q6436359.
• 2002_03_06_a-seq4 mentions Q16355734.