Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_06_a-seq2> ?p ?o. }

• 2002_03_06_a-seq2 type Speech.
• 2002_03_06_a-seq2 number "2".
• 2002_03_06_a-seq2 date "2002-03-06".
• 2002_03_06_a-seq2 isPartOf 2002_03_06_a.
• 2002_03_06_a-seq2 spokenAs 27.
• 2002_03_06_a-seq2 spokenText "Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamais Ministru prezident! Ministri! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šodien mēs gribam risināt ļoti nopietnu jautājumu, kas saistīts ar "Lattelekom" nākotni, ar telekomunikāciju nozares nākotni. Un es īpaši gribētu uzsvērt to, ka Saeimas opozīcijas partijas ir iesniegušas Saeimas lēmuma projektu, pret kuru, mūsuprāt un arī neatkarīgo ekspertuprāt, būtu ļoti grūti atrast nopietnus argumentus. Un arī noraidīt šo pozīciju būtu ļoti grūti. Par to mēs šodien šajā ārkārtas sēdē arī runāsim, spriedīsim un lemsim, taču katrā ziņā mēs nepretendējam uz patiesību pēdējā - augstākajā instancē. Mēs piedāvājam šinī gadījumā to, ka mēs šo lēmuma projektu iesakām nodot tālāk - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tad attiecīgi Tautsaimniecības komisija varbūt varētu arī veikt kādu redakcionālas dabas labojumu. Mūsuprāt, tas būtu vajadzīgs tādēļ, lai valdības partiju deputātiem nerastos sajūta, ka šeit viss ir izdarīts pilnīgi bez viņiem un ka te viņiem vairs nav nekādu iespēju pielikt klāt roku un plecu pie kopīgā darba. Kolēģi! Es gribētu teikt, ka ļoti daudz esmu klausījies un lasījis šīs ārkārtas sēdes un šā lēmuma projekta pretinieku, oponentu, iebildumus, bet es ļoti vēlētos, lai godājamie oponenti vispirms izlasa šo lēmuma projektu. Es saprotu, ka viņi uztraucas apmēram par to, ka mēs prasām publicēt pilnīgi visu informāciju par šo šķīrējtiesu un par arbitrāžas tiesu. Godājamie kolēģi! Izlasiet šo lēmuma projektu! Tad jūs redzēsiet, ka tas neatbilst patiesībai, un parasti nav nepieciešams cīnīties ar ienaidnieku, kura nav. Ja nu vienīgi kādam ir īpaša vēlme kritizēt opozīciju, piesaucot opozīcijas neesošas pozīcijas un mēģinot argumentēti tās atspēkot. Protams, katram politiķim ir izvēles tiesības, ko viņš vēlas darīt zināmu sabiedrībai, bet būsim arī lietišķi, būsim arī objektīvi un mēģināsim skatīties šo telekomunikācijas nozares nākotnes jautājumu, kas saistīts ar šo lēmuma projektu par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti, no nacionālajām interesēm, no valstiskām interesēm, no šīs nozares interesēm, jo nevienam nav noslēpums, ka enerģētika un informācijas pieejamība, telekomunikācijas, praktiski ir pats svarīgākais no tiem biznesa veidiem, no tiem uzņēmējdarbības veidiem, kuri ir visai ietekmīgi un nozīmīgi. Es gribētu uzsvērt to, ka informācijas tehnoloģijām ir milzu nākotne, un, ja mēs šajā jomā pieļausim liktenīgu kļūdu, kādu jau reiz pieļāvām, parakstot "jumta" līgumu, tad mēs, neapšaubāmi, pieļausim rupju kļūdu, par kuru būs jāatbild vēl mūsu bērniem. Kolēģi! Tātad es vēlreiz iepazīstināšu ar to, ko tad mēs prasām no Ministru kabineta un, kā jau es teicu, nododot šo lēmuma projektu vēl redakcionāliem papildinājumiem un labojumiem, arī no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Mēs prasām publicēt informāciju un dokumentus par mierizlīguma procesa norisi starp Latvijas valsti un Tilts Communications īpašnieku "Sonera". Tas ir viens. Otrs. Mēs prasām publicēt informāciju par tiesvedības izmaksām tajā iesaistītajiem speciālistiem un amatpersonām. Tas ir otrkārt. Trešais. Pirms mierizlīguma noslēgšanas nodot šo informāciju sabiedrības publiskai apspriešanai, tajā skaitā Latvijas Telekomunikāciju asociācijas ekspertu izvērtēšanai. Ceturtais. Mierizlīgumu noslēgt tikai uz abām pusēm vienlīdz izdevīgiem nosacījumiem, ņemot vērā, ka Tilts Communications nav izpildījis "jumta" līguma saistības un tādējādi nodarījis Latvijas valstij zaudējumus. Piektais. Latvijas valstij saglabāt kontroli pār "Lattelekom" kā valstij stratēģiski svarīgu uzņēmumu neatkarīgi no akciju pārdošanas apjoma "Sonerai". Un sestais - pieprasīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumu par "Lattelekom" rīcību, patvarīgi nosakot vairākus pamatpakalpojumu tarifus. Tie ir ienākošie starptautiskie zvani, interneta iezvanpieejas 900. numuri un citi. Tātad, kolēģi, ir pilnīgi skaidrs šis lēmuma projekts, un es tad nu ķeršos pie šīs problēmas mazliet tiešāk klāt. Es domāju, mēs visi ļoti labi zinām, ka mums šī "Lattelekom" epopeja, kas nebūt nav "Lattelekom" darbinieku un tā vadības bēdu stāsts, ir mūsu pašu, politiķu, auklēta. Visa šī problēma sākās jau tālajā 1992. gadā, un tagad mēs turpinām šīs problēmas risināšanu. Un es gribētu uzsvērt arī to, ka, sākot ar "jumta" līgumu, ar tā diezgan neveiksmīgo raksturu, kuru varam saukt arī par noziedzīgu raksturu, un beidzot ar šo šķīrējtiesu, ar mierizlīguma piedāvājumu, mēs redzam, ka šis jautājums vienmēr ir skāris privatizāciju. Šinī gadījumā šī pati mierizlīguma tēma atkal nav vienkārša mierizlīguma tēma, tā ir slēpta privatizācija, konfidenciāla privatizācija, kas šinī gadījumā attiecas uz "Lattelekom" un "Latvijas Mobilo telefonu". Mums jau vienreiz bija šāds precedents, kad mēs "Latvijas kuģniecību" gribējām privatizēt pilnīgi konfidenciāli, pilnīgi slepeni. Ar ko tas beidzās - to mēs redzējām. Augstas valsts amatpersonas uzņēmās personālu politisku, morālu un jebkuru citu atbildību, taču tagad, protams, par šo atbildību un tās īstenošanu visi klusē. Tas tā ir! Un mums šinī gadījumā ir ļoti līdzīga situācija. Tāpēc, lai mēs, risinot šo "Lattelekom" jautājumu, nenonāktu tajā pašā situācijā, kādā mēs jau kādreiz bijām, es domāju, ka mums būtu jāatceras, ka latviešu tautai ir laba dziesma, kuras vārdi skan: "Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala. " Es ceru, ka mēs šajā sākumā un galā nesapīsimies. Vai mēs mācāmies no pieļautajām kļūdām? Es domāju, ka ne. Un mums ir jāatceras viens - tas, ka arī "jumta" līgums bija superslepens, konfidenciāls. Tāpat ir arī pašreiz ar šo šķīrējtiesu, tāpat ir arī ar šo mierizlīgumu. Taču kam ir labums no šīs slepenības? Es domāju, ka praktiski nevienam, kas ir Latvijas patriots. Es atļaušos citēt augstu amatpersonu teikto brīvai presei, šinī gadījumā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei". Parasti zem augstām amatpersonām slēpjas ministri vai kādas citas ļoti augstas amatpersonas. Tātad, ko saka "Neatkarīgā Rīta Avīze"? ""Lattelekom" lietā ir liels ieinteresēto personu loks un milzīga krāpniecība, tāpēc tajā iesaistītie, izmantojot konfidencialitātes statusu, manipulē ar informāciju. " Tātad, no vienas puses, ir liels informācijas trūkums, absolūts dokumentu vakuums un vesela "baumu paradīze", kuru presei kā tādu kaulu vēlīgi pamet atsevišķi ministri. Savulaik tāda pati situācija bija ar "jumta" līgumu, un tā beidzās ar Ģenerālprokuratūras un parlamentāro izmeklēšanas komisiju atzinumiem par augstu amatpersonu nekompetenci, bezatbildību un nolaidību. Tie ir prokuratūras atzinumi. Es domāju, kolēģi, ka mums nevajadzētu nonākt šādā situācijā, bet vajadzētu no savām kļūdām mācīties. Es gribētu šeit citēt arī satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu, kurš saka sekojošo: "Mierizlīguma pašreizējā projektā ir iekļautas lietas, par kurām valdība nevar uzņemties atbildību. "Mierizlīguma nosacījumi" nav izdevīgi Latvijai". "Nav pietiekami izdevīgi Latvijai" - šāds ir secinājums. Tomēr es gribētu mazliet paanalizēt arī jautājumu par šo konfidencialitāti attiecībā arī uz šķīrējtiesu. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tādā gadījumā ir pilnīgi viennozīmīgi skaidrs, ka nav juridiski korekti pamatota un argumentēta šī konfidencialitāte. Tātad Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta sēdē, kā redzams no sēdes protokola lēmuma nr. 59, tiešām ir skatīts jautājums par Tilts Communications prasību Starptautiskajā arbitrāžas tiesā, ir pieņemta zināšanai informācija par minēto prasību un izveidota konfidenciāla darba grupa Ministru prezidenta vadībā, ir pieņemti trīs konfidenciāli jautājumi. Taču lēmums par to, ka minētā informācija ir atzīta par konfidenciālu un uz kāda pamata, šeit nav pieņemts! Tas ir viennozīmīgi! Un nav arī dokumentos fiksēts. Tātad - kā mēs varam runāt par konfidencialitāti, kurai nav šīs dokumentālās bāzes? Tālāk uzmanīgi paskatīsimies ekonomikas ministra Kalvīša kunga atbildi Saeimas deputātiem uz jautājumu par šo konfidencialitāti. Kalvīša kungs atsaucas uz Ministru kabineta noteikumu nr. 226 pirmās daļas 6. punktu. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, kā tad skan šis punkts, tad redzam, ka šis punkts skan sekojoši (kas tad arī ir it kā šīs slepenības pamats): "Atsevišķi valsts ārpolitiskās darbības virzieni un stratēģiski nozīmīgi ārējie ekonomiskie sakari, militārā sadarbība ar ārvalstīm un starptautiskām organizācijām. " Tad ir jautājums: vai šī šķīrējtiesa... šis jautājums ir attiecināms uz kādu ārpolitiskās darbības virzienu valstī? Vai tie ir ārējie ekonomiskie sakari? Vai tā ir militāra sadarbība ar ārvalstīm? Vai arī te ir kāds cits formulējums? Praktiski mēs redzam, ka atsauce uz konkrētajiem Ministru kabineta noteikumiem nav atbilstoša un ka šie šķīrējtiesas jautājumi neattiecas uz esošo punktu, ar kuru tiek pamatota šā jautājuma konfidencialitāte. Es domāju, ka praktiski tas nozīmē, ka ekonomikas ministra kungs ir uzņēmies personālu atbildību par šīs savas rīcības sekām, gluži tāpat kā savulaik bija ar "Latvijas kuģniecību". Es gribētu atgādināt, ka mēs devām pilnīgu iespēju iepazīties ar šiem materiāliem tiem advokātiem, kuri savulaik nopelnīja šos 15 miljonus ASV dolāru lielo honorāru, kas bija nesamērīgi augsta cena "Lattelekom" "jumta" līguma slēgšanas brīdī. Tajā pašā laikā mēs nepieļaujam, ka šai informācijai piekļūst neatkarīgie eksperti, Saeimas deputāti un speciālisti, juristi. Es domāju, ka tā ir aplama politika. Es šeit gribētu varbūt arī pacitēt ekspertu viedokli, kas apliecinās to, ka opozīcijas nostājai ir pietiekams pamats. Paņemsim Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektora Jāņa Leļa viedokli. Viņš saka skaidri un gaiši: "Tiesas process nav izdevīgs ne Latvijas valstij, ne "Sonerai". " Pilnīgi pareizi! Bet tas norāda uz to, ka mums nevajag vienpusēji piekāpties tai un ka mums ir jāņem vērā arī tas, ka "Sonerai" pašreiz ir pietiekami lielas finansiālās grūtības, parādu saistības aptuveni 6,5 miljardi eiro. Tas ir pietiekami nopietns jautājums, un mums ir jādomā par to. Ja mēs gribam runāt par mierizlīgumu, tad ir jādomā par to, kādi ir šā mierizlīguma nosacījumi - vai tie ir izdevīgi Latvijas valstij vai arī tie ir kapitulantiski. Kolēģi, es gribu citēt arī Tautas partijai tuvu konsultantu Mārci Bendiku, kas saka sekojošo: "Piekrist mierizlīgumam ar "Soneru" var tikai tādā gadījumā, ja ir pilnīgi skaidrs, ka uzvarēt tiesas procesu ir praktiski neiespējami. " Lūk, kāds ir eksperta viedoklis! "Ja Latvijas valsts pārdos "Lattelekom" 5 procentus "Latvijas Mobilā telefona" akciju," saka šis eksperts, "tad šāds solis ir novērtējams kā ārprātīga tirgus kropļošana, un tādus noteikumus var izdomāt tikai bezatbildīgi cilvēki!" Tātad, kolēģi, mēs šeit redzam, ka labēji noskaņoti eksperti šādu rīcību vērtē kā bezatbildību. Un tie nav opozīcijas deputāti vien! Tāpēc es domāju, ka Aigaram Kalvītim būtu ļoti uzmanīgi (kā tas notika šodien Latvijas Radio), jārunā par opozīcijas bezatbildību, ja Tautas partijai tuvi eksperti saka, ka šāda rīcība ir bezatbildīga, un ja mēs šādu mierizlīgumu uzskatām par labvēlīgu un izdevīgu Latvijas valstij. Kolēģi! Politiķis Grigorijs Krupņikovs saka sekojošo, ka "piekāpšanās cena no Latvijas puses varētu būt, piemēram, 5% no "Latvijas Mobilā telefona" akciju pārdošanas "Lattelekom" par zemu cenu. Tas varētu būt valstij pieņemams risinājums. " Uz to es gribētu teikt, ka tas ir viens no viedokļiem, pret kuru atkal iebilst citi eksperti, arī jau pieminētais Mārcis Bendiks, kas saka: "Pārdot "Lattelekom" konkurējoša uzņēmuma "Latvijas Mobilais telefons" akcijas ir noziedzīgi. " Tā ka, redziet, te ir ļoti nopietns jautājumu loks un dažādi viedokļi, tajā skaitā labējo ekspertu vidū. Es gribētu uzsvērt to, ka tas prasa zināmu diskusiju publikā, tātad sabiedrībā, bet es šeit gribētu pateikt arī Telekomunikāciju asociācijas viceprezidenta Jāņa Siliņa viedokli, kas saka tā: jā, mierizlīgums varētu būt, un tas būtu pat nenovēršams, ja mums izdotos aizstāvēt Latvijas intereses, bet aizstāvēt tās nevis kapitulantiski, bet ņemot vērā šos dažādos zemūdens akmeņus, kuri tur ir un ar kuriem ir jārēķinās valstij, nevis tie jāignorē un jāvada šis Latvijas valsts kuģis gluži kā bez kāda loča un bez kāda kursa. Šeit jautājums ir arī par to, ka mēs varam dažādi skatīties uz to, kā risināt šo mierizlīguma tēmu ar GSM licenci, bet, ja mēs skatāmies uz šo GSM licenci Latvijas teritorijā, kas būtu pilnīgi pietiekams pamats mierizlīgumam ar "Soneru", tad katrā ziņā tā būtu pirmām kārtām jāizsniedz, to tikai pārdodot. Un, otrkārt, tas būtu jādara uz vienlīdzīgiem pamatiem. Par citiem. Arī citiem ir jābūt tiesībām saņemt tādu pašu licenci. Un tad es domāju arī par savu atbildību, ņemot vērā tos jautājumus, kuri saistīti ar šo universālo pakalpojumu pieejamību tajās Latvijas vietās, kuras vēl aizvien nav modernizētas, uzņemoties dalītu atbildību, ne tikai dalītas tiesības. Kolēģi! Tā ka šeit mēs varam risināt dažādas domas un teorētiskas diskusijas, kā izkļūt no šīs krīzes, kuru radījušas valdības partijas, kas ir piedalījušās šā "jumta" līguma noslēgšanā un tālākajā Telekomunikāciju likuma atbildīgās redakcijas pieņemšanā, kura radījusi šo problēmu un tālāk arī sarežģījumus līguma slēgšanā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, visā šajā pretrunu ņudzeklī, kā to visu risināt. Taču es vēlreiz gribu atgādināt to, ka runa nav par tiesvedību vien. Runa ir par to, ka pakāpeniski šīs tiesvedības ēnā tiek gatavota privatizācija - privatizācija, kas attiecas uz diviem telekomunikāciju nozares uzņēmumiem; runa ir par šo uzņēmumu kontrolpaketes akcijām, par to, kas nosedz šo kontrolpaketi. Un šo uzņēmumu vērtība ir apmēram no 2 miljardiem līdz 2,5 miljardiem latu apmērā. Tas principā ir Latvijas Republikas telekomunikāciju nozares kodols. Kolēģi! Es domāju, ka no kļūdām mums katrā ziņā ir jāmācās. Es gribētu atgādināt pavisam nesenu vēsturi: 1992. gadā tika slēgts līgums par investoru piesaisti ar bēdīgi slaveno "Carroll, Burdick&McDonough" advokātu biroju. 1993. gada decembrī tika izdarīta šī investora izvēle. 1994. gada janvārī stājās spēkā "jumta" līgums. Taču šeit ir viena interesanta sadaļa, par kuru mums jārunā un kura, kā mēs redzam, tiek analizēta arī presē. Un tā praktiski ir 2000. gada 9. septembrī "Dienā" analizētā informācija, kur ir runa par šo ar "jumta" līguma saistīto korupciju. Tātad es atkal gribu uzsvērt to, ka to nav publicējusi kreisā prese jeb opozīcija. Tā ir labējā prese, un tā saka sekojošo, ka, slēdzot šo "jumta" līgumu, šis bēdīgi slavenais honorārs tika sadalīts četrās daļās un pēdējā - šī 25% lielā daļa tika izmaksāta 1997. gada sākumā, kad vairs nevarēja izdarīt nevienu korekciju "jumta" līgumā. Es domāju, tas ir zīmīgi, ka šādi tiek sadalīts šis attiecīgais honorārs, un, kā mēs varam spriest pēc informācijas un arī pēc šā raksta, tiek runāts par to, ka šis honorārs ir it kā saistīts ar projekta attīstību, ka sākotnēji, 1992. gada jūnijā, tas bija noteikts tikai 3 miljoni ASV dolāru apmērā, bet 1994. gada augustā tas jau tiek pieņemts praktiski 15 miljonu latu augstā līmenī. Es gribētu uzsvērt, ka tas ir nepiedodami augsts līmenis, jo šie 3 miljoni jau bija augstākā cena, ko varēja noteikt. Tāda ir, kolēģi, situācija! Es jau nemaz šeit neatgādināšu arī to, ka Leiškalna kungs no Saeimas tribīnes ir apgalvojis - un pilnīgi pamatoti apgalvojis - , ka viņš šeit redz (es viņu citēju): "Atklātu kukuļņemšanas gadījumu no politiskajām partijām "Lattelekom" "jumta" līguma lietā", ka līdzīgi ir izteicies arī Ojārs Kehris "Dienai", ka tas nav vienīgais ziedojums, šie 100 000 dolāru, ko partijas ir saņēmušas, ka ir bijuši arī citi ziedojumi. Tā ka mēs saprotam šo situāciju un nemēģinām to slēpt. Taču ne mūsu uzdevums pašreiz ir nepārtraukti cilāt šīs "ēnas" puses. Mūsu uzdevums ir atrisināt šo problēmu, lai mums turpmāk nebūtu šādu zaudējumu. Lai nebūtu šīs konfidencialitātes, kura bija šā "jumta" līguma tapšanas laikā un kura radīja nosacījumus un apstākļus šāda lēmuma pieņemšanai. Tas praktiski netika atrisināts ne tās parlamentārās izmeklēšanas komisijas laikā, kuru vadīja Pēteris Tabūns, ne tās komisijas laikā, kuru vadīja Ingrīda Ūdre un es - Egils Baldzēns. Tā ka šeit ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir problēma, kura mums jārisina. Kolēģi! Mēs redzam, ka "Soneras" prasība pret Latvijas valsti ir 380 miljonu dolāru, un praktiski tā tiek veidota ļoti vienkāršā veidā: gada vidējā peļņa tiek sareizināta ar 10 gadu ilgu periodu. Tā ir nepamatota prognoze! Ļoti optimistiska prognoze par to, kā rīkoties. Es vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka šajā jautājumā "Soneras" puse, protams, nav ņēmusi vērā tehnoloģiju straujo attīstību, alternatīvas datu pārraides iespējas un veselu virkni vēl citu jautājumu. Un mums ir jāņem vērā arī tas, ka tieši "Latvijas Mobilais telefons", kura 23% akciju pašreiz pieder "Lattelekom", ir viens no viņu peļņas augstajiem rādītājiem un nesējiem. Tas dod vidēji aptuveni gadā piecus sešus miljonu latu. Tātad arī "Latvijas Mobilā telefona" devums ir ietverts šajā peļņa. Es gribētu uzsvērt to, ka informāciju par tiesvedības izmaksām un tajā iesaistītajiem speciālistiem tik tiešām ir nepieciešams publicēt, un mēs varam redzēt, ka tas arī tiek darīts. Es šeit gribētu īpaši uzsvērt to, ka pārmetumi, kas izskanēja opozīcijai gan no Aigara Kalvīša, gan no Ministru prezidenta Andra Bērziņa puses, kuri kategoriski iebilst pret šādas informācijas publicēšanu, it īpaši attiecībā uz britu advokātiem... ka īstenībā šī informācija jau sen ir publicēta "Dienā" un citur. Es varbūt citēšu šo 2000. gada 31. augusta numuru, kur parādās ziņa, ka "Clifford Chance", britu advokātu birojam, ir noteikta sekojoša likme... Un to, protams, kārtējo reizi ir sniegusi viena no augstajām amatpersonām - kā redzam, ministrs. Sākotnēji, 2000. gadā, tika noteikti 337 lati stundā, bet 2001. gada maijā tika noteikti jau 360 lati stundā. Tā ka jūs redzat, ka visi iebildumi pret to, ka, lūk, šāda informācija nav publicējama, ka to neoficiāli pauž Ministru kabineta locekļi, uztverama un vērtējama vienkārši mazliet ironiski. Mēs varam šeit turpināt šo honorāru uzskaiti, arī analīzi. Amerikas Savienotajās Valstīs pats dārgākais advokāts praktiski maksā 378 latus. Šeit nekādi zaudējumi Latvijas valstij nevarētu būt, ja mēs šo informāciju vēlreiz publicētu. Tad mums nevajadzētu domāt, ka "Soneras" puse ir tik neprātīga, ka tā ar saviem ekspertiem un speciālistiem nemaz nelasa Latvijas presi, neiepazīstas ar to informāciju, kas tur tiek sniegta. Mums nevajadzētu novērtēt mūsu oponentus šajā tiesvedības procesā par zemu un uzskatīt, ka viņi ir pienapuikas. Kolēģi! Taču tajā pašā laikā mums ir gan viena lieta, par kuru arī mūsu kolēģis Ministru prezidents Andris Bērziņš neminēja ne vārda, lai gan uztraucās par šiem britu advokātiem. Runa ir par Latvijas advokātiem, par kuriem gan nekāda informācija nav publicēta. Un tie ir tie paši advokāti, kuri savulaik slēdza šo bēdīgi slaveno "jumta" līgumu. Es domāju, ka tas atkal ir zīmīgi, un tieši tāpēc mums būtu nepieciešams attiecīgi gūt šo informāciju. Es neredzu arī nekādu starptautisku kaitējumu, ja šinī gadījumā par šiem otrās, teiksim, nozīmības pakāpes advokātiem, kas nodrošina šiem britu advokātiem zināmu informāciju par Latvijas likumdošanu un situāciju, kāda ir izveidojusies, tiktu sniegta informācija par viņu honorāru lielumu. Es gribētu vēlreiz citēt, kāds ir šī paša juridiskā biroja "Lejiņš, Edžiņš, Torgāns un Vonsovičs" atzinums par "jumta" līgumu, kura izstrādāšanā viņi paši ir piedalījušies un to arī praktiski veikuši. Tātad šeit ir ļoti skaidri pateikts arī viņu darba vērtējums pie šā "jumta" līguma. Es citēšu: "Vairums "jumta" līguma pārkāpumu, iespējams, ir pieļauti modernizācijas plāna izpildē. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka "jumta" līgums faktiski neparedz Latvijas Republikai efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus pret šiem pārkāpumiem. " Un to saka cilvēki, kuri ir šā "jumta" līguma autori! Paši par savu darbu! Paldies par paškritiku! Taču es domāju, ka mums ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē viņu darbs, un tāpēc, es domāju, attiecībā gan uz ārzemju, gan uz Latvijas advokātiem būtu pilnīgi pieļaujama starptautiska audita veikšana, jo mums ir jāzina tas, kā tiek tērēta valsts nodokļu maksātāju budžeta nauda. Un lai man šeit nestāsta Ministru prezidents vai kāds cits ministrs to, ka šajā jautājumā nedrīkst būt starptautisks audits. Drīkst būt un vajag būt, ja mēs rūpējamies par valsts interesēm! Taču, ja mēs valsts intereses liekam trešajā vai ceturtajā vietā pēc citām prioritātēm, tad, protams, šāds audits ir lieks un nevajadzīgs. Kolēģi! Es šeit gribētu vēlreiz citēt mūsu Ministru prezidentu, kurš 4. martā "Rīgas Balsī" ir izteicies sekojoši, un es domāju, ka arī tas ir zīmīgi: "Valdība esot apsolījusi saviem ārzemju advokātiem saglabāt slepenību, un tāpēc tā negrasoties pildīt parlamenta lēmumu par slepenības atcelšanu, ja šāds lēmums tiktu pieņemts. " Es ceru, ka tā ir kļūda, ka žurnālisti ir kļūdījušies, jo pretējā gadījumā es vairs nesaprotu, vai Latvijā Satversme nosaka parlamentāru republiku vai Ministru kabineta valsti. Es domāju, ka mums ir parlamentāra valsts un ka šinī situācijā nevajadzētu mētāties ar šiem solījumiem, bet zināmā mērā vajadzētu ņemt vērā situāciju, ka šī informācija jau sen ir publicēta un ka jautājums varētu būt vienīgi par to, kādas izmaiņas un korekcijas ir notikušas pēc tam, kad tika atcelts Nagļa kungs, kurš tika vainots šajos augstajos honorāros, un par cik procentiem ir pazemināti šie augstie honorāri, jo, cik es saprotu, tas bija principiāls jautājums, kāpēc viņš tika atcelts no amata. Ja ir bijuši citi iemesli Nagļa kunga atcelšanai, tad, protams, tos var minēt, man nav nekādu iebildumu, bet tie bija viens no argumentiem, kāpēc tika izvirzīts arī Nagļa kunga demisijas jautājums. Kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt arī to, ka Aigars Kalvītis ir teicis tā: "Ja mierlizlīgums tiks noslēgts, tad sabiedrība par to tiks informēta nekavējoties un pilnībā. Tiks atcelta arī konfidencialitāte. " Es šeit redzu pussoli uz priekšu salīdzinājumā ar "jumta" līgumu. Vēl vairākus gadus pēc tam, kad tas tika noslēgts, netika dota informācija par situāciju, un, teiksim, kaut kādus labojumus un vērtējumus prokuratūra varēja dot tikai tad, kad Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments attiecīgi bija devis atzinumu, ka ir iestājies jau noilguma termiņš par krimināltiesisko atbildību. Tieši tā ir rakstīts Ģenerālprokuratūras atzinumā. Es domāju, ka ne jau par to ir runa - par šo noilgumu, tāpēc gribētu uzsvērt pavisam kaut ko citu - to, ka mēs nevaram pieļaut, ka neatkarīgi eksperti, kaut vai Latvijas Telekomunikāciju asociācijas speciālisti, nevar dot vērtējumu šim līgumam, šai tiesvedībai, kas skar 380 miljonus ASV dolārus, kā to apgalvojuši mūsu Ministru kabineta locekļi. Es neredzu pamatu tam, kāpēc nevar būt šī neatkarīgā ekspertīze, bet kāpēc drīkst būt vienīgi tādi eksperti un speciālisti, kuri ir ministriju pārstāvji un ir atbildīgi savu politisko vadītāju priekšā, kuri var sniegt tikai to informāciju, kas attiecīgi ir saskaņota ar ministriem; to var darīt tikai tie cilvēki no Sabiedrisko pakalpojumu regulatora, kuri attiecīgi ir politisko partiju vēlēti. Es neapstrīdu viņu kompetenci, bet es saprotu arī to, ka mums ir vajadzīga objektivitāte. Ar kompetenci vien ir par maz. Ir vajadzīgs, lai būtu objektivitāte, kas nodrošinātu valsts interešu ievērošanu. Kolēģi, es šeit nenoliedzu zināmu, kā jau teicu, progresu, bet es gribētu citēt arī divus Ministru kabineta locekļus, kuru viedoklis ir atšķirīgs. Roberts Zīle, kurš ir no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un kurš ir īpašo uzdevumu ministrs, saka tā: "Informācijas par mierizlīguma nosacījumiem publiskošana ir atbalstāma. " Tātad es varu secināt vienīgi to, ka Roberts Zīle šajā gadījumā pilnīgi pievienojas opozīcijas prasībai. Un nav nekāda pamata iebilst, ja mēs to nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un var vajadzības gadījumā izdarīt papildinājumus vai kādus labojumus, ja tādi būtu nepieciešami. Es gribētu atgādināt arī satiksmes ministra Anatolija Gorbunova teikto. Viņš ir vairākkārt presē uzsvēris, ka ir jādara zināmi izlīguma plusi un mīnusi. Tie ir jādara zināmi, nevis jādzird no šīs neoficiālās informācijas. Jo jebkurā brīdī var ekonomikas ministrs atkal pateikt, ka galu galā viņš līdz galam neko nav pateicis un ir pateicis tikai kaut ko, un vēl tur var būt daudz kas nepateikts. Tā nevar neko izvērtēt! Tā nevar neko auditēt! Nevar, pastāvot šādiem nosacījumiem! Ir jāsaka vai nu viss, vai nekas. Ja ir pateikts kaut kas, tad ir jāpasaka arī viss līdz galam. Šādai drosmei ir jābūt! Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns šonedēļ intervijā Latvijas Radio ir atzinis, ka visas ar "Lattelekom" saistītās lietas ir jādara zināmas gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem. Bet tas netiek darīts! Kolēģi, es aicinu to darīt! Es domāju, ka šajā ziņā mūsu domas sakrīt, bet ir jābūt vienīgi politiskai gribai, kas dara iespējamas pareizās atziņas. Nevaram kā strausi slēpties aiz savas neizdarības, jo, atcerēsimies, arī bezdarbība vai pretdarbība var būt noziedzība pret valsts interesēm! Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka viens no argumentiem, kāpēc mums ir nepieciešama steiga ar šo mierizlīgumu, ir šie augstie slepenie honorāri un visu to izmaksu lielums, kas ir saistītas ar šo tiesvedību. Bet to jau atkal mēs paši nosakām. Zināmā mērā mēs paši nosakām šo steigu, un ir pamats arī izvērtēt, cik pareizi un cik objektīvi tas tiek darīts. Kolēģi! Pavisam nesen valdības sēdē pēc ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ierosinājuma lēma par (es tagad citēšu laikrakstu "Diena") "konfidencialitātes statusa atcelšanu valsts tēriņiem, kas bijuši saistīti ar Latvijas interešu aizstāvību "Lattelekom" prāvā". Es varu jūs vienīgi apsveikt, Kalvīša kungs! Pilnīgi pareizi, tā arī vajadzēja rīkoties, tagad arī opozīcija to prasa. Un tāpēc es gribētu teikt, ka man līdz galam nav izprotams, kāpēc šobrīd par 180 grādiem ir mainījusies Kalvīša pozīcija, vismaz publiski teiktā un vērtētā, jo tie ir viņa paša vārdi, kas ir publicēti presē, un es nedomāju, ka tie būtu jāatsauc. Tā ir pamatota, argumentēta pozīcija. Es neuzskatu, ka tā ir domāts vienīgi tajā brīdī, kad Tautas partija un citi ministri no "Tēvzemei un Brīvībai" devās karagājienā pēc Jāņa Nagļa skalpa. Ja tas viss domāts tikai šim acumirklim, tad, protams, tā ir cita pozīcija. Ja tas ir domāts kā pozīcija, ko izsaka politiski atbildīgas personas, tad tas nozīmē to, ka mums ir šis mierizlīguma process, neapšaubāmi, jānodod izvērtēšanai sabiedrībai un, neapšaubāmi, jānodod izvērtēšanai arī neatkarīgiem ekspertiem. Un tad neatkārtosies tāda situācija, kāda bija "jumta" līgumā, un tad nebūs "jumta" līguma-2 un nevajadzēs Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei un daudziem citiem gadiem ilgi pētīt šīs mūsu dokumentu annāles. Es aicinu: rīkosimies atbildīgi, nevis bezatbildīgi! Kolēģi, kādi ir pašreiz Ministru kabineta darba grupā pieņemtie mierizlīguma nosacījumi (protams, no šā neoficiālā viedokļa, kas izskan no Ministru kabineta locekļiem, ministriem, un, protams, brīvi ir lasāms mūsu presē)? Iespējams, ka tie ir daļēji slepeni un pie reizes skaitās arī pilnīgi slepeni - tas ir absurds -, bet es tos tomēr minēšu. Ir runa par to, ka pašreiz tiek piedāvāta Latvijas Republikas telekomunikāciju tirgus "finlandizācija". Mēs pašreiz savu telekomunikāciju uzņēmumu gribam padarīt par citas valsts uzņēmuma privātīpašumu! Tā nav privatizācija. Tā ir citas valsts uzņēmuma - Latvijas valsts uzņēmuma - kontrolpaketes pārņemšana. Tā tas arī ir jāsauc, un to citādi nosaukt nav iespējams, jo "Sonerā", šajā akciju sabiedrībā, 52,5% pamatkapitāla pieder Somijas valstij. Mēs redzam, ka Somijas valsts, neapšaubāmi, strādā pie savām nacionālajām interesēm. Tas ir skaidrs. Taču arī mums ir jāstrādā pie savas valsts interesēm, un to mēs varam darīt vienīgi kopīgi un vienīgi tad, ja mums ir politiskā griba. Tātad - kāds ir pirmais nosacījums? Tie ir 5% "Lattelekom" akciju. Otrs nosacījums tātad ir 5% "Latvijas Mobilā Telefona" akciju. Tas dod "Sonerai" kontrolpaketes iespējas gan "Lattelekomā", gan "Latvijas Mobilajā Telefonā", tas ir, uzņēmumos, kuru tirgus vērtība, pēc tirgus ekspertu vērtējumiem, ir no 2 - 2,5 miljardiem latu. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietni. Ja mēs vērtējam arī to peļņu, kāda ir bijusi - 49 miljoni nepilna gada laikā - šiem diviem uzņēmumiem, tad mums ir jāsaprot, ka mēs par 42 miljoniem dolāru gribam atdot diezgan ievērojamu Latvijas valsts īpašumu. Tālāk. "Soneras" puse arī sola, ka viņi kaut ko darīs modernizācijas jomā. Ciparu modernizācija nav veikta līdz 2002. gada 1. janvārim, kā mēs zinām. Tā ir veikta tikai par 69%. Un šajā sakarā atkal jāņem vērā, ka visiem tiem solījumiem, ko mums investori ir devuši nākotnes formā, ir jābūt perfekti iestrādātiem, lai mēs būtu pārliecināti, ka tie tik tiešām ir saistoši. Un - ne jau ar tādiem advokātiem, kas izstrādāja "jumta" līgumu. Pilnīgi nepieņemami! Pilnīgi nepieņemami un politiski riskanti. Nav pamata domāt, ka tie, kas vienreiz ir savu darbību veikuši, kā viņi paši atzīst, pretēji valsts interesēm vai nekompetenti, būs tagad apguvuši šīs politiskās, šīs juridiskās mākslas pamatus un spēs tagad to visu izdarīt ļoti precīzi. Es gribētu vēl uzsvērt to, ka ir arī jautājums par tiem 15% - 20% "Lattelekom" akciju, ko tad varētu dot par sertifikātiem. Ir arī jautājums par šo licenci un tā tālāk. Taču mēs nedrīkstētu iet ar šo tirgus liberalizācijas lozungu un veidot daudz stiprāku monopolu, nekā līdz šim tas ir bijis Latvijas tirgū. Ar to mēs neizpildīsim nedz Pasaules tirdzniecības organizācijas, nedz Eiropas Savienības direktīvas un prasības, nedz arī līguma nosacījumus. Un nevarēsim stāstīt, ka "Latvenergo", lūk, ir savs nelielais telekomunikāciju tīkls, ka arī "Latvijas dzelzceļam" tāds ir un ka no 2003. gada viņi sastādīs šim daudz stiprākajam uzņēmumam kaut kādu īpašu konkurenci. Un mūs neglābs arī Telekomunikāciju likumā izdarītie nelielie grozījumi un labojumi, kas paredz to, ka būs iespējas arī citiem izmantot šo infrastruktūru un šos telekomunikāciju tīklus. Šie uzņēmumi, arī "TELE-2", nespēs normāli konkurēt, un arī tas mums ir jāņem vērā. Tāpēc šāds mierizlīguma variants ir kategoriski noraidāms - kaut vai no tā viedokļa, ka mūsu telekomunikāciju nozares attīstības mērķis, kā to nosaka Ministru kabinetā pieņemtā sektoru politika, ir patērētāju intereses. Patērētāju intereses, nekas cits! Un šī liberalizācija nozīmē tikai vienu - ka uzņēmējdarbībai ir jābūt efektīvākai un pie reizes jānodrošina godīgas konkurences nosacījumi. Vai mēs pildīsim Ministru kabinetā akceptētās un vēl aizvien negrozītās sektorpolitikas nosacījumus, kas ir augstākās pakāpes dokuments attiecībā pret visiem mierizlīgumiem, visiem telekomunikāciju likumiem, kas mums ir jāpilda? Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietns jautājums, kas mums ir šeit jāizvērtē, pirms mēs sasteigtā formā un veidā mēģinām risināt šos šķīrējtiesas jautājumus. Kolēģi! Es gribu uzsvērt arī to, ka ļoti daudzi, to skaitā arī finansu ministrs, ir uzsvēruši to, ka šī šķīrējtiesa nebūs īsa, ja tā būs. Trīs gadi būs minimums. Tālāk. Tiesvedībā nebūs uzvarētāju, bet - es atgādināšu finansu ministra teikto - būs kaujiniecisks "neizšķirts"! Mums nav jāieņem padošanās jeb kapitulācijas pozīcija. Mums ir jāapzinās šī situācija, un nav pamata steigai. Tajā pašā laikā mēs varam iet uz mierizlīgumu, ja tiek respektētas mūsu valsts - Latvijas Republikas - intereses. Taču tas prasa neatkarīgu ekspertīzi, pārliecību par šāda lēmuma pieņemšanas pamatotību un atklātumu. Sekojot opozīcijas ierosinājumiem, tagad šādu viedokli izsaka, kā jau es teicu, arī vesela virkne Ministru kabineta locekļu. Es domāju, ka šeit nevajadzētu iespītēties kaut kādās pozīcijas un opozīcijas deputātu nostājās. Mums ir jādomā no Latvijas interešu prioritātes viedokļa un nevajadzētu aizvainoti reaģēt uz atsevišķiem skarbākiem citējumiem, jo tie jau mūsu pašu vārdi vien ir. Es domāju, ka mums nevajag no šīs situācijas norobežoties, bet to risināt, neatkāpjoties no Latvijas interešu prioritātes principa. Ko es jums vēl gribētu teikt? Gribētu teikt arī to, ka mierizlīgums, protams, ir iespējams un ka ir arī izredzes uzvarēt šajā tiesvedības procesā; to ir teikusi arī vesela virkne Ministru kabineta locekļu. Tā ka varbūt vajadzētu man, opozīcijas pārstāvim, jūs aicināt ieklausīties Latvijas Telekomunikāciju asociācijas paziņojumā sabiedrībai. Es citēšu, lai nebūtu tā, ka es tās interpretēju, divas rindkopas: telekomunikāciju monopola rezultāti jau ir - nepietiekama sakaru kvalitāte, dilstošs fiksētā tīkla abonentu skaits, sakāpināti tarifi, zemi digitalizācijas tempi, sevišķi laukos, kā arī ir vērojams "Lattelekom" diktāts pār interneta, kabeļtelevīzijas, interneta telefonijas un citu mūsdienīgu konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Telekomunikāciju asociācija saka, ka patlaban ir pamats uzskatīt, ka mierizlīguma darba grupa netiek galā ar savu uzdevumu; valdībai trūkst resursu, lai varētu šo darbu veikt optimāli un pilnvērtīgi; ir svarīgi novērst iespēju, ka mierizlīgumā tiek lobētas, saglabātas vai pastiprinātas monopolista "Lattelekom" privilēģijas; mierizlīgumu ar šādām saistībām Latvijas valdība nedrīkst parakstīt, jo tad sakaru nozares tirgus situācija varētu tikt kropļota pat tad, kad nozare tiks liberalizēta. Līdzās Latvijas Telekomunikāciju asociācijas ekspertiem, kā uzsver Latvijas Telekomunikācijas asociācija, mierizlīguma nosacījumu izvērtēšanā varētu piedalīties arī citas Latvijas telekomunikāciju nozares uzņēmumu un speciālistu asociācijas. Kolēģi! Jautājums ir pārāk nopietns, un es gribu vēlreiz uzsvērt to. Klausoties gan radio, gan televīzijā augstu amatpersonu runas par to, kādi argumenti tika vērsti pret tieši šo lēmuma projektu, es sapratu - es uzsveru to! - , ka argumentiem nebija adresāta. Bija pārmetumi, bija argumenti, bet tie neattiecās uz šo Saeimas lēmuma projektu. Mēs gribam publicēt informāciju par mierizlīguma procesu, kuram, pēc dokumentiem, vispār nav noteikta nekāda konfidencialitāte. Gribam publicēt informāciju par šīs tiesvedības izmaksām, kā to savulaik jau prasīja Kalvīša kungs, kā arī par mierizlīguma procesā iesaistītajiem speciālistiem un amatpersonām. Gribam, lai neatkarīgie eksperti tur būtu. Gribam, lai abām pusēm būtu vienlīdz izdevīgi nosacījumi. Tā ka, es domāju, šeit ir iespēja nopietni strādāt Latvijas valsts interesēs. Un būtu nepieciešams šeit neveikt tādus politiskus "gājienus", ko mēs varētu uzskatīt par opozīcijas un pozīcijas savstarpējiem karagājieniem vai paukošanās sacensībām. Mums nav iebildumu pret to, bet es tomēr aicinu uz valstisku pieeju. Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_06_a-seq2 language "lv".
• 2002_03_06_a-seq2 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q822919.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q211.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q3744607.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q2660080.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q193089.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q33.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q3736450.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q4459436.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q872.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q1092499.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q30.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q404542.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q1250133.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q3899540.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q4993620.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q327094.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q210715.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q6454285.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q3359335.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q79875.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q969701.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q465499.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q449618.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q16350162.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q6497410.
• 2002_03_06_a-seq2 mentions Q16348272.