Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_03_06_a-seq10> ?p ?o. }

• 2002_03_06_a-seq10 type Speech.
• 2002_03_06_a-seq10 number "10".
• 2002_03_06_a-seq10 date "2002-03-06".
• 2002_03_06_a-seq10 isPartOf 2002_03_06_a.
• 2002_03_06_a-seq10 spokenAs 136.
• 2002_03_06_a-seq10 spokenText "Godātais prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Kā es sapratu no cienījamā referenta deputāta Baldzēna kunga izteiktā viedokļa referātā, tad valdībai tika izteiktas pretenzijas par to, ka tai nav pietiekamas veiklības sarunās ar mūsu partneriem, ar kuriem mēs esam arī tiesvedībā. Un es domāju, ka īpaši pret to iebilst šeit nevar, jo koalīcijas valdībām patiešām varbūt nekad nav piemitusi īpaša veiklība, bet toties šādās lietās koalīcijas valdības parasti arī nav steigušās un pieņēmušas pārsteidzīgus lēmumus. Otrs. Nevar iebilst Baldzēna kungam arī par to, ka viņš izvirza domu, ka valdībai šis mierizlīgums ir jānoslēdz pēc iespējas izdevīgāks. Arī šeit es neko iebilst nevaru. Tomēr man šajā plašajā referātā nav pieņemams tas, ka ļoti daudzi apgalvojumi vai spriedumi ir izteikti, vadoties pēc principa: "kā būtu, ja būtu". Diemžēl valdībai ir jāstrādā reālā situācijā, un šeit arī cienījamie runātāji minēja šo reālo situāciju, kādā valdībai ir jāstrādā. Ja mēs atsaucamies kaut vai uz to pašu 1994. gada līgumu, tad, protams, var uzdot jautājumu: "Vai Latvijai bija iespējams noslēgt izdevīgu šo "jumta" līgumu 1994. gadā?" Opozīcijas deputāti un eksperti apgalvo, ka, jā, tas simtprocentīgi bija iespējams. Tiesa, man jāatzīstas, ka arī es pirms pāris gadiem tā domāju, turklāt savu labticīgo naivumu neesmu pavisam zaudējis arī šobrīd, tomēr pēdējos divos gados, būdams iesaistīts starptautiskos tiesas procesos sagrieztā kuģa un "Lattelekom" lietā, esmu nonācis pie skaudriem un diezgan nepatīkamiem secinājumiem. Pirmkārt, neviens investors neslēgs līgumu, kas izdevīgāks Latvijas valstij nekā viņam pašam. Otrkārt, lielo ārzemju kompāniju vadītāji un juristi jūtas kā līdakas dīķī starptautiskās arbitrāžas tiesu lietās, jo tālredzīgi līgumus gatavo ne tikai ikdienas darbam, bet arī iespējamiem starptautiskiem tiesu procesiem. Savukārt Latvijas ministriem, ierēdņiem, juristiem un deputātiem toreiz, protams, tādu zināšanu un pieredzes nebija vai arī tās bija ļoti iluzoras. Un kāds ir secinājums? Piemēram, ja liktenis, godātais Baldzēna kungs, mums abiem tajā laikā būtu lēmis parakstīt to līgumu, tad es nevaru apgalvot, ka mēs kopā ar jums būtu parakstījuši tādu līgumu, par ko šodien mēs nevarētu diskutēt. Tomēr pats galvenais jautājums, manuprāt, ir tāds: vai var atkārtoties 1994. gadā parakstītā līguma trūkumi arī tagad, slēdzot mierizlīgumu ar Tilts Communications? Un šā Tilts Communications īpašnieks, kā jūs zināt, tagad ir "Sonera", somu uzņēmums. Es domāju - nevar. Kāpēc? Tāpēc, ka, akceptējot 1994. gada līgumu, spriežot pēc intervijām, daži ministri pat nebija iepazinušies ar līguma detaļām, jo tas tiešām bija ļoti apjomīgs, un paļāvās tikai uz advokātiem. Tagad situācija ir pavisam citādāka. Šobrīd valdības sēdēs, kā arī darba grupā Ministru prezidenta vadībā desmitām reižu ir vērtētas atsevišķās mierizlīguma detaļas, kā arī kopaina. Kalvīša kungs un viņa eksperti nepaguruši skaidro un skaidro katru niansi valdības sēdēs. Jāatzīmē, ka dažreiz, protams, mēs pagurstam un ka pagurst arī Kalvīša kungs, un tad viņš lūdz atbrīvot viņu no sarunu vedēja pienākumiem un piedāvā to uzņemties citam ministram. Taču, ja mēs gribam raksturot pašu šo "strīdus ābolu", to, par ko mēs vispār runājam un ko mēs gribam panākt, tad, protams, ir jārunā par "Lattelekom" šodien un jārunā arī par telekomunikācijām šodien, un man kā satiksmes ministram, kura vadītās Satiksmes ministrijas atbildībā ir telekomunikācijas, protams, par to ir jāizsaka savs viedoklis. Kā lai precīzāk raksturo "Lattelekom" šodien, turklāt ļoti īsi? Ja, piemēram, "Lattelekom" šodien nebūtu monopoluzņēmums un ja "Lattelekom" un līdz ar to viņa otrs īpašnieks šodien nebūtu tiesas prāvā pret Latvijas valsti, kā tad mēs raksturotu "Lattelekom"? Es baidos, ka mēs to raksturotu kā modernu Eiropas uzņēmumu, kas patiešām pēc visiem saviem standartiem atbilst šim līmenim, jo "Lattelekom" ir ļoti daudzi un jauni pakalpojumi šodien, un tie ir kvalitatīvi. Es saprotu, ka, dzirdot to, kāds radioklausītājs rakstīs man rīt vēstuli un pateiks: "Tā nav tiesa! Man ir problēmas ar kvalitāti!" Taču es esmu sekojis līdzi jau trīs gadu garumā "Lattelekom" kvalitātes lietām, un sūdzību un iesniegumu ziņā, kuri saistīti ar kvalitāti, uzlabojums ir nenoliedzams. Šeit, protams, liela nozīme bijusi arī Saeimas kritikai, kura tika izteikta tieši par šiem kvalitātes jautājumiem. Visā Latvijas teritorijā pašreiz darbojas tā sauktais modernizētais analogais tīkls, un iekšzemes un starptautiskie abonenti bez operatora var sazināties. Es, protams, varētu runāt arī par tagad jau 68% ciparizēto līniju, kas Latvijā ir, it sevišķi par to pieaugumu pēdējos gados, un tas ir devis kvalitatīvu rezultātu. Un tomēr ir arī negatīvais, jo sekmīga biznesa motivācija "Lattelekom" bija pirmajā vietā, bet otrajā vietā - Latvijas lauki. Tas būtu normāls princips konkurences apstākļos jebkuram uzņēmumam, taču "Lattelekom" darbojās kā monopolists, un tad šāda pieeja ir nepieņemama. Un tagad par to, cik svarīgi vai nesvarīgi ir tas, lai "Lattelekom" darbotos vai nedarbotos konkurences apstākļos, tas ir, lai tirgus būtu atvērts konkurencei. Šeit, no vienas puses, izskanēja, kā es jau teicu, princips: kā būtu, ja būtu tā, bet no otras puses tas atkal ir citādi. Es teikšu viennozīmīgi, ka Latvijas telekomunikāciju tirgus dalībnieki patiesi gaida, kad šis tirgus būs atvērts konkurencei, un tajā ir ieinteresēti, manuprāt, visi. Tās ir valsts intereses, tās ir uzņēmēju intereses. Tomēr pats galvenais ir tas, ka tās galarezultātā ir arī telekomunikāciju lietotāju intereses. Publisko fiksēto telekomunikāciju tirgū sevi pieteikt varētu ļoti daudz jaunu dalībnieku, un uzskaitīt tos šeit varbūt nebūtu arī vajadzības, bet tomēr dažus minēšu: "LATNET", "TELE-2", "TELIA", "Delfi Internet", "Baltcom TV" un daudzi citi uzņēmumi. Savukārt savus telekomunikāciju tīklus firmām, kas nobriedušas darboties fiksēto telekomunikāciju un datu pārraides tirgū, varētu pieteikt, kā jau šeit teica, "Latvijas dzelzceļš" un "Latvenergo". Tas, protams, vairotu "Lattelekom" konkurentu skaitu un ļautu tirgum piedāvāt zemākus starptautisko tālsarunu tarifus ar populārām valstīm, kā arī lētāku interneta izmantošanu. Un tieši starptautisko tālsarunu nodrošināšanā tirgus dalībnieki saredz monopoltiesību atcelšanu kā galveno jauno biznesa lauku. Kā liecina aplēses, jau tagad Latvijā darbojas ap 10 dažādu tā sauktās internettelefonijas firmas, kas līdz ar "Lattelekom" monopolstāvokļa beigām klientiem sola krietni zemākus starptautisko sarunu tarifus. Tātad atvērt tirgu konkurencei nozīmē pazemināt tarifus un celt pakalpojuma kvalitāti. Ko es kā ministrs vēlētos pirmā kārtām sasniegt ar šo mierizlīgumu? Noslēdzot mierizlīgumu, raugoties no telekomunikāciju attīstības viedokļa, ļoti svarīga ir lauku modernizācija jeb ciparu līniju ierīkošanas pabeigšana laukos, kas šodien ir 68% apmērā. Lai pabeigtu lauku modernizāciju šādā izpratnē, ir vajadzīgi 156 miljoni. Sakiet, lūdzu, kurš vai kuri ir gatavi šodien iedot lauku modernizācijai 156 miljonus? Valdība - nē! Es domāju, arī neviens cits investors to nedarīs. To var izdarīt tikai "Lattelekom" saistībā ar "jumta" līgumu. Protams, mēs jau varam nosaukt jebkurus termiņus, bet reāls optimāls termiņš, lai to pabeigtu, būtu 2004. gads. Otrs jautājums. "Lattelekom" licencei jābūt izsniegtai saskaņā ar Telekomunikāciju likumu, ko ir pieņēmusi Saeima. Es diemžēl tā nevaru spriedelēt, ka Saeima tur ir izdarījusi tādas kļūdas vai šitādas kļūdas. Ir pieņemts Telekomunikāciju likums, uz kura pamata attīstās telekomunikācijas. Tātad uz Telekomunikāciju likuma pamata jāizsniedz licence - bez jebkādām ekskluzivitātēm. Bet šeit varbūt arī viss varētu saskanēt... Galvenais jautājums ir saistīts ar to, ko varētu atļauties zaudēt, bet par to, es domāju, arī neviens no valdības nevar spriest publiski ne no šīs tribīnes, ne arī presē un to arī nedarīs. Jo teikt to atklāti - tas nozīmētu atklāt to, ko mierizlīgumā vēlas panākt mūsu sarunu partneri, mūsu sarunu partneri, un to, ko vēlas panākt valdība. Ja mēs to darām, tad šīs sarunas tiek pārtrauktas, jo konfidencialitāte tiek atcelta, un tad atliek tikai tiesas process. Citu iespēju tad vairs nav. Ja mēs tikai to gribam, tad, protams, to var darīt. Es personīgi esmu pret to. Šobrīd mēs tuvojamies mierizlīguma finišam, kad varēsim arī vispusīgi izvērtēt šā mierizlīguma rezultātus - ieguvumus un zaudējumus. Parakstīt mierizlīgumu tā, lai būtu tikai ieguvumi, - to, protams, var panākt tikai opozīcija. Parakstīt mierizlīgumu tā, lai būtu tikai ieguvumi, - arī tas nav iespējams. Tiesas procesā uzvarēt tā, lai būtu tikai ieguvumi, arī tas nav iespējams. To, iespējams, var izdarīt tikai opozīcija. Valdībai to nav iespējams izdarīt! Visu to noklausoties, šķiet, ka iznāk, ka visvienkāršākais ceļš būtu turpināt tiesāšanos līdz jaunās valdības izveidošanai, kura, nepārprotami, būs zinošāka, mērķtiecīgāka, bez jebkādiem vecās valdības trūkumiem un sērgām. Var jau būt, ka tā arī būs. Tomēr godīgi būtu, ja Andra Bērziņa vadītā valdība darītu visu, lai pieliktu punktu gan "Lattelekom" monopolam, gan tiesas procesam pret Latvijas valsti. Protams, ir jācenšas to izdarīt tā, lai pēc iespējas mazāki būtu zaudējumi Latvijas valstij. Bez zaudējumiem nav iespējams to izdarīt! Vai kāds šajā - mūsu - valdībā ir gatavs tik nepopulārai rīcībai? Subjektīvi spriežot (vismaz es subjektīvi tā spriežu), tam ir gatavi divi ministri - ekonomikas ministrs Kalvīša kungs un arī es - satiksmes ministrs. Manuprāt, Aigars Kalvītis šādu rīcību varētu atļauties savas jaunības dēļ. Jo jaunībā saņemts puns ir laba svētība turpmākai dzīvei. Savukārt manā vecumā puni vairs neskādē. Domāju, man ir pienācis tas vecums, kad var atļauties pieņemt nepopulārus, bet valstij vajadzīgus lēmumus. Paldies par uzmanību.".
• 2002_03_06_a-seq10 language "lv".
• 2002_03_06_a-seq10 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q822919.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q211.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q3744607.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q193089.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q3736450.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q404542.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q327094.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q210715.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q75459.
• 2002_03_06_a-seq10 mentions Q3359335.