Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_28-seq344> ?p ?o. }

• 2002_02_28-seq344 type Speech.
• 2002_02_28-seq344 number "344".
• 2002_02_28-seq344 date "2002-02-28".
• 2002_02_28-seq344 isPartOf 2002_02_28.
• 2002_02_28-seq344 spokenAs 125.
• 2002_02_28-seq344 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu sākumā pateikt to: ja mēs pieļaujam spirta importu, tas nozīmē, ka, tā teikt, aiziet mums garām apmēram 20 000 tonnu graudu, kas varētu būt Latvijā izaudzēti un pārstrādāti spirtā. 20 000 tonnu! Ja rēķinām, ka ir 2,5 tonnas no hektāra, tad rezultātā iegūtā graudaugu sējumu platība ir 8-9 tūkstoši hektāru. Un, ja rēķinām, ka vienā saimniecībā ir kādi 30 hektāri graudaugu sējumu, tad mums ir jārunā par 300 lauku saimniecībām: ja mēs izmantojam šo izejvielu spirta ražošanai, tad 300 lauku saimniecībām ir zināma nopietna papildu nodarbe vai pamatnodarbe. (Es šoreiz nerunāju vēl par iespējām, ka tur var briest bioetanola ražošana no graudaugiem un tā tālāk. Tas ir cits jautājums.) Šajā sakarībā es gribu pieminēt Finansu ministrijas komentāru, kurš tika iesniegts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un kurā ir runa par to, kā šinī ziņā aizsargāt Latvijas graudaudzētājus un iekšējo tirgu. Finansu ministrijas viedoklis ir šāds: viens no iespējamiem risinājumiem, kā ierobežot spirta un jēlspirta importu, ir noteikt papildu prasības, ka minētos produktus var ievest tikai tad, ja tie atbilst iekšējā tirgus nosacījumiem un ja spirta un jēlspirta imports nerada zaudējumus vietējiem ražotājiem. Tādā veidā tiktu nodrošināta iekšējā tirgus aizsardzība pret lētu un subsidētu izejvielu - jēlspirta un spirta - ievešanu un tiktu vietējiem ražotājiem nodrošināta vienlīdzīga konkurence. Tāds ir finansu ministra atzinums, kas tika iesniegts Saeimā. Mēs, protams, zinām šo procedūru, kā tas bija ar cūkgaļu. Ir sarežģīts šis process, bet ir iespējams veikt šo procesu. Ir iespējams veikt šo procesu! Es gribētu šajā sakarībā minēt kaut vai divus piemērus. Ja mēs importēsim jēlspirtu un spirtu no Rietumiem (piemēram, to, kas ir Francijas graudaudzētāju saražots), tad mums ir jāņem vērā, ka tomēr tie apstākļi graudaudzētājiem ir pavisam dažādi. Francijas graudaudzētājiem kredītu tehnikas iegādei dod ar 7% gadā, no kuriem 3,5% apmaksā Francijas valsts, bet otrus 3,5% apmaksā Brisele jeb Eiropas Savienība. Tātad viņi saņem aizdevumus bez procentiem. Mums Latvijā pagaidām ir jāmaksā procenti. Ja mēs saņemtu spirtu no Austrumiem, tad... tur traktoros, kas strādā ar graudaugu sējumiem, dīzeļdegvielu lej iekšā par krietni zemāku cenu nekā šeit. Tā ka ir dažādi ražošanas nosacījumi, un tos fiksēt un ņemt vērā atļauj arī visas noslēgtās saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tā kā tas var atkal radīt iebildumus, mans priekšlikums ir tāds - ļaut tam aiziet uz trešo lasījumu, un līdz trešajam lasījumam mēs varētu oficiāli vēlreiz lūgt Finansu ministriju kopā ar Zemkopības ministriju izteikt savu viedokli jautājumā par to, kāds varētu būt modelis, lai Latvijas graudaudzētāji nezaudētu iespēju ražot šo graudu kvantumu attiecīgajiem spirta ražotājiem un attiecīgi tālāk - degvīna ražotājiem. Es domāju, ka zināms laiks vēl ir un ka to visu var kompleksi izstrādāt abas šīs ministrijas. Un visbeidzot. Es gribu teikt to, ka tas tomēr nebūtu īsti korekti - sacīt, ka alkohols ir tāda pati prece kā jebkura cita - piens, maize un tā tālāk - un ka šajā ziņā esot jāpiešķir uzņēmējdarbībai tādas pašas “regālijas” kā jebkuras ikdienišķas preces tirdzniecībai. Nu pasaulē nav tas tā! Alkohols, tāpat kā narkotikas un tāpat kā ieroči, ir specifiska prece. Šādu preču tirdzniecībai ierobežojumi ir stingri jo stingri. Nu paņemsim par piemēru kaut vai Amerikas Savienotās Valstis! Tāpēc varu teikt: pat tad, ja šodien nebūs pozitīvs balsojums, mūsu valsts, vienalga, kaut kad atgriezīsies pie šā jautājuma, lai izstrādātu stratēģiju šajā lietā. Vai nu Latvija būs kaut kāda superliberāla valsts šajā ziņā, jeb vai tomēr tā izmantos uzkrātās vērtības un mehānismus, kādi ir virknē citu pasaules valstu? Paldies par uzmanību.".
• 2002_02_28-seq344 language "lv".
• 2002_02_28-seq344 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2002_02_28-seq344 mentions Q822919.
• 2002_02_28-seq344 mentions Q211.
• 2002_02_28-seq344 mentions Q193089.
• 2002_02_28-seq344 mentions Q142.
• 2002_02_28-seq344 mentions Q9005.