Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_28-seq118> ?p ?o. }

• 2002_02_28-seq118 type Speech.
• 2002_02_28-seq118 number "118".
• 2002_02_28-seq118 date "2002-02-28".
• 2002_02_28-seq118 isPartOf 2002_02_28.
• 2002_02_28-seq118 spokenAs 77.
• 2002_02_28-seq118 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” (dokuments nr. 4018, reģistra numurs 1139). Godātie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt pirmajam lasījumam. Ko paredz šis likums? “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” paredz tālāk sakārtot - atbilstoši civilizētas valsts, Rietumu tipa valsts, sistēmai pārveidot ieslodzījuma vietas un demokratizēt šo ieslodzījuma vietu pārvaldi. Likuma mērķis ir, balstoties uz likumības un cilvēktiesību principiem, regulēt šīs Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kas ir Tieslietu ministrijai padota valsts pārvaldes iestāde, darbību un noteikt šīs Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesisko statusu, funkcijas, struktūru un pārraudzību. Bez tam šis likums paredz regulēt arī ieslodzījuma vietu, konkrēto cietumu un citu ieslodzījuma vietu, tiesisko statusu. Lielākā uzmanība likumā ir veltīta Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla tiesiskajam statusam, tiesībām, pienākumiem un sociālajām garantijām. Mēs zinām, ka padomju laikā soda izciešanā ļoti izteikta loma bija padomju lēģeru sistēmai. Cilvēki, kuri izcieta brīvības atņemšanas sodu šeit Latvijā vai arī lielā mērā Sibīrijā, tika ieslodzīti lēģera tipa ieslodzījuma vietās vai brīvības atņemšanas nometnēs, un tad visi, neatkarīgi no tā, kas viņi bija un par kādiem noziegumiem bija sodīti, vairāk vai mazāk vienveidīgi izcieta šos sodus. Un viņu statuss bija saistīts tikai ar ārējās iedarbības mehānismiem, piemēram, ar tikšanās reizēm, pienesumiem un vēl dažām citām lietām. Pārejot uz demokrātisku - uz Rietumu tipa - soda izciešanas sistēmu, mēs esam jau pārveidojuši Soda izciešanas likumu un noteikuši trīs tipu brīvības atņemšanas sodus, trīs tipa cietumus - slēgto, daļēji slēgto un atklāto cietumu, kur personas izcieš brīvības atņemšanas sodu. Šajā slēgtā un daļēji slēgtā tipa cietumā ir trīs dažādas režīma pakāpes, ir notikusi pāreja uz kameru tipa soda izciešanas sistēmu, kas ļauj zināmās diennakts stundās vai zināmā soda izciešanas periodā turēt atsevišķi personas, kuras izdarījušas dažādus pārkāpumus, kā arī stimulēt ieslodzīto disciplīnu, turot viņus atsevišķi un neveidojot lielas nometnes tipa masas, kā tas bija padomju laikā. Bez tam mēs, kā tas diezgan bieži ir paredzēts demokrātiskās valstīs, ieslodzījuma vietu un soda izciešanas jautājumus no Iekšlietu ministrijas nodevām Tieslietu ministrijas pārziņā, un tātad Tieslietu ministrija turpina šo darbu. Līdz ar to ir radusies nepieciešamība, runājot par daudziem tiem jautājumiem, kuri tiek regulēti saistībā ar Valsts policijas dienesta kārtību, ar Robežsardzes dienesta kārtību vai arī Ugunsdzēsēju dienesta kārtību, separēt šos jautājumus un attiecībā uz šo ieslodzījuma vietu personālu regulēt viņu tiesisko statusu. Vislielākā daļa šajā likumā ir veltīta tieši šim personālam, jo līdz šim likuma līmenī šis jautājums netika regulēts. Bez tam ir arī noteikts, ka pati Ieslodzījuma vietu pārvalde, tās šaurākajā nozīmē, ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Tieslietu ministrijas sistēmā, un tādējādi Tieslietu ministrija ar speciālas savas struktūrvienības - ar Ģenerālinspektoru biroja palīdzību gan tieši, gan pastarpināti pārvalda šo Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Šī pārvalde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tajā pašā laikā šie jautājumi, kas attiecas uz personālu, ir diezgan detalizēti jau noregulēti likumā, kas attiecas uz šo Ieslodzījuma vietu pārvaldi, tātad uz pašu augstāko institūciju, kura pārzina visus cietumus un citas ieslodzījuma vietas, bet likumprojektā tieši no juridiskā viedokļa nav pietiekamā mērā regulēti jautājumi, kas attiecas uz pašiem cietumiem un uz citām soda izciešanas vietām, kāds ir to juridiskais statuss. Šobrīd tiek piedāvāts tāds variants, ka tās ir šīs pārvaldes struktūrvienības, taču līdz šim attiecīgie cietumi tomēr bija patstāvīgi publisko tiesību subjekti. Tiem zināmā mērā bija sava saimnieciskā patstāvība, kas bija vērsta ne tikai uz iekšējo disciplīnu, uz to personu iekšējo disciplīnu, kuras izcieš sodu, bet arī uz veselu rindu citas saimnieciskās darbības jautājumiem, teiksim, uz celtniecību, veļas mazgāšanu, remontu, ēdināšanu, kultūras un sadzīves jautājumu risināšanu un izglītību, kas, protams, ir nepieciešama arī ieslodzījuma vietās, kur cilvēkiem ne tikai jāizcieš sods, bet arī jādzīvo cilvēka cieņu neapdraudošos apstākļos, uz ko mums vairākkārt un sistemātiski tiek norādīts no dažādu Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas institūciju puses, kaimiņu, draugu, valsts, sabiedrisko vai citu organizāciju puses, kuras sniedz palīdzīgu roku, to skaitā arī reliģisko organizāciju puses, kuras sniedz palīdzīgu roku Latvijas valstij, lai tā sakārtotu šos cietumus, un palīdz strādāt ar tām personām, kuras izcieš sodu šādā smagā veidā - izolēti no sabiedrības. Līdz ar to es domāju, ka šajā likumprojektā nav pietiekami atspoguļots šo cietumu statuss, tāpēc šeit būtu jādiskutē par šo cietumu juridisko statusu. Bez šaubām, mēs redzam, ka iekšlietu sistēmā šobrīd katra rajona policijas pārvalde ir pietiekami tiesīga rīkoties ar savu budžetu, ar sava budžeta līdzekļiem un tā tālāk. Tas pats attiecas uz attiecīgo reģionālo ugunsdzēsības institūciju. Līdz šim arī cietumi ir bijuši tāda veida institūcijas gan Iekšlietu ministrijas sistēmā, gan Tieslietu ministrijas sistēmā, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka šīs institūcijas būtu tādas struktūrvienības, kuru visi jautājumi būtu risināmi tikai no centra. Tādā veidā, bez šaubām, arī šis jautājums nebūtu risināms. Kā mums jau ziņoja, par to ir bijušas dažādas diskusijas, un visādā ziņā šobrīd mums tiek piedāvāts, es neteiktu, ka pats stiprākais variants. Bez tam, protams, domājot par tām personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, ir jārunā par šo personu rehabilitāciju, jo recidīva jautājums mūsu valstī ir ļoti augsts. Mēs joprojām nevaram atrast līdzekļus, lai izveidotu probācijas dienestu, lai personām, kuras iznāk no cietuma, varētu sniegt palīdzīgu roku, lai palīdzētu viņām iekļauties sabiedrībā un nostādītu viņas uz pareizā ceļa, kā arī palīdzētu citos jautājumos, kas ir pašvaldību kompetencē, teiksim, piešķirot attiecīgu palīdzību dzīvesvietas jautājumos, saimnieciskajos jautājumos, kā arī risinot viņu darbā iekārtošanas un izglītības jautājumus. Daudzās Eiropas valstīs šis probācijas dienests darbojas ļoti aktīvi, turpretī mēs, no vienas puses, protams, ieguldām lielus līdzekļus, es pat teiktu, miljoniem latu, lai sakārtotu cietumus, bet tajā pašā laikā jau trešo gadu pēc kārtas atliekam naudas novirzīšanu probācijas dienesta iedibināšanai, kas acīm redzami samazinātu to personu skaitu, kuras šobrīd atrodas cietumos. Recidīvs ir nepiedodami augsts, un faktiski šis jautājums gulstas uz mūsu visu - gan uz valdības, gan uz deputātu sirdsapziņas, un šajā ziņā līdz ar Krieviju un Ameriku mēs esam pirmajā piecpadsmitniekā pēc cietumā ieslodzīto izmeklēšanā esošo un sodīto personu skaita, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem. Ar šādu situāciju mēs nevaram samierināties! Līdz ar to šis jautājums ir jārisina kompleksi - ir ne tikai jāsakārto ieslodzījuma vietas, bet arī jārisina jautājums par probācijas dienesta izveidi. Līdz ar to es domāju, ka likums kopumā - un arī komisija tā nolēma - pirmajam lasījumam ir izstrādāts pietiekami korekti. Mēs varētu tajā uzlabot dažas vietas, it sevišķi jautājumā par cietuma statusu, par tā vadības tiesībām, par tā struktūru, par tā dažādu vadītāju tiesībām veikt attiecīgu saimniecisko darbību. It sevišķi tas attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar ieslodzīto nodarbināšanu. Un tādā veidā mēs varētu virzīties uz Eiropas, uz Rietumeiropas, tipa rezultātu sasniegšanu cilvēku rehabilitācijā un reizē arī soda izciešanā, lai mēs pēc šā cietuma sabiedrībā nesaņemtu personu, kas galīgi nav spējīga tajā iekļauties. Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2002_02_28-seq118 language "lv".
• 2002_02_28-seq118 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_02_28-seq118 mentions Q211.
• 2002_02_28-seq118 mentions Q4294315.
• 2002_02_28-seq118 mentions Q193089.
• 2002_02_28-seq118 mentions Q458.
• 2002_02_28-seq118 mentions Q1771611.
• 2002_02_28-seq118 mentions Q159.