Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_21-seq40> ?p ?o. }

• 2002_02_21-seq40 type Speech.
• 2002_02_21-seq40 number "40".
• 2002_02_21-seq40 date "2002-02-21".
• 2002_02_21-seq40 isPartOf 2002_02_21.
• 2002_02_21-seq40 spokenAs 125.
• 2002_02_21-seq40 spokenText "Godātie prezidija locekļi! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais labklājības ministra kungs un tikko šeit zālē redzētais arī godātais ārlietu ministra kungs! Pirms sāku runāt par šīsdienas darba kārtības jautājumu, es vēlos jums citēt dažus teikumus no viena ļoti nopietna dokumenta, kas, starp citu, jau ir pieņemts Ministru kabinetā. Un citāts, lūk, ir šāds: “Demogrāfiskā situācija Latvijā ir nelabvēlīga. Statistiķu prognozes rāda, ka iedzīvotāju skaits turpmāko 25 gadu laikā sistemātiski samazināsies, pie tam pasliktināsies iedzīvotāju struktūra pa vecuma grupām, populācijai kopumā novecojot un samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, kas savukārt noved pie ekonomisko rādītāju lejupslīdes. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, krītas iedzīvotāju labklājības līmenis. Pastāvot pašreizējam dzimstības un mirstības līmenim, līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā varētu noslīdēt līdz 1,9 miljoniem, tādējādi samazinoties gandrīz par ceturtdaļu. Bērnu skaits līdz 2025. gadam samazinātos vairāk nekā divas reizes, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā saruktu līdz 11 procentiem. ” Kolēģi, gandrīz vai varu apgalvot, ka diezgan daudziem arī no mums, deputātiem, būtu zināmas grūtības uzminēt, kurš šis dokuments ir. Un izrādās, ka pirms kāda brīža mēs šim Ministru kabineta nopietnajam dokumentam varējām svinēt viena gada jubileju. Un tā nosaukums ir “Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģija Latvijā”, tam vajadzēja sekot nākamajam dokumentam, kas būtu strauji jāpieņem, - tātad koncepcijai par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tomēr situācija ir tāda, ka šis otrais dokuments - “Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem” klīst pa Ministru kabineta garajiem gaiteņiem un tad dodas atpakaļceļā uz Labklājības ministriju - un tā uz priekšu un atpakaļ. Šodien viens mani gan priecē - tas, ka pie mums sēdē ir ieradies labklājības ministrs Andrejs Požarnova kungs un viņš uz katra deputāta uzstāšanos atbild ar savu skaidrojumu, taču piebildīšu - ne vienmēr precīzi. Un kāpēc man ir tiesības to teikt? Tāpēc, ka Saeimā izskatīšanā ir divi likumprojekti, kuru nosaukums ir “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””, un tie abi skar jautājumus par bērniem. Deputātu pieprasījumā runāts par šo pirmo likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, tātad par bērnu pabalstiem, kurš, starp citu, Saeimā jau ir izdiskutēts pirmajā lasījumā. Ja Labklājības ministrija to nav pamanījusi, piebildīšu, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nekādi nevar sagatavoties otrajam lasījumam, jo pēc deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem mēs 12. februārī esam uzrakstījuši vēstuli Labklājības ministrijai ar lūgumu izdarīt aprēķinus atsevišķiem deputātu priekšlikumiem, lai mēs varētu šo likumprojektu skatīt otrajā lasījumā Saeimā. Es domāju, tas ir ne sevišķi nopietni, ka šodien deputātiem ir it kā jātaisnojas par to, ka likuma norma, saistībā ar kuru tiek virzīts deputātu pieprasījums, ir valdības deklarācijas norma. Cienītie kolēģi, šo likuma normu taču neizdomāja neviens no mums, klātesošajiem deputātiem, to neizdomāja arī Sociālo un darba lietu komisija. To uz Saeimu atsūtīja Labklājības ministrija. Tad par ko gan mēs te runājam? Varbūt paši jau esam tiktāl ministrijā, ka neatšķiram, kuri jautājumi rakstāmi likumos un kuri - valdības deklarācijā. Situāciju vēl jo vairāk satraucošu padara tas, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” jautājumos, kas saistīti ar bērnu pabalstiem, Labklājības ministrija un arīdzan Ministru kabinets kā šā likumprojekta iesniedzējs turpina to pašu praksi, kādu pirms gada svēti zvērēja neturpināt, tas ir, sadalīt bērnus pa vecuma grupām. Pēc Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta tātad iznāk, ka pirmais bērns ģimenē sāks saņemt šos 6 latus tad, kad viņam būs jau 18 gadu! Vai tas nav nedaudz īpaši un īpatnēji? Es vēršu deputātu uzmanību uz to, ka ir vēl viens grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”, kur arī situācija ir pavisam īpaša. Runa ir par garantēto minimālo ienākumu, kuru pieminēja gan ministra kungs, gan arī iepriekšējie debatētāji. Tātad Ministru kabinets savulaik konceptuāli apstiprināja koncepciju par garantēto minimālo ienākumu - tieši tā, es nekļūdījos!- bet pēc tam, izstrādājot grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”, iesūtīja vienu variantu, savukārt, gatavojoties trešajam lasījumam, parādījās cits - Labklājības ministrijas variants, kas jau maina to filozofiju, kuru savulaik bija noteicis Ministru kabinets, apstiprinot koncepciju un iesniedzot likumprojektu Saeimā. Kāda ir šī būtība - to es jums centīšos dažos vārdos pateikt. Tātad ģimenēm, kuras audzina bērnus - divus, trīs vai pat vairāk,- gadījumā, ja vecāki nokļūst kādā sociālās krīzes situācijā, teiksim, zaudē darbu vai vispār kāds no vecākiem aiziet taisaulē, piešķir šo garantēto minimālo ienākumu. Tagad Labklājības ministrija savos priekšlikumos trešajam lasījumam piedāvā uzlikt tā saucamos izmaksu griestus. Un kas cietīs? Ģimenes, lielās ģimenes, kuras audzina vairākus bērnus un kuru vecāki būs bezdarbnieki vai saņems šo nelielo izmaksu! Pie kam, domājot par garantēto minimālo ienākumu, kā to ļoti labi zina Labklājības ministrija un par kuru esam informēti arī mēs, visi deputāti, kuru zina pašvaldības un par ko arī cilvēki jau plaši ir informēti, tiek runāts par ienākumu testēšanu, nevis par izdevumu testēšanu. Un tad, ja mēs skaidri apzināmies, ka katrai dvēselītei šajā ģimenē mēnesī ir paredzēts 21 lats, Labklājības ministrija tagad savos priekšlikumos saka: “Atvainojiet, piedodiet, bet tik daudz nevar! Ja jums šomēnes pienāksies 80 latu pēc aprēķina, tad izmaksāt jums varēsim tikai 50 latus. ” Protams, šie cipari būs dažādi. Un, lūk, kā mēs esam nodomājuši rīkoties. Šajā gadījumā es runāju Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Ja Labklājības ministrija maina Ministru kabineta viedokli, kas divreiz jau bija izteikts, bet nu tas ir citāds, mums nekas cits vairs neatliek, kā vien atkal sūtīt dokumentus uz Ministru kabinetu, lūgt tos izvērtēt un beigās pateikt, kas tad valstī notiks. Tomēr es ļoti ceru, ka Ministru kabinets to izdarīs ievērojami īsākā laikā un mums nebūs no Labklājības ministrijas jāgaida noteiktās divas nedēļas. Vēl viena ļoti nepatīkama lieta, uz kuru es vēlos vērst jūsu uzmanību, it sevišķi koalīcijas deputātu uzmanību. Tas ir, pašreiz, jau pirms laba brīža, ir slēgta sarunu 13. sadaļa iestājai Eiropas Savienībā. Par to es esmu jums stāstījusi vairākkārt. Gluži kā pasakā: “Sen senos laikos... ” Lūdzu, pievērsiet uzmanību! Un tajā ir runa par garantēto minimālo ienākumu katram Latvijas iedzīvotājam. Tātad tie ir likumu grozījumi, kurus no mums gaida arī Eiropa. Vēlreiz atgādinu: sarunu sadaļa ir slēgta! Bet cik ilgi tad mēs varam šo laipnību gaidīt no Labklājības ministrijas? Cik ilgi mēs šo laipnību varam gaidīt no Ministru kabineta? Acīmredzot arvien tuvāk nāk tas brīdis, kad, labi visu pārdomājot, ir jāraksta nopietnas vēstules un jāaicina šo sarunu sadaļu atvērt, jo, atvainojiet, ir jādomā par cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā trūkumā un nabadzībā, kuriem no bērnu pabalstiem jau neiznāk sviestiņš maizītei, labi, ka ir šī maizīte... bet laukos šīs ģimenes naudas ziņā pārtiek praktiski no bērnu pabalsta, kaut arī trūcīga. Es domāju, ka tās vairs nebūs gatavas ilgi gaidīt. Es jūs nopietni aicinu, kolēģi, šodien saņemt visus spēkus, labi visu pārdomāt un nobalsot “par” pieprasījumu, nevis noraidīt šo pieprasījumu, jo mēs jau šodien redzam, ka sēdē parādās Ministru prezidents, ārlietu ministrs, arī labklājības ministrs ik pa brītiņam ir tribīnē. Tātad arī viņi saprot, ka šī lieta ir ļoti nopietna. Un varbūt tad, kad būs izteikts šis deputātu pieprasījums, straujāk pa Ministru kabineta gaiteņiem virzīsies arī koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem, un tajā ir rakstītas bezgala labas lietas, nu, piemēram, atbalsts ģimenes locekļu nodarbinātībai, valsts atbalsts ģimenēm sakarā ar bērnu audzināšanā radušos papildizdevumu segšanu, atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, atbalsts viena vecāka ģimenei un tā tālāk, un tā joprojām. Ja palasām kaut vai tikai šos koncepcijās minētos virsrakstus, šķiet, ka valdība beidzot ir sākusi domāt par ģimenēm, kurās aug bērni, taču, lasot likumprojektus, nepavisam tā vairs nešķiet. Es aicinu jūs, kolēģi, šodien izlemt un balsot atbilstoši savai sirdsapziņai. Atbalstot šā pieprasījuma noraidījumu, es domāju, ka jūs izdarīsiet lāča pakalpojumu valdībai, par kuru jūs paši nobalsojāt un kuru, es ceru, jūs arī saglabāsiet līdz Saeimas vēlēšanām. Paldies!".
• 2002_02_21-seq40 language "lv".
• 2002_02_21-seq40 speaker Aija_Barca-1949.
• 2002_02_21-seq40 mentions Q822919.
• 2002_02_21-seq40 mentions Q211.
• 2002_02_21-seq40 mentions Q193089.
• 2002_02_21-seq40 mentions Q458.
• 2002_02_21-seq40 mentions Q8436.