Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_21-seq36> ?p ?o. }

• 2002_02_21-seq36 type Speech.
• 2002_02_21-seq36 number "36".
• 2002_02_21-seq36 date "2002-02-21".
• 2002_02_21-seq36 isPartOf 2002_02_21.
• 2002_02_21-seq36 spokenAs 27.
• 2002_02_21-seq36 spokenText "Paldies, Ābiķa kungs! Jūsu nenopietnība jūs raksturo. Ko vēl es gribētu šeit pateikt, kolēģi? Ābiķa kungs saka, ka vajag Raini un Aspaziju pieminēt. Es arī viņam pieminēšu Raini un Aspaziju, lai viņš būtu ļoti gandarīts. Tomēr šeit Ābiķa kungs kā Tautas partijas biedrs varbūt atcerēsies savas partijas programmu un savu balsojumu, kas diemžēl ir bijis pretējs šai programmai, bet varbūt viņš vairs tik priecīgs nebūs, jo atcerēsies to, kāda ir viņu partijas nozīmīte - divi vecāki ar trim bērniem -, un tad varbūt viņš kļūs vēl prātīgāks un sapratīs, viņam kā Tautas partijas biedram ir jābalso par šo opozīcijas partiju iesniegto pieprasījumu. Tas viss ir ļoti patīkami, Ābiķa kungs, un es katrā ziņā zinu, ka jums tāpat kā Rainim un Aspazijai rūp bērnu nākotne, un tad jūs varbūt tomēr rīkojieties saskaņā ar pārliecību un sirdsapziņu! Tas ir viens, ko es gribēju šeit pateikt. Kas mūs reāli satrauc? Reāli mūs satrauc, mūsuprāt, valdības nenopietnā, lai neteiktu - bezatbildīgā rīcība. Gadu no gada tiek pārbīdīti termiņi, kad bērnu pabalsts varētu stāties spēkā lielākā apmērā. Vai mēs kāds neapzināmies šo problēmu? Vai mēs nezinām, ka šī problēma ir ārkārtīgi svarīga? Kurš šeit var apgalvot, ka viņš nav analizējis demogrāfiskās situācijas krīzes parādības, nav pamanījis to, ka sabiedrība noveco, turpinot šādu politiku, nākotnē mūs nu katrā ziņā sagaidīs ieceļotāju vai migrantu plūdi, un tad mēs visi kopā šeit, protams, varēsim nostiprināt Satversmē - tāpat kā pašreiz mēs to grasāmies darīt - gan, teiksim, nacionālās valsts statusu Latvijā, gan latviešu valodas tiesības un iespējas. Tātād, ja mēs nedomāsim par tiem, kuri šo nacionālo valsti uztur un šajā valodā runā, tad, man liekas, tas ir pats sliktākais, ko mēs, - un nav svarīgi, vai šīs partijas ir kreisas vai labējas - šeit varam izdarīt. Kolēģi! Tā ir atbildība tautas priekšā! Tā nav ironija, kad var mazliet tā smīnēt un priecīgi justies, ja kaut kas šeit tiek runāts par bērnu pabalstiem. Un tas nekas, ka mēs, valdības partijas, jau trīs reizes esam šo jautājumu pārbīdījuši uz priekšu. Un tad man ir vēl viens jautājums: ko nozīmē šī hroniskā pārbīde uz 2003. gadu? Tas nozīmē tikai vienu - to, ka šī valdība neuzņemas nekādu atbildību par to, kas notiks šīs valdības darbības laikā. Un par to man ir vislielākais kauns! Es katrā ziņā domāju, ka šeit ne tikai Požarnova kungam, bet arī Ministru prezidentam vajadzētu pateikt, ko tad Andra Bērziņa vadītā valdība grib izdarīt šajā bērnu pabalstu jautājumā līdz tās pilnvaru beigām. Ja negrib, tad arī tā ir atbilde, un tas ir arī vērtējums no sabiedrības un no politisko partiju puses, kā viņi to vērtē. Kolēģi, mēs šeit dzirdējām arī ļoti jauku, teiksim, ironiju - bērnu pabalsta un pensiju salīdzinājumu, bet atcerēsimies, ka ir arī bērni invalīdi, un viņi tik tiešām kaut ko saņem. Varbūt arī Požarnova kungs atcerēsies, ko viņi saņem. Tas ir viens. Otrs, ko es gribētu pateikt. Ja mēs reiz runājam par nepārtraukto nepieciešamību kaut ko pārbīdīt gadu uz priekšu, tad varbūt tik tiešām šie bērni būs kļuvuši par pensionāriem, kad šī problēma beidzot būs atrisināta, ja pati valdība nemainīsies partiju sastāva ziņā. Man cita secinājuma nav. Man šajā ziņā laikam ir jāpiekrīt Požarnova kungam, ka galu galā, ja mēs runājam par bērnu pensijām, tas nākotnē varbūt kļūs nopietni. Kolēģi! Šeit viss ir pilnīgi skaidrs. Mēs jau dzirdējām to, ka deputātiem ir bijuši iebildumi - to teica Požarnova kungs - pret to, kā varētu risināt bērnu pabalstu jautājumu. Es varu saderēt, ka šeit nav neviena nopietna deputāta, kuram būtu bijuši iebildumi pret šo bērnu pabalstu palielināšanu. Ja tādi ir, es aicinu viņus tribīnē, lai pastāsta, kāpēc viņi negrib atbalstīt un kāpēc nevar atrast naudu bērnu pabalstiem, ja daudz kam citam varam atrast šo naudu. Tas ir vienkārši politiskās gribas deficīts. Cits nekas! Taču politiskās gribas deficīts nozīmē to, ka tuvojas varas vakuums vai deficīts. Tas ir pilnīgi skaidrs! Kolēģi! Mums ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka mēs no opozīcijas puses esam vairākkārtīgi piedāvājuši daudzus un dažādus risinājumus. Ja valdības partijas nespēj risināt šo ģimenes valsts pabalstu bērniem, tad nu mēģināsim kaut kādā veidā iet pretī vecākiem - kaut vienam no vecākiem iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināsim par vienu bērnu, piemēram, par nepilngadīgu - līdz 25%, par diviem bērniem - 50%, par trijiem un vairāk - 100% apmērā, bet arī to mēs nevaram izdarīt. Arī tas, manuprāt, ir diezgan raksturīgi. Ir taču daudzas un dažādas iespējas. Mēs esam piedāvājuši ieviest progresīvo ienākuma nodokli, kas arī palīdzētu mazturīgajām ģimenēm, kas dotu tām reālu - lielāku naudas daudzumu ģimenes budžetā. Taču mēs to noliedzam. Mums pilnīgi pietiek ar to, ka viņiem ir šī alga uz papīra, kuru viņi nesaņem. Un mēs, sabiedrības turīgākā daļa, negribam kaut niecīgā apmērā dalīties ar sabiedrības mazturīgāko daļu. Tas taču ir absurds, ja mēs no minimālās algas iekasējam nodokļus, zinot to, ka šī minimālā alga ir 60 lati, bet iztikas minimums ir 80 lati! Un mēs vēl runājam par cilvēka tiesībām. Par kādām cilvēka tiesībām te var runāt? Vai mēs runājam par cilvēka tiesībām uz dzīvi? Par badošanos un neregulāru, nekvalitatīvas, nepilnvērtīgas pārtikas uzņemšanu? Vai domājam par mūsu tautas genofondu? Tie visi ir apspriežami jautājumi. Un šeit, kolēģi, es gribētu pateikt pavisam skaidri: šinī gadījumā šis pieprasījums, neapšaubāmi, ir jāatbalsta, jo ir valstī jābūt kaut kādai likumīgai kārtībai, un, lai valdības partijas man nepārmestu kaut kādu neobjektivitāti, tad, turpinot sarunu par šiem bērnu pabalstiem, es labprāt pacitēšu to, ko teikusi Ingūna Ēbela - organizācijas “Glābiet bērnus!” priekšsēdētāja. Tātad, kolēģi, mēs nevaram pārmest viņai simpātijas pret sociāldemokrātiem, un es domāju, ka visi “Latvijas ceļa” biedri to lieliski zina. Ko tad viņa saka? Viņa izsaka bažas, ka politiķu vidū joprojām nerimst diskusijas, ka varētu vispār atteikties no valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem, kas nekādā ziņā neliecinot par kaut kādu stabilitāti. Kolēģi! Šo ziņu ir publicējusi “Diena”. Tas nav kaut kāds “kaktu” laikraksts, lai jūs varētu teikt, ka tā ir nenopietna informācija. Jūs paši noteikti šo laikrakstu lasāt un tad nu varat izvērtēt. Es vienīgi varu pateikt, ka Sociāldemokrātu savienībā un opozīcijas partiju vidū mēs šādas diskusijas neesam dzirdējuši. Valdības partiju vidū, kā es saprotu, šādas diskusijas ir dzirdamas. Un vēl kas, ko es gribētu šajā sakarā pateikt. Jā, varbūt tik tiešām šajā domā, ko valdības partijas izsaka, ir neliela daļa patiesības. Varbūt tiem, kuri ir turīgi un kuriem ir ļoti labi apstākļi, nav vajadzīgi šie nelielie bērnu pabalsti. Var būt, ka vajadzētu šo jautājumu regulēt, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir vairāk iztikas minimuma uz vienu cilvēku ģimenē, būtu iespējams no šīs naudas atteikties par labu tautas nākotnei. Taču tad ir jābūt valdībā tautas partijām. Diemžēl tā tas nav. Ja mēs paskatāmies uzmanīgi, tad redzam, ka šie bērnu pabalsti ir daudziem ļoti nozīmīgi pat tad, ja pastāv šāds minimālais līmenis, un tie kļūtu ģimenes budžetā daudz nozīmīgāki, ja reiz mēs tos palielinātu. It īpaši tas attiecas uz lauku ģimenēm, kurām gan ir pašu kartupeļi un piens, bet nav pietiekamu naudas līdzekļu daudzu vajadzību, to skaitā bērnu vajadzību, skolas vajadzību, apmierināšanai. Padomāsim par to, kad kārtējo reizi kāpsim tribīnē! Kā parasti, labējās partijas ļoti mīl uzkāpt tribīnē un teikt, ka visi bērni ir vienādi. Tik tiešām, visi bērni ir vienādi! Bet visiem bērniem nav vienādi vecāki. Godājamie kolēģi! Ja mēs neskatāmies uz to, ka ir bērni, kuriem pat ne tuvu nav šā iztikas minimuma (ir diezgan liels to bērnu skaits, vairāk nekā 20%, kuru ģimenēs ir 23 lati uz ģimenes locekli, bet iztikas minimums taču ir 83 lati!), tad tā, es domāju, ir vienkārši nenopietna politika! Politika, kurai nav nākotnes. Es aicinu valdības partijas būt objektīvām, izvērtēt šo viedokli gan no politiskā, gan no morālā, gan no tiesiskā viedokļa un atbalstīt opozīcijas iesniegto pieprasījumu.".
• 2002_02_21-seq36 language "lv".
• 2002_02_21-seq36 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_02_21-seq36 mentions Q211.
• 2002_02_21-seq36 mentions Q3744607.
• 2002_02_21-seq36 mentions Q8436.
• 2002_02_21-seq36 mentions Q1250133.