Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_21-seq357> ?p ?o. }

• 2002_02_21-seq357 type Speech.
• 2002_02_21-seq357 number "357".
• 2002_02_21-seq357 date "2002-02-21".
• 2002_02_21-seq357 isPartOf 2002_02_21.
• 2002_02_21-seq357 spokenAs 77.
• 2002_02_21-seq357 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likās, ka atbildīgā komisija pareizu lēmumu pieņēmusi, bet faktiski, atceroties vairākkārtējās diskusijas par šo likumu, kurās tika apspriests gan iepriekšējais, atbalstītais priekšlikums, gan arī šis neatbalstītais priekšlikums, gan vēl daži, ko mēs noraidījām, gribu izteikt dažas piezīmes. Pirmām kārtām es gribu izteikt piezīmes par likumu iesniegšanas kārtību. Ja šie likumi ir tik svarīgi un nozīmīgi, tad rodas jautājums - kādēļ tos nav iesniedzis Ministru kabinets? Kāpēc ir tā, ka šos likumus, kas ir, teiksim, ar dažādu Iekšlietu ministrijas struktūrvienību parakstiem, saņem atsevišķas komisijas un tad faktiski bez atzinumiem, bez situācijas izpētes, bez analīzes par citām metodēm, kā piespiest ievērot likumus, liek mums tos priekšā, un mēs esam spiesti lemt par tiem faktiski jau diezgan sarežģītā tiesiskā situācijā? (Tagad katrs likuma labojums vairs nenāk tik vienkārši kā agrāk, kad bija, kā saka, balts tukšs laukums un mēs tur varējām, tā teikt, nolikt vienu likumu, otru likumu, trešo likumu. Likumdošana kļūst arvien sarežģītāka, un, kā daži kolēģi teica, ir nepieciešams pat zināms filigrānisms.) Kāpēc mēs nevaram vispirms saņemt uz situācijas izpēti balstītu analīzi, tiesībzinātnieku atzinumus, un tad tikai pieņemt politisku lēmumu? Diemžēl šajā mehānismā kaut kas nav kārtībā, un tādēļ mēs esam spiesti šeit faktiski debatēt par lietām, kuras mēs pietiekami labi nepārzinām, jo nevaram saņemt pietiekami izsmeļošus pētījumus par situāciju, nevaram saņemt likumdošanas analīzi - nedz salīdzinājumu ar ārzemju likumdošanu, nedz arī salīdzinājumu ar citām tiesību nozarēm. Un, ja mēs runājam par to, ka vajadzētu attiecīgajos gadījumos uzlikt tikai kaut kādus vieglus naudas sodus, tad jāteic, ka tādam nolūkam ir domāts Administratīvo pārkāpumu kodekss, kur var ielabot šādus priekšlikumus par nelieliem naudas sodiem un šādā vienkāršotā veidā risināt tos jautājumus. Otrām kārtām es tagad gribētu runāt par presi, jo tiešām šeit tā par presi visvairāk pārmetumu izskanēja. Preses likums paredz, ka preses izdevums var tikt slēgts, ja tas attiecīgi aicina pārkāpt vai pats pārkāpj likumus un, kā šeit izteicās, pat žonglē uz robežas ar aicinājumiem uz vardarbību. Tad ir nepieciešama attiecīga rīcība, un mums ir no izpildvaras jāprasa šāda rīcība. Uz atbildīgajām komisijām - konkrēti, uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju - jāizsauc attiecīgo institūciju pārstāvji un jāprasa, kāpēc tās institūcijas nerīkojas... Un vai vispār mums ir tādas institūcijas, un vai ir noteikta šī kompetence, un vai ir monitorings, kas analizē šos te mehānismus? Un, ja ir attiecīgs monitorings, tad pastāv vēl viens jautājums - vai ir konkrēts balanss starp slēptajiem... starp speciālajiem dienestiem un attiecīgajiem administratīvajiem jeb pārvaldes dienestiem, kuros tātad var iesniegt šos novērošanas rezultātus un analīzi un argumentēti virzīt tālāk? Krimināllikums ir vajadzīgs pirmām kārtām tad, ja sabiedrībā ir kāda ļoti apšaubāma tendence un nodarījumus ir iespējams apturēt vai izlabot, vai izskaust tikai ar pietiekami bargiem sodiem, tātad ar kriminālsodiem. Taču, ja nav nedz šādas bīstamības, nedz šādas tendences, nedz arī pārkāpumu raksturs ir tāds, lai mēs runātu par kriminālatbildību, tad, es domāju, varbūt tādēļ, lai, tā sacīt, politiski saasinātu situāciju, mēs šeit par to visu runājam, un tad varbūt tas ir vietā, bet ne vairāk. Bet ne vairāk! Diemžēl arī es kā jurists nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un aicinu arī kolēģus to neatbalstīt.".
• 2002_02_21-seq357 language "lv".
• 2002_02_21-seq357 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_02_21-seq357 mentions Q4294315.