Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_21-seq344> ?p ?o. }

• 2002_02_21-seq344 type Speech.
• 2002_02_21-seq344 number "344".
• 2002_02_21-seq344 date "2002-02-21".
• 2002_02_21-seq344 isPartOf 2002_02_21.
• 2002_02_21-seq344 spokenAs 145.
• 2002_02_21-seq344 spokenText "Atļaujiet izteikt dažas personiskas dabas atziņas par Krievijas reakciju uz 11. septembra notikumiem. Attiecībā uz Krievijas reakciju es ticu, ka tā bija patiesa un īsta, no sirds, un es domāju, ka tas bija Krievijas prezidenta Putina personiskais viedoklis, taču tas atspoguļoja krievu tautas dziļākās jūtas. Es ticu tam tāpēc, ka esmu ticies un runājis ar pašu prezidentu Putinu, kā arī ar daudziem citiem. Es domāju, ka Krievijas tauta un vadība bija šokēta tāpat kā visa pasaule, uzzinot par 11. septembra notikumiem. Es nekādus citus motīvus aiz šīs līdzjūtības izpausmes nesaskatu. Domāju, ka visi šie ieteikumi bija no sirds, un, manuprāt, reakcija no Maskavas puses bija īsta un neviltota, jo būtībā tas bija bezprecedenta piedāvājums gan attiecībā uz gaisa telpas izmantošanu, gan uz palīdzības sniegšanu Amerikas tautai, reaģējot uz baisajiem uzbrukumiem. Tas ir mans personiskais viedoklis, un es tik tiešām tā arī uzskatu. Es esmu runājis ar prezidentu Putinu arī par šiem jautājumiem un domāju, ka tas nebija nekādi saistīts ar Krievijas centieniem, lai aizsegtu kādu savu tābrīža rīcību. Es domāju, ka tas nekādā ziņā nekavēs mūs atgādināt Krievijai par tās atbildību par cilvēktiesību ievērošanu Čečenijā un citur, jo mēs uzskatām, ka šāds atgādinājums ir taisnīgs un pamatots. Taču pirmo reizi 60 gadu laikā krievi un Krievijas vadība tik tiešām apzinājās, ka karš ir kopīgs drauds mums visiem un arī kopīgs ienaidnieks, ka ar to var tikt galā, vienīgi sadarbojoties, kopīgiem spēkiem. Veiktie terora akti Ņujorkā, kad lidmašīnas ietriecās Dvīņu torņos, tikpat labi varēja būt vērsti pret Vasilija Svētlaimīgā katedrāli, un tikpat viegli nākamās teroristu akcijas varētu notikt Sarkanajā laukumā, Volgogradā vai Pēterburgā, Vašingtonā vai Čikāgā. Būtībā šis būtu jāuzskata par vēsturisku brīdi. Tā rodas vēsture. Un ideoloģija ir pilnīgi nesvarīga. Virsroku gūst cilvēcība. Un, es domāju, ja tas tik tiešām tā ir, tad arī krievi, tāpat kā, teiksim, citas tautas, dzīvojot šajā faktiski mazajā pasaulē, uzskata, ka ar šādiem riskiem un draudiem var tikt galā, vienīgi sadarbojoties, nevis rīkojoties atsevišķi. Es arī domāju, ka šī tiešām ir tāda izdevība, un mums visiem vajadzētu to izmantot. Es biju Maskavā novembrī. Es biju Maskavā pēc tam, kad biju bijis Vašingtonā, pēc tam, kad biju jau runājis ar visu NATO dalībvalstu vēstniekiem un dzirdējis iniciatīvas attiecībā uz sadarbību ar Krieviju. Un to teica jau britu premjers, arī itāļu un spāņu premjeri, Francijas prezidents un Vācijas kanclers. Es faktiski jau pēc savas personiskās ierosmes devos uz Volgogradu vai Maskavu. Attiecīgās valstis jau bija paudušas savu nostāju. Un es domāju, ka ļoti svarīgi ir atzīt, ka pārmaiņas psiholoģijā un pieejā jautājuma risināšanai var notikt, un tāpēc es domāju, ka mums nevajadzētu cilvēkiem pārmest, ja viņi maina savu attieksmi, bet tomēr vajadzētu ticēt, ka viņi maina savu attieksmi pret daudzām lietām. Es domāju, ka arī tas mums ir jāņem vērā. Un, lūk, šā apstākļa dēļ NATO dalībvalstu ārlietu ministri, pagājušā gada decembrī tiekoties savā sanāksmē Briselē, nolēma, ka viņi varētu izveidot šādu te padomi - “19 plus 1” - , lai risinātu problēmas, kuras prezidents Putins nosaucis par kopīgo interešu loģiku, piemēram, cīņa pret terorismu, pret masu iznīcināšanas līdzekļu izplatību, arī attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmu… Jomās, kurās mēs jau sadarbojamies un par kurām mēs, iespējams, varētu pieņemt kopīgus lēmumus, es domāju, šī izdevība ir jāizmanto, jo tas varbūt ir zināms lūzuma punkts vēsturē. Ja neveiksies, tad neveiksies, taču, ja tomēr izdosies un ja būs panākumi, tad tas mainīs visu pasauli. Es domāju, ka brīvās pasaules valstu vadītājiem tiešām būtu jāizmanto šāda izdevība un jāraugās, lai tā neizslīdētu no rokām, kā tas dažkārt ir bijis pagātnē, kad cilvēki, teiksim, tādi kā jūs un varbūt arī jūsu priekšteči, ir palikuši zaudētājos. Skatīsimies uz šīm lietām augstsirdīgi, taču arīdzan ļoti reālistiski, jo tas ir gan Krievijas nacionālajās interesēs, gan arī katras NATO dalībvalsts un kandidātvalsts nacionālajās interesēs. Jo Krievija, kas būs cieši saistīta ar Rietumu vērtībām un standartiem, būs Krievija, kas dzīvos mierā ar saviem kaimiņiem, un Krievija, kas nostiprinās arī savu drošību. Es domāju, ka Krievija uz to arī tiecas.".
• 2002_02_21-seq344 language "lv".
• 2002_02_21-seq344 speaker Dzordzs_Robertsons.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q649.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q159.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q142.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q7184.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q183.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q9005.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q60.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q61.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q1297.
• 2002_02_21-seq344 mentions Q914.