Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_21-seq24> ?p ?o. }

• 2002_02_21-seq24 type Speech.
• 2002_02_21-seq24 number "24".
• 2002_02_21-seq24 date "2002-02-21".
• 2002_02_21-seq24 isPartOf 2002_02_21.
• 2002_02_21-seq24 spokenAs 125.
• 2002_02_21-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vienmēr, satiekoties ar iedzīvotājiem, viņi mums, deputātiem, uzdod jautājumu: “Kad Latvijas Republikas valdība sāks rūpēties par saviem pilsoņiem?” Tik tiešām, ja mēs paskatāmies tos likumprojektus, kuri ir izgājuši cauri Saeimai, kuri tiek sagatavoti vai kuri tikai vēl būs, tad redzam, ka diemžēl tās rūpes ir nelielas - drusciņ kaut kas ir uzlikts uz papīra, bet tālāk tas nevirzās. Kā tad mēs tagad sāksim rūpēties par bērniem? Vai viņu ir tik liels daudzums Latvijā, ka mēs nevaram parūpēties par Latvijas bērniem? Kāda tad ir demogrāfiskā situācija šodien? Ja paskatāmies mūsu statistiku, tad redzam, ka viens ir piedzimušais bērns, bet trīs cilvēki aizgājuši viņsaulē. Tas taču ir briesmīgi! Jūs paskatieties iedzīvotāju skaitu uz 1 kvadrātkilometru! No 47 tas ir sarucis uz 37 cilvēkiem. Tas ir briesmīgi! Vai tad jūs gaidīsiet, kamēr Latvijā atbrauks un dzīvos iedzīvotāji no Āfrikas vai no citiem kontinentiem, jo te būs tāds vakuums, kur varēs viņus izvietot... tos, kuri būs lieki Eiropā. Šāgada 20. februārī vienā no pārraidēm, nu vakar vakarā - es no sākuma gan neredzēju - viens ierēdnis aizrunājās jau tiktāl, ka Eiropas Savienība, redziet, Latvijai ir vajadzīga tāpēc, ka tā baros mūsu pensionārus. Nu tādu absurdu var runāt tikai tāds cilvēks, kas vispār neko nesaprot un nezina, kur viņš atrodas. Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Kad un kura no mūsu valdībām kopā ar savu ļoti lielo ministriju un citu resoru darbinieku, mūsu ierēdņu, armiju, panāks, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu darbs? Ikvienam! Diemžēl par to neviens nerūpējas, lai katram cilvēkam būtu jumts virs galvas. Kā lai nosauc par dzīvokli dzīvojamo platību, tos pazemes mājokļus, kurus jau tagad cilvēki sāk izvietot mežā, jo viņiem vairs nav, kur dzīvot? Kad un kas sāks par to domāt? Nākamais - par iztiku. Varbūt padomāsim par to, kā tad tas pensionārs ar 30 un vēl dažiem latiem mēnesī var labi paēst, samaksāt par dzīvokli un vēl apģērbties? Un kā tad būs ar izglītību, kuras līmenis ar katru gadu krītas? Un kur tad būs tā obligātā vidējā izglītība? Un ko mēs darīsim, lai būtu noteikta un laba augstākā izglītība, jo tikai intelektuālais potenciāls izvedīs Latviju no tā strupceļa, kurā desmit gadu laikā mēs to esam iedzinuši? Varbūt ir jāsāk atmosties un domāt arī par pensiju pabalstiem pensionāriem, par kuriem visu laiku visdažādākajā veidā ņirgājas, “cērp” viņus, bet, palielinot pensiju par 1,8 latiem, pasaka, ka ir kaut kāds brīnums radīts? Jūs domājat, ka tādus mūs gaidīs Eiropas Savienībā? Negaida tādus. Viņiem tādi nav vajadzīgi. Ja valsts nevar parūpēties par saviem pilsoņiem, vai tad cita valsts par viņiem gādās? Un tā mūsu mīļā Latvija ir nonākusi ļoti smagā ekonomiskajā stāvoklī. Visu laiku te lielījās, ka mums ir labākie autoceļi Baltijā, bet vakar Gorbunova kungs paziņoja: “Ceļi ir galīgas sabrukšanas stāvoklī!” Vēl vairāk! Vakar mēs no Rubeņa kunga izdzirdējām, ka arī mūsu televīzija ir uz bankrota robežas. Jā, “Latvijas Televīzija” ir uz bankrota robežas! Un tas, kas tur notiek, tas nedara nekādu godu Latvijai. Tikai kaunu! Vēl viens jautājums: “Kāpēc Latvijā bērni ir vajadzīgi?” Tāpēc, lai viņus adoptētu uz ārzemēm! Jā, viena no dāmām, kura bija atnākusi uz apakškomisiju, kad viņai uzdevām jautājumu, cik tad bērnu ir adoptēts uz ārzemēm gadā, pat nezināja nosaukt skaitu - vai tie ir 200 vai 500 bērni. Un neviens nerūpējas par to, kas tad notiek ar šiem bērniem ārzemēs. Un kāpēc tad vajag Latvijas bērnus atdot uz ārzemēm? Vai tad mēs nevaram atrast naudas līdzekļus, lai viņi varētu dzīvot mūsu ģimenēs, lai viņus varētu izvietot bērnunamos, kur viņiem tik tiešām būtu nodrošināta iztika, kur viņi kļūtu par pilnvērtīgiem Latvijas pilsoņiem? Un kā tad mēs par to ģimeņu pabalstu rūpējamies? 1997. gadā, ņemot vērā iedzīvotāju zemo dzīves līmeni, bērnu pabalstu - 12 latus nevis palielināja, bet samazināja uz 4 latiem. It kā tā baigi lielā naudas summa bija - šie 12 lati, kuri mūsu budžetā iecirta tādu lielu robu. Cienījamie kolēģi! Mēs aizmirstam to, ka tie bērni, kurus mēs negribam atbalstīt, pēc 8 vai 20 gadiem būs Latvijas Republikas pilsoņi, viņi pelnīs Latvijai naudiņu, viņi maksās no sava paveiktā darbu vai citiem darījumiem nodokļus, un ar kādām domām tad viņi atcerēsies tās valdības, kuras viņiem tika atņēmušas bērnību? Viņi tās atcerēsies ar nožēlu, to, ka viņiem nav bijis bērnības. Un vai tad tik tiešām mēs nevaram paskatīties to valsts budžetu un atrast līdzekļus bērniem, lai mēnesī katram bērnam būtu 20 latu liels pabalsts? Var to izdarīt! Naudas ir pietiekami, bet tā ir racionāli jāizmanto. Kāpēc var atrast naudu - pāri par 700 tūkstošiem latu - kancelejas piederumiem mūsu Aizsardzības ministrijai? Turpretī bērniem to nevarēja atrast. Un vēl jau redzam tos brīnumus, kuri tagad atklājas saistībā ar robežpunktu celtniecību, ar robežas izbūvi un citām celtniecības lietām, kur simtiem tūkstošu ir izkūpējuši gaisā, un neviens par to neatbild. Es nemaz nerunāju par “ēnu” ekonomiku un visiem citiem brīnumiem, kas notiek mūsu Ekonomikas ministrijā un tās paspārnē esošajā Valsts ieņēmumu dienestā. Un vai tad mūsu slavenā Latvijas Privatizācijas aģentūra nevar iedalīt līdzekļus bērniem? Kur tie miljoni paliek? Arī tai nerūp mūsu bērnu un viņu ģimenes stāvoklis. Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas pieprasījums, ko izvirzīja sociāldemokrāti, ir reāls, un mums ir jāpagriežas ar seju pret mūsu iedzīvotājiem un jāsāk domāt par mūsu bērnu nākotni, taču ne jau tādā veidā kā šobrīd. Latvijas iedzīvotājs ir vajadzīgs valdībai tikai tāpēc, lai viņš maksātu tai nodokļus. Naudas līdzekļi tiek izlietoti nezināmiem mērķiem, neviens par to nenes nekādu atbildību. Un nākamais - neviens jau negrib uzņemties tās rūpes par bērniem. Tagad jau, redziet, no Ministru kabineta puses vakardienas pārraidē parādījās doma, ka sieviešu cietumā bērnus vajag uzturēt tikai divus gadus. Bet pārējā laika sprīdī? Jā, tad jau nezin kas par viņiem rūpēsies. Bet kas tad var par bērniņu arī tālāk - pēc diviem gadiem - labāk par māti rūpēties? Protams, tikai māte! Nevis kāds bērnunams vai kārtējie adoptētāji no ārzemēm. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mūsu pieprasījums ir vajadzīgs, un jautājumi, kuri attiecas uz bērnu pabalstiem, ir jārisina - jo ātrāk, jo labāk. Paldies!".
• 2002_02_21-seq24 language "lv".
• 2002_02_21-seq24 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_02_21-seq24 mentions Q822919.
• 2002_02_21-seq24 mentions Q211.
• 2002_02_21-seq24 mentions Q193089.
• 2002_02_21-seq24 mentions Q458.
• 2002_02_21-seq24 mentions Q39731.
• 2002_02_21-seq24 mentions Q8436.
• 2002_02_21-seq24 mentions Q4294480.