Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_21-seq20> ?p ?o. }

• 2002_02_21-seq20 type Speech.
• 2002_02_21-seq20 number "20".
• 2002_02_21-seq20 date "2002-02-21".
• 2002_02_21-seq20 isPartOf 2002_02_21.
• 2002_02_21-seq20 spokenAs 125.
• 2002_02_21-seq20 spokenText "Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums ir tapis ilgā laika gaitā, domājot par to, kā Ministru kabinets, valdība, valdošās partijas apzināti novilcina ģimenes valsts pabalstu sistēmas sakārtošanu mūsu valstī. Jau no mūsu darba aizsākumiem 7. Saeimā mēs esam runājuši par šiem jautājumiem, esam ļoti daudz par tiem sprieduši, bet esam pieņēmuši, man liekas, diezgan absurdu lēmumu par to, ka bērni ir sadalāmi divās daļās: vieni, kuri dzimuši līdz 1999. gadam, un otri, kuri dzimuši pēc 1999. gada. Arī šajā ziņā mūsu roka ir pielikta. Un tāpēc, lasot likumu “Par sociālo palīdzību”, attiecībā uz kuru pagājušā gada sākumā vai 2000. gada beigās ilgās un garās sarunās arī valdošo partiju vidū tika pieņemts lēmums, ka līdz 2001. gada 31. maijam Saeimā tiek iesniegti grozījumi nepieciešamajos likumos un normatīvajos aktos, lai sakārtotu šo sistēmu mūsu valstī. Tātad pieprasījums skanēja šādi: “Ministru kabinetam, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu, līdz 2001. gada 31. maijam bija jāiesniedz Saeimā likumprojekti, kas paredz grozījumus šajā un citos likumos. Pirmie valdības grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību” iesniegti Saeimā tikai 2001. gada 7. novembrī un paredz ģimenes valsts pabalstu pakāpenisku izlīdzināšanu uzsākt tikai 2003. gadā. Ja valdība būtu iekļāvusies likuma “Par sociālo palīdzību” pārejas noteikumu 9. punktā noteiktajos termiņos, ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu (pakāpeniski palielinot) varētu plānot jau no 2002. gada. ” Kāpēc netiek ievērots likuma “Par sociālo palīdzību” pārejas noteikumu 9. punktā noteiktais termiņš? Vakar Pieprasījumu komisijas sēdē labklājības ministrs sniedza savu skaidrojumu šajā jautājumā, taču diemžēl Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs vairāk neko arī nepateica, kāpēc tika noraidīts šis pieprasījums, tāpēc es nolasīšu atsevišķus šīs atbildes punktus. “Labklājības ministrija līdz 2001. gada 22. maijam iesniedza Valsts kancelejā konceptuālo jautājumu par ģimenes pabalstu sistēmas pilnveidošanu. 2001. gada 1. jūnijā jautājumu par sagatavotajiem iespējamajiem grozījumiem likumā “Par sociālo palīdzību” vienlaikus ar citiem svarīgiem labklājības ministra risinātajiem jautājumiem izskatīja Ministru prezidenta biroja un Labklājības ministrijas kopējā sanāksmē, kā rezultātā Labklājības ministrijai uzdeva sagatavot papildu informāciju par garantētā minimālā ienākuma pabalsta ieviešanu, bērnu pabalsta saglabāšanu un nodokļu atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem. 7. augustā konceptuālo jautājumu par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu bija paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē, bet sakarā ar Ministru prezidenta atrašanos atvaļinājumā jautājuma izskatīšana tika atlikta. 22. augustā Labklājības ministrija atkārtoti iesniedza kompleksu informāciju par ģimenes valsts pabalstu, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošajiem bērniem un par pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu savstarpējo ietekmi. Konceptuālo jautājumu Ministru kabineta sēdē izskatīja 25. septembrī, kā rezultātā Labklājības ministrijai tika dots uzdevums sagatavot konkrētu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, kas Valsts kancelejā tika iesniegts 12. oktobrī, bet 6. novembrī minētais likumprojekts tika izskatīts Ministru kabineta sēdē un attiecīgi iesniegts Saeimā. Es gribu atgādināt, cienījamie deputāti, ka tad, ja mēs tik ilgi, izejot visus sarežģītos mūsu Valsts kancelejas un dažādu ministriju koridorus, nevaram izskatīt šos jautājumus, man tomēr rodas atsevišķi jautājumi. Vai mūsu valstī ir izstrādāta vienota ģimenes politika? Vai Ministru kabinetā ir akceptēta koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem? Vai valsts var nodrošināt pagājušā gada 25. septembrī Ministru kabinetā akceptēto konceptuālo jautājumu par valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu? Cik procentu no iekšzemes kopprodukta būtu jābūt šim pabalstam? Pašlaik tas ir apmēram 1,12 procenti, bet reāli tam vajadzētu būt apmēram 1,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tādā garā varētu runāt vēl ļoti ilgi, bet diemžēl valdošās partijas ir noraidījušas mūsu pieprasījumu un līdz 2003. gadam nevar atrast līdzekļus valsts budžetā, lai kaut vai nedaudz sāktu izlīdzināt ģimenes valsts pabalstus. 71 procentam iedzīvotāju mūsu valstī šie 6, 5 vai 4 lati ir diezgan liels ģimenes ienākuma avots, un mums ir jādomā arī par bērniem, jo tā ir mūsu valsts nākotne. Un tādēļ, lai arī cik stipri mēs censtos ātri iekļūt NATO un Eiropas Savienībā, mums būtu jāatceras, ka mums nebūs ko aizsargāt, ja mēs nedomāsim par mūsu ģimenēm, par mūsu bērniem un par mūsu valsts nākotni.".
• 2002_02_21-seq20 language "lv".
• 2002_02_21-seq20 speaker Helena_Soldatjonoka-1954.
• 2002_02_21-seq20 mentions Q822919.
• 2002_02_21-seq20 mentions Q193089.
• 2002_02_21-seq20 mentions Q458.
• 2002_02_21-seq20 mentions Q8436.
• 2002_02_21-seq20 mentions Q7184.