Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_13_a-seq8> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 2002_02_13_a-seq8 type Speech.
- 2002_02_13_a-seq8 number "8".
- 2002_02_13_a-seq8 date "2002-02-13".
- 2002_02_13_a-seq8 isPartOf 2002_02_13_a.
- 2002_02_13_a-seq8 spokenAs 37.
- 2002_02_13_a-seq8 spokenText "Jau no Bībeles laikiem vieglāk ir mest akmeņus nekā uzņemties atbildību. Un tādēļ es vairāk gribētu runāt par atbildību arī šajos lauksaimniecības un lauku jautājumos, un īpaši es skatos uz opozīcijas pusi, jo ir tik viegli vārdos kaut ko pateikt, bet cik grūti ir būt atbildīgiem darbos! Es šobrīd minēšu tos pašus skaitļus, ko minēja Kalniņa kungs, vienīgi tie secinājumi man būs atšķirīgi. Latvijas laukos dzīvo 30% Latvijas iedzīvotāju, kuri ir sabiedrības trūcīgākā daļa. Puse no šiem cilvēkiem strādā lauksaimniecībā, bet saražo tikai 4,1% no kopprodukta. Savukārt pārtikas ražošana kopā ar mežrūpniecību veido 55% no visas rūpniecības Latvijā. Tas parāda, ko var dot pievienotā vērtība. Līdz ar to ir jautājums: kur ir iespējas - vai pamatražošanā vai vērtības pievienošanā? Sabiedrībai un Latvijai šobrīd ir jāizvēlas, vai turpināt mānīt trešo daļu Latvijas iedzīvotāju, kā to dara sociāldemokrāti, mēģinot viņiem iestāstīt, ka lauksaimniecība spēs nodrošināt visiem laukos pienācīgus ienākumus, vai arī uzņemties atbildību, lai mainītu iesīkstējušās sīkražošanas tradīcijas un orientētu lauku ļaudis uz lauku vides apsaimniekošanu sabiedrībai vēlamā virzienā un uz vērtības pievienošanu tradicionāli esošajiem resursiem un produktiem. Kā to panākt? Dažādājot lauku ekonomiku, attīstot infrastruktūru, paplašinot pakalpojumus, attīstot tūrismu un amatniecību. Sekmējot dabas resursu - mežu, ūdeņu, zemes - nonākšanu pie saimnieka. Jo tieši saimnieks rada vērtību, rada sakārtotu vidi, un arī vide ir prece, ko sabiedrība vērtē. Ne tikai aizsargājot vidi, bet arī nodrošinot piekļūšanu tai. Atjaunojot ciematus, piedāvājot lauku viensētas, guļbūves, pilis un muižas kā preci. Sakopjot ainavu un audzinot sabiedrību mīlēt dabu. Jā, arī lauksaimniecībai būs nozīmīga vieta laukos, bet - tikai efektīvai un konkurētspējīgai. Tādai, kas būs orientēta uz tirgu un resursu efektīvu izmantošanu, nevis uz cilvēku nodarbināšanu neefektīvi un haotiski vadītā saimniecībā. Ja tā, tad kāds ir valsts uzdevums šobrīd? Pirmkārt, radīt priekšnosacījumus lauksaimniecībai, lai tā būtu konkrētspējīga un varētu iekļauties Eiropas tirgū. Un, otrkārt, dot iespējas pārējiem attīstīt uzņēmējdarbību ārpus lauksaimniecības. Starp citu, abas lietas maksā naudu, tāpat kā tilts pār Daugavu, tāpat kā Gaismas pils, tāpat kā NATO. Pilsētām šobrīd ir pienācis laiks maksāt par dzīvotspējīgiem laukiem un sakārtotu vidi, jo pirms gadsimtiem lauki maksāja par to, lai radītu tirgus “plačus”, ielas, ostas, lai radītu Rīgu, Liepāju, Ventspili un Jelgavu. Un, starp citu, - paradoksāli, bet šis Eiropas Savienības piedāvātais lauku problēmu risinājums ir daudz atbilstošāks un daudz reālāks nekā šobrīd esošais valsts un arī pašvaldību piedāvātais. Dārgie deputāti! Ja mēs esam tie, kas nosaka valsts attīstību, apstiprina budžetu un var radīt priekšnosacījumus lauku attīstībai, tad mums ir reāli arī pašiem vairāk jāstrādā pie šīm problēmām, nevis, piedodiet, pie izmeklēšanas komisijām, pedofilijas izmeklēšanām un, piedodiet, arī pie nacionālā jautājuma kurināšanas, kur vajag un kur nevajag. Zemkopības ministrija valdības uzdevumā strādā pie abiem šiem mērķiem - lauksaimniecības un lauku attīstības. Diemžēl ar vienu ministriju, ar vienām 150 centīgām galvām, ir par maz. Tas ir visas valsts uzdevums, visu pašvaldību uzdevums - un ne tikai lauku, bet arī Rīgas, dārgie sociāldemokrāti un PCTVL! Un tādēļ beidziet mētāt akmeņus un pielieciet arī savu plecu pie kopējās problēmas! Par lauksaimniecības zemi. Es domāju, ka nevar atbalstīt opozīcijas priekšlikumu - 10 gadus ierobežot ārzemnieku iespējas iegūt Latvijā lauksaimniecības zemi un saimniekot Latvijā. Tautas partija uzskata, ka lauksaimniecības zeme ir nozīmīgs ražošanas resurss un ka vissliktāk ir tad, ja tas netiek izmantots, ja tas nenes vērtību un ja tas nenonāk pie saimnieka. Līdz ar to rodas jautājums: kāds ir mūsu valsts mērķis šobrīd - vai padzīt ārzemniekus, nelaist viņus pie šīs zemes vai, tieši otrādi, prasīt atbildību no tiem, kuri saimnieko uz šā resursa? Šobrīd tiešām valdība ir izveidojusi šo darba grupu, un es domāju, ka mēs nekļūdīsimies savos mērķos un pratīsim arī atrast pareizos instrumentus, lai šos jautājumus risinātu. Taču nav nekas jāaizliedz, nedz arī jāierobežo kāds. Vienkārši ir jādefinē valsts vai sabiedrības intereses attiecībā uz lauksaimniecības zemi kā nozīmīgu resursu. Paldies par uzmanību".
- 2002_02_13_a-seq8 language "lv".
- 2002_02_13_a-seq8 speaker Maris_Sprindzuks-1971.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q211.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q2660080.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q193089.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q458.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q47182.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q7184.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q179830.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q5244326.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q164226.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q1250133.
- 2002_02_13_a-seq8 mentions Q1474490.