Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_13_a-seq63> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2002_02_13_a-seq63 type Speech.
- 2002_02_13_a-seq63 number "63".
- 2002_02_13_a-seq63 date "2002-02-13".
- 2002_02_13_a-seq63 isPartOf 2002_02_13_a.
- 2002_02_13_a-seq63 spokenAs 37.
- 2002_02_13_a-seq63 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Cienījamie zemnieki un lauksaimnieki, kuri mūs klausās! Es gribēju sākt ar nelielu atkāpīti, uzrunājot savu kolēģi Grīgu. Oskar, paklausies drusku! Es nedaudz sāku tevi saprast, kādēļ tu maini savas frakcijas, jo reāli reizē ar pāreju no “tēvzemes” uz sociāldemokrātiem tu esi mainījis savus uzskatus un esi iestājies vairāk par tiem cilvēkiem, kuri ir pie virpas. Tā ka reāli tev šī lauku problēma tomēr ir attālinājusies. Cienījamie kolēģi! Šodienas jautājums mums ir lauksaimniecības nacionālo interešu aizstāvība, bet diemžēl šodien mēs esam izrunājušies pilnīgi par visu, tikai ne par nacionālo interešu aizstāvību. Otra lieta, ko mēs darām, cienījamie kolēģi! Mēs, kā vienmēr, jaucam divas lietas: mēs runājam par lauku problēmām un runājam par lauksaimniecību. Šodienas tēma ir lauksaimniecība un pie tās arī turēsimies. Šobrīd Latvijas laukos, kas ražo preci, ir notikušas lielas pārmaiņas: ir veikta saimniecības specializācija, ir notikusi kapitāla uzkrāšanās saimniecībās. Lauku saimnieki ir noslēguši ilgtermiņa līgumus par tehnikas iegādi, par preču realizāciju, par banku kredītiem. Zemnieki ir tālāk pakārtojuši savu ražošanu mūsu pašu nobalsotajai nacionālo subsīdiju ilgtermiņa programmai, kurā mēs esam deklarējuši vairākas savas prioritātes, un šī bāze tad arī ir orientēta uz mūsu lauksaimniecības attīstību. Diemžēl, ja mēs jau šobrīd patiešām stingrāk neiestāsimies tieši par lauksaimniecības interešu aizstāvību, tad mums šī pirmā shēma varētu nojukt, nerunājot nemaz par šiem tirgiem un visu pārējo. Un tieši kādēļ? Tādēļ, ka šobrīd mums tiek piedāvātas trīs veidu naudas pieplūdes. Pirmā grupa ir tiešie maksājumi, par ko mēs iestājamies un visi par tiem strīdamies. Par šiem 25%, es domāju un, kā jau arī kolēģi minēja, nekādi lieli strīdi nevarētu būt, jo šie ir maksājumi, kas lauksaimniekiem sedz neiegūto peļņas daudzumu. Otrā maksājumu grupa ir subsīdijas, un mums tas ir pats svarīgākais moments, jo subsīdijas tiek rēķinātas atkarībā no kvotas. Un šeit tik tiešām nedrīkst ņemt par pamatu 1995. gadā veikto uzskaiti, kas atbilst tikai pārstrādes kombinātu datiem, bet kurā nav iekļauts iekšējais patēriņš, un uz šīs bāzes pamata veidot aprēķinus. Trešā grupa. Trešā naudas plūsma, kas mums pienāktu, ir strukturālie fondi. Pret šiem fondiem es personīgi esmu visai piesardzīgs, jo reāli, kad šie pirmie fondi būs nonākuši Latvijā un kad tiks iedarbināti projekti, tad par tiem arī priecāsimies. Šinī sakarā man ir vēl viena neliela doma. Es gribu minēt vēl tādu apgalvojumu, ka Latvija nākotnē būs tūrisma zeme, laukos pamatbizness būs tūrisms. Es gan esmu pret to ļoti, ļoti piesardzīgs, jo Latvijā nav tāda vide, kur ir augsti kalni, straujas upes, lieli piedzīvojumi…. kur nāktu cilvēki un tērētu naudu. Latvijā būs ekoloģiska vide, kur brauks ekoloģiskie tūristi, kuri te staigās un būs priecīgi par mūsu skaisto dabu, bet kuri Latvijā lielu naudu neatstās, un, ja kāds tiešām domā, ka uz šo ekoloģiski orientēto cilvēku rēķina mēs veidosim biznesu… Tā nav taisnība! Tālāk. Vēl viena problēma, kuru vajadzētu uzsvērt. Respektīvi, mums būs jāķeras pie šā paša sadales mehānisma. Es personīgi domāju, ka nebūtu pareizi, ja mēs šo normu iekļautu šajos Eiropas nosacījumos, kur šī summa tiek dalīta mazās porcijās un lauku vajadzībām. Tas nozīmē, ka mēs šo naudu, kas domāta lauksaimnieciskajai ražošanai, vienkārši izšķaidīsim un tieši tas…. Te jau kolēģi, sociāldemokrāti, runāja, ka šī nauda ir jāiegulda ražošanā… jāveido šī konkurētspējīgā saimniecība, citādi tā vienkārši izplūdīs kā sociālais pabalsts un mums šis rezultāts netiks panākts. Šinī sakarā Tautas partija ierosina konkrēti četrus punktus. Pirmais punkts - samazināt pārejas periodu, paredzot to ne ilgāku par 3 - 5 gadiem. Otrais punkts - saglabāt nacionālās subsīdijas arī pārejas periodā. Trešais punkts - lauksaimniecības produktu ražošanas kvotas nepieciešams noteikt ne mazākas par iekšējo patēriņu valstī. Un ceturtais punkts - samazināt PVN likmi lauksaimniecības preču ražotājiem. Paldies!".
- 2002_02_13_a-seq63 language "lv".
- 2002_02_13_a-seq63 speaker Aivars_Tiesnesis-1957.
- 2002_02_13_a-seq63 mentions Q211.
- 2002_02_13_a-seq63 mentions Q193089.
- 2002_02_13_a-seq63 mentions Q1250133.