Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_13_a-seq61> ?p ?o. }

• 2002_02_13_a-seq61 type Speech.
• 2002_02_13_a-seq61 number "61".
• 2002_02_13_a-seq61 date "2002-02-13".
• 2002_02_13_a-seq61 isPartOf 2002_02_13_a.
• 2002_02_13_a-seq61 spokenAs 22.
• 2002_02_13_a-seq61 spokenText "Labvakar, cienījamie ministru kungi! Premjerministra kungs! Ne tikai Latviju, bet arī visas pārējās Eiropas Savienības kandidātvalstis nepatīkami pārsteidza Eiropas Komisijas paziņojums, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kandidātvalstu lauksaimnieki saņems subsīdijas tikai 25% apmērā no tām, kādas pašlaik saņem lauksaimniecība Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šīs subsīdijas tikšot pakāpeniski palielinātas, lai 2013. gadā tās būtu sasniegušas Eiropas Savienības ideāla līmeni. Protams, turpinot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, valdībai ir jācenšas panākt Latvijas lauksaimniekiem pēc iespējas labākus noteikumus. Kādi būs šo sarunu rezultāti - to šodien grūti prognozēt, jo tas vairāk būs atkarīgs no Eiropas Komisijas nostājas, nevis no mūsu vēlmēm un centieniem. Tāpēc man šķiet, ka šodien mums galvenokārt būtu jārunā par to, vai valdība ir darījusi visu nepieciešamo, lai palielinātu mūsu lauksaimniecības konkurences spēju, lai to pēc iespējas labāk sagatavotu darbībai Eiropas Savienības apstākļos. Diemžēl atbilde uz šo jautājumu nav pozitīva. Joprojām nav pārvarēts lauksaimnieciskās ražošanas sabrukums, kuru izraisīja nihilistiska attieksme pret agrāk radīto ražošanas potenciālu. Es nebūt negribu noliegt, ka lauksaimniecībā bija jāveic reformas un ražošanas privatizācija, taču diemžēl metodes, ar kādām šie pasākumi tika veikti, neveicināja ražošanas efektivitātes pieaugumu, bet - gluži otrādi - izveidoja lielu daudzumu sīksaimniecību, kas nodarbojas ar neperspektīvu naturālo saimniecību. Lauksaimniecības skaitīšanā, kas notika 2001. gada vasarā, tika saskaitīti 194 000 saimniecību, kuru platība bija lielāka par 1 hektāru. Izrādās, ka 68% no saimniecību kopskaita ražo produkciju tikai pašu patēriņam, nevis pārdošanai. Un tikai 9,4% no visām saimniecībām pārdod vairāk nekā pusi no saražotās produkcijas. Rezultātā ievērojami ir samazinājusies lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāte, samazinot lauksaimniecības produkcijas apjomus 2000. gadā (salīdzinājumā ar 1990. gadu) par divām trešdaļām. Nodarbināto skaits šajā nozarē ir samazinājies tikai par 30 procentiem. Tas nozīmē, ka darba ražīgums lauksaimniecībā tagad ir uz pusi zemāks nekā 1990. gadā. Nav ticams, ka Eiropas Savienība būs ar mieru maksāt, lai saglabātu Latvijā šādu neefektīvu lauksaimniecības struktūru. Un tas diemžēl ir pārmetums cienījamajam zemkopības ministram. Tātad būs vien jāstrādā mums pašiem. Diemžēl neviena no līdz šim pastāvējušajām valdībām nav veikusi nekādus reālus lauksaimniecības struktūras uzlabošanas pasākumus. Es jau paredzu, ka sekos iebildumi: ir taču sastādītas koncepcijas un programmas! Bet ko tās dod, ja nav reālu rezultātu? Arī plaši izreklamētā stratēģija - integrācija Eiropas Savienībā - nesatur nekādus reālus pasākumus un pēc būtības ir sastādīta tikai no vajadzības izteiksmē formulētiem labiem vēlējumiem. Valdības bezdarbības dēļ lauksaimniecība patlaban ir kļuvusi par smagu sociālu problēmu. Pašlaik lauksaimniecība dod tikai 4% no iekšzemes kopprodukta apjoma, bet nodarbina 14% no tautsaimniecībā strādājošiem iedzīvotājiem. Dažu valdošo partiju teorētiķi ar lielu pārliecību apgalvo, ka ir nepieciešams radikāli samazināt lauksaimniecībā strādājošo skaitu, lai tas nepārsniegtu 5-6% no tautsaimniecībā nodarbināto skaita, kā tas ir Eiropas attīstītajās valstīs. Tas nozīmē, ka lauksaimniecībā strādājošo skaitu vajadzētu samazināt gandrīz par 100 000 cilvēku, taču neviens nevar pateikt, kur tad nākotnē varēs nodarbināt šos liekos cilvēkus. Pagaidām pasākumi, lai radītu alternatīvus nodarbinātības veidus laukos un mazpilsētās, nav devuši jūtamus rezultātus, un acīmredzot valdība tiem nepievērš vajadzīgo uzmanību. Velti ir cerēt, ka lauku iedzīvotāju sociālās problēmas mūsu vietā atrisinās Eiropas Savienība. Risinot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, ir jācīnās ne tikai par iespējamo subsīdiju palielināšanu, bet arī par to, lai Latvija no Eiropas Savienības saņemtu pienācīgas kvotas lauksaimniecības produktu ražošanai. Diemžēl ir informācija, ka Eiropas Savienība gatavojas kandidātvalstīm noteikt kvotas, vadoties pēc ražošanas apjomiem, kādi pastāvēja 90. gadu vidū, kad ražošana bija vēl zemākā līmenī nekā pašlaik. Šādam risinājumam nu nekādi nevar piekrist, jo tas vēl vairāk saasinās Latvijas lauku ekonomiskās un sociālās problēmas, lai gan tad būtu iespējams ievērojami palielināt lauksaimniecisko ražošanu un labāk nodrošināt vietējo patēriņu ar Latvijā ražotiem produktiem, taču nevar atzīt par normālu stāvokli, ka 28% cūkgaļas patēriņa un 17% no piena produkcijas patēriņa sedz imports un kontrabanda. Mūsu rīcībā ir palicis maz laika, tāpēc gaidām no valdības lielāku aktivitāti, gan aizstāvot Latvijas intereses sarunās, kas notiek Briselē, gan arī plānojot reālus pasākumus sasāpējušo tautsaimniecības un sociālo problēmu risināšanā. Paldies. Es, protams, saprotu, ka valdošais vairākums vienmēr kliedz: “Laiks!”, bet, es domāju, ka šinī laikā, jau tuvākajā brīdī, būs beidzies jūsu laiks. Paldies.".
• 2002_02_13_a-seq61 language "lv".
• 2002_02_13_a-seq61 speaker Modris_Lujans-1964.
• 2002_02_13_a-seq61 mentions Q211.
• 2002_02_13_a-seq61 mentions Q193089.
• 2002_02_13_a-seq61 mentions Q458.
• 2002_02_13_a-seq61 mentions Q8880.
• 2002_02_13_a-seq61 mentions Q9005.