Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_13_a-seq6> ?p ?o. }

• 2002_02_13_a-seq6 type Speech.
• 2002_02_13_a-seq6 number "6".
• 2002_02_13_a-seq6 date "2002-02-13".
• 2002_02_13_a-seq6 isPartOf 2002_02_13_a.
• 2002_02_13_a-seq6 spokenAs 23.
• 2002_02_13_a-seq6 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Radioklausītāji! Nē, Kalniņa kungs! Nē, nē un vēlreiz nē! Mums sarunu ātrums nekad nav bijis noteicošais faktors. Sarunās līdz šim vienmēr Latvijas delegācija, kurā ir visu ministriju pārstāvji, ir vadījusies pēc sarunu kvalitātes visās šinīs 23 slēgtajās sadaļās. Un pats būtiskākais, vienīgais un izšķirošais faktors ir bijis šāds - vislabākie noteikumi Latvijas iedzīvotājiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Bet par to drusku vēlāk. Tātad iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO nav Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, premjerministra Andra Bērziņa, mana vai Ārlietu ministrijas ideja. Par to nobalsoja Latvijas pilsoņu ievēlēta Saeima, un mūsu vienīgā iespēja un vienīgais uzdevums ir pildīt šo Saeimas, tātad Latvijas pilsoņu, izvirzīto uzdevumu. Attiecībā uz Eiropas Savienību jāteic, ka es kā ārlietu ministrs uzskatu, ka mūsu uzdevums ir iestāties Eiropas Savienībā un Latvijai ir jābūt Eiropas Savienības valstij - tā ir pamatnacionālā interese, kas vieno visus mūs. Tā ir labklājība un drošība Latvijai. Kā es jau teicu, mums ir jāiestājas kopumā uz vislabvēlīgākajiem noteikumiem. Šinī sakarā sarunu veicēji smagi strādā, lai Latvijas iedzīvotājiem šie noteikumi būtu maksimāli izdevīgi. Otrkārt. Konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Atkal jāteic - nē, Kalniņa kungs! Es nevaru piekrist jūsu sacītajam, ka nenotiekot konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Mans kolēģis Slaktera kungs jau nupat par to runāja. Konsultācijas notiek, un tās ir pirmām kārtām Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē. Starp citu, arī šodien Slaktera kungs un Ķestera kungs tikās ar šo padomi, runāja ļoti konstruktīvi. Un viņi, starp citu, pašreizējo situāciju uztver ļoti reālistiski un ļoti konstruktīvi. Nākamais. Ir ne tikai konsultācijas. Kā jūs zināt, jebkura no šīm iestāšanās sarunu sadaļām, kas jau ir slēgta vai kas vēl tiks slēgta, tiek apstiprināta Saeimas Eiropas lietu komisijā, kur ir gan pozīcija, gan opozīcija. Visi jūs tur esat pārstāvēti. Un es esmu ļoti pateicīgs un vēlreiz gribu pateikt paldies visiem, gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem, kas strādā Eiropas lietu komisijā, jo sadarbība ar Eiropas lietu komisiju ir ļoti konstruktīva. Nākamais, kas liecina par to, ka mēs tiešām esam daudz ko panākuši šinīs sarunu sadaļās. Es nosaukšu tikai divus piemērus. Pirmais piemērs ir zivsaimniecība. Latvijas zvejnieki zvejos Rīgas līcī tāpat kā līdz šim, un citi tur nebrauks un nezvejos, jo ir runa par ekosistēmas saglabāšanu. Tās bija ļoti grūtas sarunas. Tie, kas patiesi interesējas par Eiropas Savienību un par noteikumiem un tradīcijām, kādas ir tur, zina - ne tikai var iedomāties -, cik grūtas bija sarunas šinī jutīgajā - ne tikai mums, bet arī eiropiešiem jutīgajā - jautājumā (atcerieties visus strīdus par zveju jūrā, kādi ir bijuši dažādām pašreizējām Eiropas Savienības valstīm!). Otrais piemērs ir vides aizsardzība. Pateicoties rūpīgam darbam, mums ir šajā ziņā piešķirts vairāk pārejas periodu nekā mūsu kaimiņiem. Atkal jāuzsver - es absolūti nelepojos ar pārejas periodiem, bet pārejas periodi ir neizbēgama vajadzība, lai mūsu cilvēki, mūsu biznesa cilvēki varētu konkurēt Eiropā ar savu preci. Pretējā gadījumā izmaksas izrādītos pārāk augstas. Cīnoties pret šīm pārāk augstajām izmaksām, mēs bijām spiesti prasīt pārejas periodus un cīnīties par tiem. Mēs panācām, ka tos mums piešķīra. Tikai vienai valstij - lielajai Polijai, kurā ir citi, pavisam savādāki apstākļi, - ir par vienu pārejas periodu vairāk. Tagad par brīvo kapitāla kustību jeb par zemes pārdošanu. Jā, tas ir diezgan būtisks jautājums, bet ne tā, kā to redz opozīcija. Saeima 1996. gadā pieņēma grozījumus likumā, tur strikti tika noteikta pašreizējā kārtība. Tieši tādēļ arī sarunās delegācija balstījās uz pastāvošo likumdošanu. Es pasvītroju vēlreiz: viņi neko neizdomāja, neuzspieda. Tā nebija Ārlietu ministrijas vai valdības iniciatīva! Ir likumdevēju lēmums, ko pieņēma Saeimā. Un šis lēmums mums ir obligāts. Balstoties uz šo lēmumu, mēs veicam sarunas. Man liekas, ka pareizi darījām, man liekas, ka Saeima 1996. gadā pareizi darīja, jo pa šo laiku “izpārdots”, kā jūs to sakāt, ir 2% Latvijas zemes. (No zāles dep. O. Grīgs: “Nav tiesa!”) Mēs redzam - nupat apmēram 2% Latvijas zemes, tā ir tiesa. Tā ir tiesa! Un, ja runājam par Latvijas drošību (par to es nupat diskutēju ar saviem kolēģiem no Tautas partijas), es personīgi uzskatu, ka tad, ja šie procenti būtu nedaudz lielāki, tas mūsu drošībai par sliktu nenāktu. Šo zemi jau nepacels un neaizvedīs prom! Diskusija ir par kaut ko citu, nevis par to, vai ir divi, trīs, pieci vai desmit procenti. Diskusija ir par kaut ko pavisam citu. Tā ir par to, kāds ir mūsu uzdevums laukos. Mūsu uzdevums ir nodrošināt Latvijas zemniekiem izdevīgus zemes pirkšanas nosacījumus, lai mūsu zemnieki, ja grib, var nopirkt šo zemi, nevis kāds cits to nopirktu tikai tādēļ, ka mūsu zemniekiem nav naudas. Un šajā nolūkā Ministru prezidents jau ir izveidojis darba grupu. (Turpretim jūs šodien šeit no šīs tribīnes teicāt, ka to vēl tikai vajagot izdarīt). Ir jau izveidojis darba grupu ar savu rīkojumu! Lūdzu, iesniedziet šos priekšlikumus Ministru prezidenta izveidotajā darba grupā! Ticiet man - , ja kāds no šiem priekšlikumiem būs sakarīgs un vērā ņemams, lai palīdzētu zemniekiem, un ja to varēs izdarīt, tad tas tiks ņemts vērā. Atcerēsimies vēl dažas lietas! Jūs te piesaucāt Poliju un Čehiju. Problēma jau šinīs valstīs ir tādēļ, ka blakus ir Vācija - bagātā Vācija. Tur ir iespējams, pārbraukušam robežu, nopirkt zemi, dzīvot tur un braukt pāri robežai uz otru pusi. Latvijai tādas situācijas nav. Vai tas mums patīk vai nepatīk. Nebrauks šurp Baltkrievijas iedzīvotāji, lai izpirktu mūsu zemi. Tas ir skaidrs. Igaunijā šādu ierobežojumu nav. Tagad es gribētu vērsties pie sociāldemokrātiem. No Lietuvas sociāldemokrātiem pamācieties! Ir lieli panākumi Lietuvas sociāldemokrātiem. Viņu valdība nesen ir ierosinājusi un parlaments ir šobrīd jau pieņēmis pirmajā lasījumā attiecīgus grozījumus konstitucionālajā likumā. Viņi, jūsu partijas brāļi un māsas, runā par to, ka ir jāatver zemes tirgus. Tāda ir Lietuvas valdības pozīcija, tāda ir Brazauska pozīcija. Un man liekas, ka šāda pozīcija ir pilnīgi pareiza, jo īstenībā tā veicina Lietuvas drošību (Latvijas gadījumā - Latvijas drošību). Gribu atgādināt vēl divas ļoti nopietnas lietas, kas jau te tika pieminētas, bet kas varbūt netika pietiekami nopietni akcentētas. Mums ir savas saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Un vēl būtiskāk ir tas, ka ir investīciju aizsardzības līgumi. Ja mēs šobrīd tiešām mainītu kaut ko šajā likumdošanā, mums būtu jāsāk sarunas par visu šo līgumu izmaiņām. Tas praktiski ir absurds! Latvija pierādītu sevi kā neuzticamu partneri. Kāpēc mēs neuzticamies kādai bankai vai kādai firmai vai neuzticamies savam kaimiņam? Tāpēc, ka viņš maina savu viedokli. Ja jau Latvija 1996. gadā pieņēma šādu lēmumu un ja šis lēmums nav šajos gados apdraudējis Latvijas nacionālās intereses - šī zeme nav izpirkta - , tad šobrīd mainīt šo lēmumu tikai tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas, tikai tādēļ, ka ir iedomātas bailes, ir pilnīgi nepamatoti. Pilnīgi nepamatoti! Tālāk. Par ko mēs īstenībā šodien runājam? Gribētos tomēr to noskaidrot, kad jau divi runātāji ir runājuši un es jau esmu krietnu laiku pavadījis šeit tribīnē. Par ko mēs diskutējam? Īstenībā mēs diskutējam par Eiropas Komisijas priekšlikumiem dalībvalstīm. Un, godīgi sakot, diskusijās par šiem priekšlikumiem viedokļi ir divējādi. No vienas puses, mēs - kandidātvalstis - uzskatām, ka šie noteikumi ir negodīgi, jo tie nav vienādi, tie nav līdzvērtīgi dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Jā, pareizi. Tam var piekrist. No otras puses, ir valstis, kuras uzskata, ka vienkārši nevajag dot neko šajos tiešajos maksājumos - ka vajag atbalstīt attīstību, nevis dot šos tiešos maksājumus kandidātvalstīm, jo tas ir pārāk dārgi un tas var apdraudēt dalībvalstu zemniekus. Un ir vēl viena valstu kategorija (tajā ziņā es piekrītu Kalniņa kungam) - valstis, kas uzskata, ka vajag reformēt to politiku kopumā. Jo tas tiešām ir absurds, no vienas puses. Tas ir skaidrs! Par to runāja arī Vācijas ārlietu ministrs Fišera kungs šeit, Latvijā, - 2% no kopējā Eiropas Savienības budžeta tiek tērēti izglītībai, apmēram 50% lauksaimniecībai. Nu salīdziniet šos skaitļus! Bez tam var ilgi strīdēties arī jautājumā par to, ka ASV tehnoloģiju jomā ir priekšā Eiropai, un domāt par to, kas ir jāizdara, lai mēs varētu būt bruņojuma ziņā līdzīgi, piemēram, kopā ar Ameriku cīnoties pret terorismu. Jo mēs esam Eiropas daļa un būsim Eiropas Savienības daļa arī kā NATO valstis. Bet nekas jau nebūs, ja šī nauda, lielā Eiropas nauda netiks mērķtiecīgi tērēta attīstībai. Tā ir eiropiešu problēma. Tā kļūs par mūsu problēmu tad, kad mēs referendumā nobalsosim “par” un iestāsimies. Atkārtošu vēlreiz (es to vienmēr esmu teicis, arī no šīs tribīnes, bet nu es gribu vēlreiz uzsvērt to) - jā, es tiešām uzskatu, ka mēs varam pabeigt šīs sarunas, varam tās pabeigt ar godu, varam tās pabeigt, aizstāvot savas pozīcijas, līdz šā gada beigām un varam iestāties Eiropas Savienībā, ja Eiropas Savienība būs tam gatava. Daudzi pētniecības institūti, kā arī atsevišķi politiķi neizsakās tik precīzi, kā to pateica Eiropas Komisija: 2004. gada 1. janvāris. Viņi saka: “ap 2004. gadu”. Nu, tā nu gluži vis nesaka, ka tas varētu būt 2005. gadā, bet izskan tādas “baumas” (pēdiņās), tādas norādes uz to, ka zināmu apstākļu dēļ varētu arī atlikt šo paplašināšanos. Tieši tāpēc mums pašiem ir ļoti daudz jāstrādā, lai paplašināšanās notiktu, lai vismaz mēs nebūtu kavējošais faktors. Panākt sarunās var tikai to, ko var panākt. Starp citu, te tika minēts, ka tiekas Višegradas valstu vadītāji un ārlietu ministri un diskutē. Tieši tāpat tas notiek Latvijā. Aizvakar es pārrunāju šo jautājumu ar Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriem. Mēs vienojāmies, ka tiksies premjerministri, bet pirms tam - zemkopības ministri. Tādējādi par šo jautājumu diskutēsim un mēģināsim panākt pēc iespējas līdzīgu pozīciju visos jautājumos, it sevišķi par tiem procentiem tiešajos maksājumos. Taču ir viena lieta, kurā mums būs grūti to panākt, - tās ir kvotas. Un šajā sakarā es gribu akcentēt to, ko jau teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, atgriežoties no Amerikas Savienotajām Valstīm, - ka tieši kvotas ir pati lielākā problēma. Mums ir jācīnās, un mēs cīnīsimies par kvotu palielināšanu, lai tādā veidā veicinātu mūsu ražošanu. Par to mums tiešām ir jācīnās. Tā ir tā joma, kurā ir jādara viss iespējamais, tāpat kā arī citās jomās. Ticiet man, - tā kā esmu liberālas partijas pārstāvis, man visvairāk nepatīk... es visvairāk, varētu pat teikt, neciešu nekāda veida speciālu diskrimināciju. Ja vienām valstīm maksā vairāk nekā otrām, bet visas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, tad tā ir zināma veida diskriminācija. Bet mēs stājamies iekšā un noteikumus nosaka dalībvalstis. Un pēc tam mums visiem kopā būs jāizvērtē - “par” vai "pret". Īstenībā diskusija ir vajadzīga par diviem jautājumiem jeb par divām pozīcijām. Pirmā pozīcija - mēs iestājamies Eiropas Savienībā. Šinī sakarā tiek ļoti daudz runāts par to, ko tas mums dos. Arī šodien Slaktera kungs mēģināja uzzīmēt to ainu, kāda būs tad, ja mēs iestāsimies, pastāvot tiem noteikumiem, kuri šobrīd tiek apspriesti, bet kuri vēl nav mums izvirzītie noteikumi. Atkārtoju vēlreiz - tie vēl nav mums izvirzītie noteikumi! Varbūt tie būs sliktāki, un var arī būt, ka tie būs labāki. Un tad par tiem mēs jau diskutēsim, runāsim ar Eiropas Savienību - katra valsts atsevišķi. Protams, - turoties kopā. Baltijai vajadzētu turēties kopā. Par to tiek runāts daudz. Kritiķi parasti saka: “Nē! Tas mums nepatīk. Nav pietiekami daudz. Tas ir par maz. Vajadzētu vairāk. Nē, tas tiešām ir par maz!” Visi grib vairāk. Tas ir pilnīgi loģiski. Taču netiek diskutēts par otru iespēju. Par to, kā būs tad, ja mēs neiestāsimies. Tie, kas kliedz “pret”, nesaka, kas būs, ja mēs neiestāsimies. Pareizāk sakot, - ko mēs tad ne tikai neiegūsim (par to šeit jau runāja mans kolēģis no valdības - Slaktera kungs), bet kas mums tiks atņemts. Tā pati SAPARD nauda. Latviešiem ir tāda īpašība - ja ir kaut kas labs, nekad paldies nevajag teikt, par to nevajag priecāties, to vispār nevajag pieminēt. Tas taču ir pats par sevi saprotams, ja kaut kas ir labs. Ja kaut kas ir slikts, tad gan vajag celt lielu troksni. Varbūt tā arī ir pareiza attieksme. Bet šādā gadījumā mēs zaudēsim to pašu SAPARD naudu. Kaut vai šo te SAPARD naudu, par kuru visi tik daudz ir priecājušies un vēl šobrīd priecājas. Cienījamie parlamentārieši un arī ārpusparlamentārā opozīcija! (Vēršos arī pie tās, jo pēdējā laikā tā ir paliksi ļoti aktīva un skaļa.) Principā pastāv ticējums, ka cilvēks dara muļķības tad, kad viņš ir iemīlējies. Saka, ka politiķi dara muļķības arī tad, kad tuvojas vēlēšanas. Latvijā šobrīd ir 2002. gads. 2002. gads! Es neticu maģiskiem skaitļiem, lai kā tos arī lasītu, bet zinu, ka šis gads ir izšķirošs Latvijas drošībai un Latvijas nākotnei. Mēs nedrīkstam atļauties darīt nekādas muļķības. Jo visu to partiju programmās, kuru pārstāvji šeit sēž, ir ierakstīts mērķis - Eiropas Savienība. Tātad mums visiem kopā ir jādara viss, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Šajā sakarā es aicinu jūs uz konstruktīvu darbu. Ir premjera izveidotā darba grupa, par ko es jau runāju. Iesniedziet, lūdzu, tur savus priekšlikumus! Es aicinu gan pozīciju (protams, es ceru, ka šo loģisko priekšlikumu atbalstīs pozīcija - gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan Tautas partija, gan cienījamais “Latvijas ceļš”, mani kolēģi), bet arī opozīciju balsot pret šo dokumentu, kas ir iesniegts, un reāli strādāt tur, kur ir jāstrādā, lai sasniegtu Latvijas laukiem vislabāko rezultātu. Paldies par uzmanību.".
• 2002_02_13_a-seq6 language "lv".
• 2002_02_13_a-seq6 speaker Indulis_Berzins-1957.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q822919.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q211.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q3744607.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q2660080.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q37.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q191.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q193089.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q458.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q39731.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q15628977.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q8880.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q7184.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q183.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q36.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q184.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q30.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q213.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q1250133.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q3899540.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q16351812.
• 2002_02_13_a-seq6 mentions Q17593744.