Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_13_a-seq55> ?p ?o. }

• 2002_02_13_a-seq55 type Speech.
• 2002_02_13_a-seq55 number "55".
• 2002_02_13_a-seq55 date "2002-02-13".
• 2002_02_13_a-seq55 isPartOf 2002_02_13_a.
• 2002_02_13_a-seq55 spokenAs 125.
• 2002_02_13_a-seq55 spokenText "Godātie deputāti! Pirms desmit gadiem Latvijas valsts atguva valstisko neatkarību, un bija nepieciešami pārkārtojumi tautsaimniecībā. Šie pārkārtojumi ne īpaši labi veicas. Gribētu teikt, ka vislielāko satricinājumu saņēma ražošana un zemkopība, it sevišķi zemkopība. Risinot šos jautājumus, Latvijas valsts, domādama par savu drošību, par tautsaimniecības sakārtošanu, izvēlējās ceļu uz NATO, izvēlējās ceļu uz Eiropas Savienību un tagad mēģina atrast ceļu, kādā veidā ar šīm institūcijām, balstoties uz līdzvērtīgu sarunu partneru bāzes, varētu šo jautājumu sakārtot priekš sevis maksimāli precīzi. Gribētu pateikt, ka šī saruna ir izdevīga abām pusēm. Ejot mums uz turieni, arī NATO ir nepieciešams, lai drošība būtu arī mūsu zemē. Ja pie mums ir drošība, arī viņiem ir drošība. Tāpat ir ar Eiropas Savienību. Tā rūpējas gan par to, lai Eiropa attīstītos vienmērīgi kopumā, gan par to, lai mūsu zemnieki nebrauktu pie viņiem, bet paliktu savā zemē un apsaimniekotu savu zemi. Par to Eiropa ir gatava maksāt. Un mūsu uzdevums, ja mēs ejam šo ceļu, ir atrast iespējas šo naudu paņemt. Tā ir mūsu prioritāte. Šodien, runājot par zemkopību, labējām partijām ir kolosāla pozīcija: neviens zemi nepērk, tātad ir ļoti labi un nav par uztraukties. Ja zemi sāks pirkt - vēl labāk! Būs investīcijas! Un, ja vēl daudz vairāk pirks, tad būs lielāka drošība, jo tad NATO nāks aizsargāt savas investīcijas. Bezzaudējumu pozīcija! Mēs runājam vēl par divām lietām. No sākuma mēs runājam par to, ka no jauna ir jāatver sadaļa par brīvā kapitāla kustību. Ja mēs uzskatām, ka valdība nav izdarījusi visu iespējamo, ko varēja izdarīt, šajā laikā, šajos desmit gados, ja mēs sakām, ka ir vajadzīgs pārejas periods, tad mēs varējām nevis dot iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem braukt šurp un pirkt mūsu zemi jebkurā daudzumā un jebkurā vietā, lai viņi veidotu jebkuru saimniecību, ja grib, vai spekulētu ar mūsu zemi, bet jau no sākuma vajadzēja dot iespēju Eiropas Savienībai darīt to, kas ir paredzēts, - ka to, ko Latvijas valsts nevar izdarīt, to mums palīdz izdarīt Eiropas Savienība. Tā dod mums naudu, lai mēs desmit gadu laikā saviem zemniekiem varētu iedot līdzekļus un iedot zināšanas. Par Eiropas Savienības naudu mēs mūsu zemniekus varējām padarīt konkurētspējīgākus, taču Latvijas valdība, ārlietu resors, atteicās no šīs iespējas. Un mēs uz to norādām. Tā ir bijusi ļoti nopietna kļūda! Tāpēc, ņemot vērā citu valstu pieredzi, mēs arī pasakām, ka šis ceļš nebūt nav vēl zaudēts. Ja ir vēlēšanās, mēs vēl varam atgriezties pie šīs sarunas. Otrs jautājums. Ja mēs runājam par to, ka Eiropas Savienība, saskaroties ar faktu, ka tik daudzas valstis ir jāuzņem Eiropas Savienībā, ka notiek tik daudz nopietnu sarunu ar tik daudziem zemniekiem, kandidātvalstīm, aizsargā pirmām kārtām savu zemnieku intereses, tad pasakiet, kam vēl tā var maksāt tik daudz tiešo maksājumu. Arī mūsu zemnieki tā gribēja, nosakot kvotas, kuras faktiski nesedz pat mūsu ražotāju iespēju nodrošināt savu zemi, un nemaz nerunājot par to, ka mūsu ražotājiem ir tiesības uz Eiropas Savienību vai uz jebkuru citu pasaules valsti. Jā, pie šīs nopietnās sarunas ir jāatgriežas. Arī šodien valdība diemžēl nedod atbildi, kādā veidā tas viss attīstīsies, tāpēc ir vieta šodienas sarunai, ir vieta šodienas dokumentiem. Varētu pateikt: jā, pēc attiecīgajām sadaļām! Ļoti nopietna problēma ir ar laukaugiem, ļoti nopietna problēma ir ar cukurbietēm, ļoti nopietna problēma ir ar piensaimniecību, lopkopību, un mums ir atsevišķas nozares, kuras visvairāk ir apdraudētas. Kuras tad nozares mums paliek galu galā? Izņemot šīs nozares, uz kādu tradicionālo lauksaimniecību mēs balstīsimies? Līdz ar to ir vietā par visu to runāt. Un vēl es gribētu pateikt: jā, protams, valdība šodien runā simpātiski, skaisti; sak’, mēs esam ceļā uz Eiropas Savienību un viss būs kārtībā, tikai netraucējiet mums šeit! Netraucējiet parlamentam, un būs vēl labāk. Lai netraucējot tāda neliela sadaļa kā zemkopība, kura kopproduktā ieņem nelielu īpatsvaru - 3% un ne vairāk. Ja nebūtu tā visa, būtu pavisam skaisti. Taču tādā gadījumā, ja jūs uzņematies konkrētu atbildību, man jums ir lūgums arī ļoti precīzi nodefinēt savu piedāvājumu, jo vismaz valdības institūcijas man ir devušas trīs dažādas versijas. Zemkopības ministrijas departaments saka, ka pie tā maksājuma par hektāru, ko šodien nodrošina valsts no savām subsīdijām, tas ir, 15 latus par hektāru, izejot no tiem 25%, ko tiešos maksājumos var dot Eiropas Savienība, mums ir tikai divu, triju latu pielikums, tad iznāk 16-18 lati. Tādā gadījumā der parēķināt, vai ir vērts uz turieni iet. Zemkopības ministrs saka: “Nē, nav tādi cipari!” Bet ir! No 9 līdz 13 miljoniem latu ir šis pieaugums. Premjerministrs saka: “Nevajag!...".
• 2002_02_13_a-seq55 language "lv".
• 2002_02_13_a-seq55 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2002_02_13_a-seq55 mentions Q211.
• 2002_02_13_a-seq55 mentions Q193089.
• 2002_02_13_a-seq55 mentions Q458.
• 2002_02_13_a-seq55 mentions Q7184.