Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_13_a-seq35> ?p ?o. }

• 2002_02_13_a-seq35 type Speech.
• 2002_02_13_a-seq35 number "35".
• 2002_02_13_a-seq35 date "2002-02-13".
• 2002_02_13_a-seq35 isPartOf 2002_02_13_a.
• 2002_02_13_a-seq35 spokenAs 125.
• 2002_02_13_a-seq35 spokenText "Cienītie kolēģi! Tiem, kuri šodien šeit tribīnē runāja par kaut kādiem konkrētiem skaitļiem, ka lauksaimnieki saņems tik un tik reižu vairāk naudas nekā tagad, man ir jāsaka vienkārši: šie apgalvojumi ir, kā saka, no gaisa pagrābti, jo pati Eiropas Savienība vēl nav noteikusi šo summu, kas tiks dalīta, un, ja nav zināma saucējā summa, ar ko dalīt, tad var rēķināt 20% vai 50%, vai 100%, bet neko nevar saņemt. Un man jums, tiem, kuri vēl šodien ar rožainām brillēm skatās uz Eiropu, ir jāpaziņo un nedaudz jūs jāapbēdina. Pagājušā gada novembra beigās Saeimas uzdevumā man bija iespēja piedalīties Berlīnē dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu - Krievijas un Norvēģijas - Lauksaimniecības komisijas sanāksmē. Tur piedalījās arī mums zināmais Ferhoigens, Eiropas Parlamenta pārstāvis, un Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji. Un tur, starp citu, bija arī runa par Eiropas Savienības paplašināšanos un to, kā tālāk finansēt šo lietu. Esošās dalībvalstis, kuras saņem daudz naudas, uztraucās par to, ka tām kaut kas tiks samazināts, un tām tūlīt tika apgalvots, ka tām samazināts nekas netiks. Tās saņems tikpat, cik ir saņēmušas līdz šim. Tātad, loģiski, rodas jautājums: “No kurienes tad radīsies nauda jaunām dalībvalstīm?” Un šeit ir tikai viena atbilde - tas, kas ir ielikts plānā, - tā tad arī būs šī summa, un šeit mums nav ko cīnīties par procentiem, jo faktiski arī pat cīņa par to, ka mums it kā dod par maz, ir visai nekorekta un, es pat teiktu, pazemojoša. Kādā sakarā? Mēs esam lūdzēji! Varam teikt - lūdzēji, varam teikt - diedelnieki vai ubagotāji, un nav svarīgi, kas vēl mēs esam. Un tādā gadījumā pateikt, ka jums maciņā ir vairāk, bet mums dodat par maz - tas ir nekorekti. Taču pavisam cits ir jautājums par ražošanas kvotām. Mums ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka mūsu ražošanas potenciāls nav šodienas potenciāls. 1990. gadā, pastāvot neefektīvai kolektīvajai saimniekošanai, mēs ražojām 3-4 reizes vairāk produkcijas nekā tagad. Un tikai sakarā ar Eiropas Savienības subsidēto un dotēto produkciju šī ražošana ir samazinājusies, un tāpēc mums ir jāliek uzsvars uz to arī sarunās ar Eiropas Savienību: “Beidziet kropļot tirgu ar savu subsidēto produkciju! Tas, ko jūs vedat vismaz pie mums, tad lai nāk vismaz par pilnu cenu, lai maksā tik, cik lielas ir izmaksas!” Un tā pat būtu lielāka palīdzība nekā SAPARD. Ja mēs skaitām 13 miljonu lielu SAPARD summu, tad, salīdzinot ar 180 miljoniem tirdzniecības deficītu ik gadus tikai par pārtikas produktiem vien, tie nav pat tie slavenie 10 procenti, ko mums no Eiropas atmet par to, ka mēs esam atdevuši viņiem savu tirgu. Un Eiropas interese par mums ir tikai viena - tas ir mūsu tirgus! Un, ja šodien kāds runāja par mīlestību, tad mēs, kā saka, ar lielu steigu esam atdevušies bez mīlestības un pat bez naudas, tāpēc šodien ir jādara viss iespējamais, lai vēl kaut ko atgūtu no tā. Man šodien jāsaka paldies tiem deputātiem, kuri tajā laikā, kad bija runa par brīvo zemes tirgu, parādīja savu nostāju, un mums šodien ir četri tādi cilvēki klāt: divi, kuri balsoja “pret” toreiz - un tas ir Oskars Grīgs un Anta Rugāte -, un divi cilvēki, kuri atturējās. Paldies Pēterim Tabūnam un Mārim Grīnblatam! Viņi šo nostāju ir izturējuši līdz galam, un mans zemnieka paldies jums, kā saka, par izturību un konkrēto nostāju! Ja runājam par zemes tirgu, protams, var būt tā un var būt šā. Mūsu komisijā bija atnācis sarunu vadītājs Ķestera kungs kopā ar Inkēnu, un tur tāda interesanta doma parādījās. Viņš teica: “Ziniet, Latvijā būtu vislielākā drošība tad, ja mums izdotos visu zemi pārdot!” Visu! Tad drošība Latvijai būtu vislielākā. Nu bet nebūs, kas to visu nopērk. Vai ne? Nu, protams, mums jau 700 gados ir iedzimis tas, ka mēs esam paraduši kalpot. Un tomēr - saimnieks zemei ir tas, kam... saimnieks valstī ir tas, kam pieder zeme. Pārējie visi ir vai nu gājēji, vai pusgraudnieki, vai kalpi, un nav svarīgi, kā viņus sauc. Tomēr viņi nav saimnieki! Un parādījās šodien arī tāda doma... ministra kungs teica, ka nav nekādu problēmu, - tikai 2 procenti... Pareizi, šodien problēmas nav! Taču tā lielākā problēma ir tāda, ka mums nav mehānisma, ja pēkšņi parādītos pircēji, kas gribētu mūsu zemi masveidā izpirkt. Mums nav mehānisma, kā mēs varētu to ierobežot. Un jāsaka, ka mūsu šodienas iesniegums par ārkārtas sēdi ir savu rezultātu jau sasniedzis. Pirms pusgada mēs runājām, ka ir iespējas šos ierobežojumus radīt citos likumos, pat norunājām, ka būs tā slavenā komisija, par kuru Ministru prezidents šodien teica, taču izrādās, ka viņš dokumentu par šīs komisijas veidošanu ir parakstījis tikai vakar vai aizvakar - tātad tad, kad jau bija iesniegums par ārkārtas sēdi. Un, pilnīgi loģiski, mēs varam arī neprasīt turpināt šo sarunu, ja mēs konsekventi iestrādājam šos ierobežojumus.".
• 2002_02_13_a-seq35 language "lv".
• 2002_02_13_a-seq35 speaker Gunars_Freimanis-1943.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q822919.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q211.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q193089.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q458.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q8889.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q159.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q1065.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q20.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q64.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q4399225.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q6111458.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q16350162.
• 2002_02_13_a-seq35 mentions Q17593744.