Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_13_a-seq21> ?p ?o. }

• 2002_02_13_a-seq21 type Speech.
• 2002_02_13_a-seq21 number "21".
• 2002_02_13_a-seq21 date "2002-02-13".
• 2002_02_13_a-seq21 isPartOf 2002_02_13_a.
• 2002_02_13_a-seq21 spokenAs 77.
• 2002_02_13_a-seq21 spokenText "Godātie deputāti! Ir apsveicami, ka tiek diskutēts šis jautājums, kā arī cits jautājums, kas saistīts ar ļoti svarīgu Latvijas lēmumu - iestāties Eiropas Savienībā. Apskatīsim šo lēmuma projektu, kas ir no opozīcijas! Lēmuma projekta nosaukums - “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”. Bet reālais jautājums ir: kā mēs varam vislabākajā veidā aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses lauksaimniecībā mūsu iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību? Vai to mēs darīsim, pieņemdami šo opozīcijas iesniegto lēmuma projektu? Vispirmām kārtām ir svarīgi iedziļināties situācijā, kādā ir šodienas Latvijā lauksaimniecība (kā to jau citi runātāji ir darījuši, minēdami statistikas datus), nevis rīkoties tikai uz stereotipu bāzes vai uz baumu pamata. Pagājušajā gadā, kā mēs zinām, bija lauksaimniecības skaitīšana. Tā ir nopietna informācijas bāze, tur ir arī vēl cita nopietna informācija - Zemkopības ministrijas un daudzu citu ministriju analīze par Latvijas lauksaimniecības stāvokli šodien. Savāksim visu šo informāciju! Otrais. Ir ļoti svarīgi iedziļināties Eiropas Komisijas priekšlikumos iestāšanās sarunu sadaļai par lauksaimniecību, reģionālo politiku, strukturālo fondu koordināciju un par citiem finansu un budžeta nosacījumiem. Jo atcerēsimies - un arī citi runātāji šodien to atgādināja -, ka šis ir Eiropas Komisijas tikai pirmais priekšlikums. Tie bija publicēti 30. janvārī - pirms divām nedēļām, un, ja kāds grib kārtīgi izpētīt šos priekšlikumus, tad atcerēsimies, ka runa nav tikai par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, bet ka ir vēl arī vesela finansu pakete. Nav tikai šis viens dokuments par 25% desmit pārejas gadu griezumā. Tur ir runāts par lauku attīstību, par reģionālo attīstību un par citu finansu noteikumiem. Trešais. Arī mums ir jāanalizē, ko šie priekšlikumi dod vai nedod Latvijai šodien un nākotnē. Varbūt Latvija līdzīgu novērtējumu dos, kādu ir devis Lietuvas premjers sociāldemokrāts Aļģirds Brazausks, kurš nesen ir secinājis, ka viņš pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par atbalstu Lietuvai, jo nauda, kas faktiski nonāks Lietuvā, pārsniedz to summu, ko valdība ir spējīga budžetā atvēlēt valsts attīstībai. Ir minēts, ka Lietuvas situācijā tā jau no 2004. gada saņems no Eiropas Savienību četras reizes lielāku finansiālo palīdzību nekā pašreiz, tas ir, rēķinot šodien šos 25% skaitļos. Šis finansējums varētu būt vēl lielāks, ja procenti tiek mainīti. Man bija prieks arī izlasīt, ka cienījamais opozīcijas deputāts, bijušais zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs nesen preses konferencē runādams par šo jautājumu, atzina, ka arī pēc patlaban piedāvātajiem diskriminējošajiem Eiropas Savienības tiešo maksājumu noteikumiem Latvijas zemnieki saņems sešas reizes lielāku atbalstu nekā patlaban. Un tas skan no cienījamās opozīcijas pārstāvja - viena no šā lēmuma projekta parakstītājiem - mutes. Trešā lieta. Kā jau tika minēts, mums ir ļoti svarīgi ne tikai vērtēt to, ko dod šie priekšlikumi, bet arī to, kas notiks tad, ja mēs neiestāsimies Eiropas Savienībā. Vajag veikt nopietnu analīzi un dot izvērtējumu šai alternatīvai! Jā, mēs varam apskatīt Norvēģijas variantu, bet jāatceras, ka mums trūkst Norvēģijas naftas krājumu. Mums īpaši vajadzētu apskatīt jautājumu, kas Latvijas laukiem un ekonomikai kā tādai, arī Latvijas drošībai notiks tad, ja Latvija neiestāsies Eiropas Savienībā, bet Lietuva un Igaunija, mūsu tuvākie kaimiņi, vienlaicīgi iestāsies. Ceturtais punkts. Ir ļoti svarīgi šodien aprast arī ar Eiropas Savienības realitāti, tas ir, ka 1999. gada Berlīnes sammita laikā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par maksimālajām Eiropas Savienības paplašināšanas procesa izmaksām. Pirmajos trijos gados, tas ir, laikā no 2004. līdz 2006. gadam, kopējie maksimālie griesti ir 42,6 miljardi eiro. Mums vajag saprast arī to, ka Eiropas realitāte nozīmē to, ka Eiropas Savienības dalībvalstis - maksātājas nevēlas maksāt vairāk, nekā tām ir pašreizējās iemaksas Eiropas Savienībā. Piektais, kas mums būtu jāatceras, ir tas, ka pastāv arī tādas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras vēlas mainīt esošo Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku, ka vienlaikus pastāv arī tādas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras nevēlas neko mainīt, tas ir, grib paturēt esošo kārtību. Tātad arī tur vēl ir gaidāmas nopietnas diskusijas nākotnē. Un jāatceras arī tad, ka tad, ja patiešām sāksies sarunas par Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas reformām, tas varētu aizkavēt jauno dalībvalstu iestāšanos Eiropas Savienībā. Es gribu cerēt, ka visi deputāti ir iepazinušies ar Ārlietu ministrijas diviem vērtējumiem par šiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem, jo Ārlietu ministrija iesniedza šos divus paziņojumus par priekšlikumiem 30. janvārī. Šajos divos paziņojumos ir minētas gan negatīvās puses un trūkumi, gan arī apsveicamā daļa, kas atrodama šajā Eiropas Komisijas piedāvātajā finansiālajā paketē. Ir skaidrs, ka šodien darbs vēl tikai sākas, mums vajag saņemt papildinformāciju un veikt nopietnas analīzes. Vajag organizēt sarunas, kā mēs jau dzirdējām no zemkopības ministra un no ārlietu ministra puses, gan Baltijas valstu līmenī, gan, cerams, arī ar visām citām kandidātvalstīm, lai varbūt atrastu kopīgu pozīciju tajos jautājumos, kur tas ir iespējams. Ir arī tiešām jāsaprot, ka šis ir tikai diskusijas sākums, jo Eiropas Komisijas uzdevums tagad ir mēģināt izveidot kopīgu Eiropas Savienības dalībvalstu pozīciju šajos jautājumos. Spānijas prezidentūra vēlas to panākt no marta līdz jūnija vidum - tātad vēl Spānijas prezidentūras laikā. Tomēr ir arī citas dalībvalstis, kuras jau šodien saka, ka varbūt vajag noteikt ilgāku laiku, kamēr izdosies atrast Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgu pozīciju šajos jautājumos. Tas viss prasa lielu darbu, daudz laika un vēsu prātu, nevis kaut kādu ielēkšanu vai steigšanos, lai šodien pieņemtu kaut kādu galīgu lēmumu par mūsu pozīciju šajos tik ļoti svarīgajos jautājumos. Domāsim, vāksim informāciju, analizēsim, runāsim, debatēsim trīs vai četras reizes un tad lemsim, jo jautājums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir nopietns un sarežģīts jautājums. It īpaši tad, ja mēs atceramies, ka mums visiem ir liela atbildība par šodienas lēmumiem šajā sakarā, jo tie var ilgi ietekmēt Latvijas nākotni. Diplomātija ir māksla sasniegt reālāko no mūsu vēlmēm. Paldies.".
• 2002_02_13_a-seq21 language "lv".
• 2002_02_13_a-seq21 speaker Inese_Birzniece-1951.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q211.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q37.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q191.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q193089.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q458.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q39731.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q15628977.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q8880.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q20.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q29.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q64.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q11832398.
• 2002_02_13_a-seq21 mentions Q212751.