Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_07-seq422> ?p ?o. }

• 2002_02_07-seq422 type Speech.
• 2002_02_07-seq422 number "422".
• 2002_02_07-seq422 date "2002-02-07".
• 2002_02_07-seq422 isPartOf 2002_02_07.
• 2002_02_07-seq422 spokenAs 125.
• 2002_02_07-seq422 spokenText "Augsti godātais prezidij, cienījamie kolēģi! Šodien faktiski ir diezgan vēsturiska diena sakarā ar to, kādu lēmumu mēs pieņemsim un vai pirmajā lasījumā ratificēsim šo līgumu vai ne. Es negribētu atkārtoties, jo daudzējādā ziņā piekrītu arī tam, ko šeit citēja Rišards Labanovskis. Vai mums šis līgums ir nepieciešams? Jautājums ir ļoti diskutabls, tāpēc ka Latvija ir pievienojusies veselai virknei starptautisku konvenciju, kuras paredz nepieļaut tranzītu, nemaz nerunājot par kodolieroču, ķīmisko ieroču, bakterioloģisko ieroču tranzītu vai nekontrolētu vešanu cauri Latvijas teritorijai. Mūsu likumdošana jau paredz arī attiecīgus sodus, ja, nedod Dievs, kaut kas tamlīdzīgs notiek. No otras puses, šajā anotācijā tiek minēts, ka šis līgums ir nepieciešams, lai saņemtu no ASV palīdzību, un šis konkrētais cipars jau izskanēja mūsu komisijā - tātad ASV plāno mums sniegt materiālo palīdzību 1 miljona ASV dolāru apmērā. Tas viss jau it kā būtu ļoti labi, tomēr, ņemot vērā to starptautisko praksi, cik bieži pie mums brauc cilvēki, kuri mūs skolo, un tamlīdzīgi, tad 60-70% no šīs palīdzības tiek iztērēti viņu pašu vajadzību apmierināšanai - tātad apmaksājot konsultantus, skolotājus un tamlīdzīgi. Atliek vien kādi 300 000 vai 400 000, kuri būtu jāizlieto speciālās tehnikas iegādei. No otras puses. 1994. gadā man bija tas gods komandēt Robežsardzi, un jau toreiz tika panākta vienošanās ar attiecīgajiem ASV dienestiem par attiecīgās tehnikas iegādi un tās uzstādīšanu uz mūsu valsts robežas. Tā darbojas! Un arī tur tika ievēroti paritātes principi. Arī saistībā ar informācijas apmaiņu. Intereses pēc es aicinu kolēģus izlasīt to anotāciju, kāda ir pievienota šim līgumam! Pirmais - pašreizējās situācijas raksturojums: “ASV pēdējo gadu laikā ir attīstījusi ciešu sadarbību ar Latviju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā. ” Un tālāk kā tekstā. Tālāk tiek runāts par tiesību akta projekta būtību. To es jau komentēju, ka mums jau šodien notiek šī sadarbība ar attiecīgajiem ASV dienestiem. Vai vajag to vēl pastiprināt? Pati interesantākā ir trešā sadaļa, kuru es vēlāk atļaušos citēt pilnā apjomā. Kāda var būt šā tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu? Šis tiesību akta projekts valsts budžetu tieši neskar. Līguma projekta 5. panta trešajā daļā tiek paredzēts, ka “Latvijas Republikas valdība ASV valdībai bez maksas nodrošinās ASV valdības gaisa transportlīdzekļa stāvvietu, apsardzi un apkopi”, kad pušu atbildīgās institūcijas par to iepriekš vienosies. Ņemot vērā to, ka visas tās darbības, kuras šeit tiek minētas, gulstas uz civilajām institūcijām, uz privātfirmām, rodas jautājums: kādā veidā no valsts budžeta šīs institūcijas saņems kompensāciju? Tas ir viens jautājums. Tālāk anotācijas tekstā ir teikts: “Šie izdevumi ir sedzami no Iekšlietu ministrijas, kas ir palīdzības saņēmēja un līdz ar to atbildīgā institūcija par Līguma izpildi, budžeta. " Tālāk mēs skatāmies, kas tad ir paredzēts budžetā un vai šis līgums skar budžetu. Visi pieci apakšpunkti pasaka, ka šis līgums nekādā veidā neietekmē mūsu valsts budžetu. Šā līguma 5. pants, kā es jau teicu, skar tieši to jomu, ka no dažāda veida nodevām, tarifiem un nodokļiem tiek atbrīvoti visi transporta līdzekļi, kuri ienāk Latvijas teritorijā, un arī to apkope arī gulstas uz mūsu pilsoņu pleciem, uz privātfirmu pleciem. Par 7. pantu. Šeit to jau citēja Rišards Labanovskis, un šo pantu citādi nevar saukt kā vien par licenci atšaušanai - latviešu atšaušanu. Atvainojiet, bet citādi to nevar nosaukt, tāpēc ka tāda veida līgumus, kāds mums tiek piedāvāts no ASV puses, slēdza vēl pagājušā gadsimta sākumā. Un pēdējais šāds līgums, kura darbība tika izbeigta, bija 1923. gadā noslēgtais līgums ar Turciju. Ja mēs sevi, savu valsti, pielīdzinām koloniālajām valstīm, tad atcerēsimies, ka tāda veida līgumi tiek slēgti arī ar Āfrikas valstīm, un šos līgumus vēl 19. gadsimtā slēdza Francija un Lielbritānija. Un tad nav nekādu problēmu! Visunikālākais, cienījamie kolēģi, - un es aicinu arī juristus tam pievērst uzmanību - ir šā līguma 13. pants: “Šis Līgums stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais paziņojums par nacionālo juridisko prasību, lai Līgums stātos spēkā, izpildi, un paliek spēkā septiņus gadus. Šo Līgumu var grozīt vai pagarināt, pusēm par to rakstiski vienojoties, un jebkura no pusēm var to pārtraukt, rakstiski paziņojot par savu nodomu otrai pusei 90 dienas iepriekš. ” Un tālāk seko pats interesantākais, kam būtu acīmredzot jāpaliek mūsu parlamenta un valsts vēsturē: “Neskatoties uz šā Līguma vai izpildes līgumu pārtraukšanu, Pušu pienākumi un tiesības saskaņā ar šā Līguma 6. un 7. pantu paliek spēkā neatkarīgi no laika perioda, ja vien Puses rakstiski nevienojas par citu kārtību. ” Tātad 7. pants, neskatoties uz to, ka, pieņemsim, pēc mēneša vai gada nākamais parlaments sapratīs, ka šis līgums ir absurds un apkaunojošs normālai demokrātiskai valstij, un pieņems lēmumu kaut vai vienpusēji atcelt šo līgumu... Nē, šā līguma 13. pants pasaka, ka šis līgums ir noslēgts šodien un uz mūžīgiem laikiem un ka nevienai pusei... ka Latvijas pusei vispār nav nekādu tiesību pat iedomāties, ka tā šo līgumu varētu atcelt. Tomēr, neskatoties uz šā līguma vai izpildes līgumu pārtraukšanu, Amerikas Savienoto Valstu valdības tiesības saskaņā ar šā līguma 12. pantu un saskaņā ar šā panta noteikumiem paliek spēkā. Nu ļoti jauki! Cienījamie kolēģi, uz kurieni mēs ejam?! Vai mums ir nepieciešams noteikti iestāties NATO? It sevišķi tad, ja mēs redzam pēdējos notikumus saistībā ar terorismu un to, ka neapšaubāmi ir nepieciešams apvienot visus civilizācijas spēkus cīņai ar šo ļaunumu. Vai mums ir nepieciešama Eiropas Savienība? Noteikti! Taču paliek jautājums, kādā veidā un ar ko mēs iestājamies Eiropas Savienībā un arī NATO. Ja, ejot uz Eiropas Savienību, mūs pa ceļam varbūt mazliet aplaupa vai nedod to, ko ir solījuši - kaut vai to pašu palīdzību lauksaimniekiem - tad, atvainojiet, pliki un nabagi Eiropā mēs nebūsim vajadzīgi. Ja, ejot uz NATO - un to kā prasību izvirza ASV, ja mēs gribam iestāties NATO -, tad mums ir jāparaksta tāds pazemojošs līgums, ja mūs tur pa ceļam v��l piekauj vai atšauj kādu: “Nu ko, tā sanāca!”, tad rodas jautājums, vai mums vispār ir vajadzīgas tādas starptautiskas institūcijas, turklāt par tādu cenu, kad mēs faktiski ierobežojam savas tiesības un savu jurisdikciju savas valsts teritorijā. Pirms divām nedēļām mēs apstiprinājām Nacionālās drošības koncepciju. Es atļaušos arī šajā sakarā citēt to, ko mēs apstiprinājām un par ko izraisījās šīs debates. Un tad nu man ir absolūti skaidra Ārlietu ministrijas un Induļa Bērziņa konkrētā vēlme, kāpēc ir vajadzīga gan tāda koncepcija, gan arī tāds līgums. Es gribētu vienīgi dzirdēt no Ārlietu ministrijas skaidrību par to, uz kurieni mēs ejam, - uz rietumiem, uz austrumiem, uz dienvidiem vai ziemeļiem. Es atgādinu, kolēģi, ka mēs apstiprinājām koncepciju, kurā melns uz balta bija rakstīts, ka Latvija aktīvi turpinās konsultācijas ar Krievijas Federāciju un ar Baltkrievijas Republiku par līgumu par atpakaļuzņemšanas noslēgšanu, pie tam nepaskaidrojot, par kādu atpakaļuzņemšanu mēs runājam, pie tam labi zinot, ka nevienu burtu mēs nevarēsim mainīt šajā koncepcijā. Rišarda Labanovska priekšlikums, ka mēs varētu mainīt 7. pantu, neiztur kritiku, tāpēc ka starptautiskajā līgumā nevienu punktu, nevienu komatu mēs nevaram mainīt bez otras puses piekrišanas. Ja mums ir vajadzīga ASV palīdzība, lai ieviestu kārtību mūsu valstī, tad ir nepieciešams uzaicināt FIB un CIP pārstāvjus, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus, lai atklātu visu virkni noziegumu, kuri ir izdarīti mūsu valstī, un es ļoti labi to saprotu. Taču vai tādā gadījumā tomēr nevajadzētu veikt referendumu mūsu valsts teritorijā un pieteikties par 52. štatu Amerikas Savienotajās Valstīs. Un tad arī visi spēles noteikumi kļūtu absolūti skaidri. Ja mēs nevaram labprātīgi to izlemt, ja tauta neatbalsta, tad tādā gadījumā parlamentam ir visas tiesības pieņemt lēmumu: ātri, ātri ir jāpiesaka karš Japānai vai Amerikai... labāk jau Japānai, jo tur vismaz nacionālā politika un iekšējā politika ir ļoti stingra. Tur arī iebraukt un legalizēties ir ļoti grūti. Taču mēs pārmaiņas pēc varam pieteikt karu arī Amerikai, un tad mums izpaliks visas problēmas. Mēs kļūsim par ASV 52. štatu ar visu tā jurisdikciju un atbildību. Tādā gadījumā mums nevajadzēs vairs mainīt arī Vēlēšanu likumu, jo nebūs vairs šīs te prasības, un ne Saeimas deputātiem, ne pašvaldību deputātiem tad nevajadzēs zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Un tad arī spēles noteikumi būs skaidri - runāsim angliski arī no parlamenta tribīnes! Iemācīsimies visi to darīt, un kāda vaina? Tad vismaz būs skaidri spēles noteikumi. Taču, ja Indulis Bērziņš kā ārlietu ministrs piekrīt parakstīt mūsu valstij pazemojošus līgumus, par to, nedod Dievs, kaut kad nākotnē saņemot kādus amatus Briselē vai NATO struktūrās, tad atvainojiet, tas ir pārāk dārgs prieks, lai mēs zem tā varētu parakstīties. Un tāpēc es aicinu šādā veidā neatbalstīt šo līgumu un nodot to atpakaļ valdībai, lai tik pazemojošus un apkaunojošus līgumus mūsu parlaments vairs neizskatītu! Paldies.".
• 2002_02_07-seq422 language "lv".
• 2002_02_07-seq422 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q822919.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q211.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q193089.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q458.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q1771611.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q159.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q15628977.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q142.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q7184.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q23666.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q184.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q9005.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q30.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q17.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q43.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q37230.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q1661904.
• 2002_02_07-seq422 mentions Q9325067.