Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_07-seq380> ?p ?o. }

• 2002_02_07-seq380 type Speech.
• 2002_02_07-seq380 number "380".
• 2002_02_07-seq380 date "2002-02-07".
• 2002_02_07-seq380 isPartOf 2002_02_07.
• 2002_02_07-seq380 spokenAs 125.
• 2002_02_07-seq380 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tā kā šai uzstāšanās runai man svētību deva Kārlis Leiškalns, tad es gribētu pateikt, ka Latvijas radio un televīzijā vēlēšanu un pirmsvēlēšanu kampaņas laikā notiek diezgan interesantas lietas. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās dažādas partijas visdažādākajā veidā izcēlās ar to materiālu rādīšanu, kuri aizņēma ļoti lielu raidlaiku. Nu par to, cik tie bija, kā saka, izcili, lai runā speciālisti, bet mani interesē cita - šī ekonomiskā puse. Ja mēs tagad paskatāmies, kā tad notiek apmaksa mūsu radio un televīzijā, tad šeit diemžēl slēpjas viltība, un tā viltība būs redzama, es domāju, pēc gadiem diviem, un tad notiks diezgan lielas nepatikšanas. Nezin kāpēc mūsu slavenā Nacionālā radio un televīzijas padome savu raidlaiku pārdod par 0,15 dolāriem, tas ir, par 15 centiem, par vienu sekundi, toties tad, kad atnāk tas maksātājs, kuram ir vajadzīgs ievietot savu reklāmu vai citu materiālu, viņš ir spiests šai kompānijai, kurai ir pārdots raidlaiks, maksāt pusotra dolāra. Priekšvēlēšanu laikā šī cena paceļas jau līdz 2 latiem. Un tad rodas jautājums: kas ieliek kabatā to starpību starp pusotru vai diviem latiem un 0,15 dolāriem, kam bija jānonāk valsts budžetā? Jo diemžēl televīziju atbalsta un apmaksā valsts budžets vai televīzijas kase, no kuras vajag veikt remontus un jaunas aparatūras iegādi. Diemžēl šo naudu iekasē nezināmas firmas, un tur notiek tas tirgus. Tātad 1,35 dolāri - es nezinu, kāpēc un kas veicis tādu aprēķinu, arī presē tas parādās - noguļas starpnieku kabatā. Tā, redziet, mēs izrīkojamies ar savām materiālajām vērtībām! Un es gribētu pateikt arī to, ka te ir vēl viena lieta. Tie, kuri ir draugi šīm kompānijām, kas ir pārpirkušas raidlaiku, protams, maksā 15 centus par sekundi... nu varbūt 20, varbūt 25, bet, ja tur aiziet tā mazā partija vai tā opozīcijas partija, tad tā samaksā tos 2 latus. Un, ja to mēs saucam par vienādu konkurenci un par vienādiem noteikumiem Latvijā visām politiskajām partijām un organizācijām, tad diemžēl tas tā neiznāk. Tā ir izkropļota sistēma, kura darbojas jau kādus desmit gadus, un tā turpinās arī attīstīties tālāk, jo, kā jūs zināt, raidlaiki esot pārdoti jau desmit gadus uz priekšu. Tātad varat paši iedomāties, kā ar valsts īpašumu ir izrīkojušies slavenie vadītāji! Vēl pāris vārdu gribu pateikt par Latvijas radio. Redziet, tagad atkal neatrodas neviens vainīgais, kas ir pārtraucis raidīšanu vidējos viļņos. Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Polijā, arī Baltkrievijā un Krievijā visi raidītāji valstī strādā vidējos viļņos. Latvijā to pārtrauca. Kāpēc pārtrauca? Pirmām kārtām tāpēc, lai cilvēki nesaņemtu informāciju. Un otrām kārtām - tirgoņiem taču ir jāpārdod savi radioaparāti. Tā kā cilvēki vairs nevar ar vecajiem aparātiem uztvert īsviļņu raidījumus, tad viņi ir spiesti pirkt šos jaunos aparātus. Tātad diemžēl radio bosi strādā uz vienu roku ar tirgoņiem. To citādi nevar izskaidrot. Tā ka cilvēku iebildumi ir absolūti pamatoti. Un vēl jau viena lieta. Attālo rajonu iedzīvotāji izteicās šādi: “Vispirms brīvajā Latvijā mums liedza skatīties krāsaino televīziju, jo visi nevar jaunos televizorus nopirkt. Tagad mums liedz klausīties pa radio Latvijas raidījumus. ” Tātad jājautā: ko klausās šie cilvēki? Viņi klausās pārraides no citām valstīm un tad saņem arī tādu pašu informāciju. Līdz ar to rodas jautājums: kur tad ir mūsu patriotisms? Kur ir mūsu iedzīvotāju apgāde ar pareizu informāciju, kuru viņi var saņemt ar radio vai televīzijas palīdzību? Diemžēl tās nav. Kas attiecas uz tiem mazajiem ultraviļņu raidītājiem, tad jāteic, ka tie nav tik spēcīgi. Tepat Saeimā tos nevar uztvert, nemaz jau nerunājot par visdažādākajām vietām Latvijā. Tie nav dzirdami, un tātad cilvēkiem nav avīzes, nav radio. Un ko tad mēs esam panākuši 2002. gadā, ja tā attīstās visi saziņas līdzekļi? Mēs degradējam mūsu iedzīvotājus! Mēs liedzam viņiem klausīties mūsu radio! Ko viņi klausās? Nu klausās Zviedriju vai Krieviju, vai Baltkrieviju. Un tad mēs vēl brīnāmies par visdažādākajiem izteicieniem. Tā ka, cienījamie kolēģi, mums ir jāpanāk tas, lai raidīšana vidējos viļņos tiek atjaunota. Nekādus papildu līdzekļus iedot nevar. Līdz šim laikam, kad bija vēl mazāks finansējums, tie varēja strādāt, tagad ir piešķirts lielāks finansējums radio un televīzijai, tad jājautā: kur paliek tā nauda? Tas ir viens. Un otrs. Protams, likumdošana par radio un televīzijas izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā, ir jāsakārto un visiem ir jābūt vienādām tiesībām. Paldies!".
• 2002_02_07-seq380 language "lv".
• 2002_02_07-seq380 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q822919.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q211.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q37.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q191.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q159.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q36.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q184.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q34.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q6454285.
• 2002_02_07-seq380 mentions Q6435905.