Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_07-seq331> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2002_02_07-seq331 type Speech.
- 2002_02_07-seq331 number "331".
- 2002_02_07-seq331 date "2002-02-07".
- 2002_02_07-seq331 isPartOf 2002_02_07.
- 2002_02_07-seq331 spokenAs 77.
- 2002_02_07-seq331 spokenText "Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Klausoties šodien diskusijas par Rīgas vēsturiskā centra attīstības jautājumiem, man nāk prātā viena latviešu tautasdziesma, kuru es gribētu jums atgādināt... (Starpsauciens: "Uzdziedi!") Nedziedāšu, vienkārši noskaitīšu: “Sen to Rīgu daudzināja, nu to Rīgu ieraudzīju... ” Mēs bieži vien runājam tā, it kā būtu pagriezuši muguru pret šo vēsturisko mantojumu un tikai šodien vai pirms divām nedēļām atklājuši, ka tāda Vecrīga ar tās unikālo statusu eksistē. Tautasdziesmas otra daļa: “Visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī. ” Šeit vairāk gan izskatās, ka to vajadzētu dziedāt tā: “Visapkārt smilšu kalni, visi gali ūdenī. ” Jo šeit katrs, kas nāca runāt, varēja runāt faktiski jebko. Ja nemaldos, tikai Lujāna kungs, kas runāja sākumā, tiesa, negatīvā veidā, minēja vienu ļoti būtisku aspektu, kas nez kāpēc no vēlāko runātāju puses netika sevišķi minēts. Proti, viņš runāja par UNESCO īpašo statusu Vecrīgas vēsturiskajai apbūvei. Skatoties dokumentā, kas ir manā rīcībā, man ir jāizsaka jums ļoti skaists atgādinājums, ka 1997. gadā Latvijas valdība un Rīgas Dome ar Valsts prezidenta atbalstu vērsās pie UNESCO ar lūgumu - iekļaut Rīgas vēsturisko centru UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā. 1997. gada 4. decembrī UNESCO izpildīja šo lūgumu, uzskatot, ka tā ir pietiekami normāla prakse, ka valsts, aktīvi piedaloties vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas šis unikālais būvobjekts jeb būvmantojums, un piedaloties vēl arī Valsts prezidentam, visaugstākajā līmenī apliecina savu rūpi par šā objekta īpašo statusu. Diemžēl jāteic, ka situācija, kāda ir bijusi šajos piecos gados, nav vērtējama viennozīmīgi. Vēl vairāk. UNESCO, kas seko līdzi tam, kā tiek saglabāti šie visai cilvēcei nozīmīgie vēsturiskie dārgumi, ir vairākkārt vērsusi ne tikai Latvijas kultūrvēstures mantojuma ekspertu, bet arī starptautisko ekspertu uzmanību uz to, ka Rīgas vēsturiskais centrs kā unikāls objekts diemžēl neattīstās. Pat vairāk. Tā attīstības jautājumi tiek risināti no gadījuma uz gadījumu, reizēm apstājoties pavisam. Šeit vairākkārt mēģināja norādīt uz to, ka jautājums ir politizēts. Bet, cienījamie kolēģi, manā rīcībā ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja Dambja kunga parakstīta vēstule Latvijas kultūras ministrei, un tajā ir ļoti skaidra atziņa. Sākotnēji, pagājušā gada pavasarī, Rīgas Domes vadība ļoti aktīvi izteica gatavību piedalīties vēsturiskā kompleksa, Vecrīgas un Rīgas vēsturiskā centra, apbūves saglabāšanas un attīstības jautājumu risināšana, taču pagājušā gada vidū šī interese nez kāpēc noplaka un iestājās klusums. Tikai un vienīgi tāpēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas par valsts budžeta līdzekļiem pētīja un inventarizēja Rīgas vēsturiskos būvobjektus, uzskatīja par savu tiešu pienākumu vērst sabiedrības un Ministru kabineta uzmanību uz to, ka valstīs, kur eksistē tādi UNESCO noteiktā īpašā statusā esoši vēsturiski apbūves kompleksi, kāda ir Vecrīga, to saglabāšanas jautājums tiek risināts ar aktīvu valdības atbalstu. Nacionālā valdība ir tā, kura palīdz aizsargāt šo kultūrvēsturisko mantojumu, sadarbodamās ar visām ieinteresētajām institūcijām un sabiedrību. Cienījamie kolēģi! Sagatavotais likumprojekts, kas ir mūsu rīcībā pašlaik un ko izskatām pirmajā lasījumā, paredz tieši šādu sadarbības modeli: jautājums ir jārisina nacionālajā līmenī, ar Ministru kabineta institūciju, ministriju aktīvu līdzdalību, kā arī ar Rīgas pašvaldības un sabiedrības pārstāvju līdzdalību. Es aicinu nopietni izturēties pret sagatavoto likumprojektu, veicināt tā tālāku virzību, pieskaņojot to visām interesēm, kas skar Vecrīgas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības jautājumu, lai neiznāktu tā, ka Latvija varētu kļūt par vienu no pirmajām valstīm, kuras vēsturiskajam mantojumam varētu tikt atņemts UNESCO noteiktais īpašais aizsardzības statuss. Cienījamie kolēģi, es aicinu to nepieļaut un nopietni, sabalansēti strādāt pie likumprojekta tālākas virzības! Paldies par uzmanību.".
- 2002_02_07-seq331 language "lv".
- 2002_02_07-seq331 speaker Guntis_Dambergs-1963.
- 2002_02_07-seq331 mentions Q211.
- 2002_02_07-seq331 mentions Q2660080.
- 2002_02_07-seq331 mentions Q20404338.
- 2002_02_07-seq331 mentions Q7809.