Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_07-seq329> ?p ?o. }

• 2002_02_07-seq329 type Speech.
• 2002_02_07-seq329 number "329".
• 2002_02_07-seq329 date "2002-02-07".
• 2002_02_07-seq329 isPartOf 2002_02_07.
• 2002_02_07-seq329 spokenAs 125.
• 2002_02_07-seq329 spokenText "Kolēģi! Pirms sāku runāt par likumprojekta būtību, teikšu dažas iebildes par izteikumiem. Vai šīs problēmas iekustināšana sākās ar likumprojekta iesniegšanu? Ja gribam būt godīgi, tad mums jāatzīst, ka problēmas iekustināšana sākās tajā brīdī, kad Rīgas Domi vairs nevadīja “Tēvzemei un Brīvībai”. Tabūna kungs ļoti uztraucās par zemes tirgu, par to, ka zeme tiek pārdota ārzemniekiem. Taču šodien mūsu iesniegtajā sarakstā “tēvzemieši” atteicās parakstīties par ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai ierobežotu zemes pārdošanu ārzemniekiem. Tagad runāšu par konkrēto likumprojektu. Vai šāds likums ir vajadzīgs? Šeit mēs sajaucam divas lietas - ideju, kas ir šajā likumā, un jauna likuma vajadzību. Protams, visi runā par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību un tā tālāk. Tās ir idejas, kas ir neapšaubāmi vajadzīgas, un tas ir tas “karogs”. Ābiķa kungs teica: “Kurš balsos pret to?” Taču vispirms ir jāatbild uz jautājumu: vai šīs idejas jau nav ietvertas citos likumdošanas aktos un vai mēs tās nevarējām realizēt jau savlaicīgi? Atbilde atkal ir pozitīva: tas tā ir. Un tādā gadījumā šis likumprojekta iesniegšanas brīdis un arī pats likumprojekts pārvēršas par tīri politisku. Mani izbrīna tas, ka Ābiķa kungs uzstājās ar jautājumu: “Kurš balsos pret šo likumu?” Acīmredzot viņam vēl nav zināms Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums. Komisija, balsīm daloties vienādi, likumprojektu noraidīja pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J. Gailis: “Dalījās uz pusēm!”) Jā, balsīm vienādi daloties, likumprojekts tomēr tika komisijā noraidīts! Ja viņam tas būtu bijis zināms (No zāles dep. J. Gailis: “Nenoraidīja!”), tad šis retoriskais jautājums nebūtu izskanējis. Kolēģis Baldzēns jau pieminēja: mums nevajag jaunu likumu, mums vajag prasīt atbildību no tiem cilvēkiem, kas pieņem lēmumus. Visas tās negatīvās parādības, kas Rīgā ir redzamas, - tās visas ir notikušas ar viņu ziņu. Pilnīgi saskaņoti... Gan attiecīgā ministrija, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir devusi saskaņojumu visiem šiem... Tātad pirmām kārtām ir jāprasa atbildība no tiem cilvēkiem, nevis jāpieņem jauns likums. Bet, ja tie cilvēki nav atbildīgi, tad jāmeklē varbūt citi cilvēki, kas strādātu tajās vietās, tajos amatos. Stalta kungs, es pilnīgi piekrītu jūsu teiktajam un izjūtu vislielāko cieņu pret jums! Taču jāteic, ka jūs, tāpat kā es, vēl esat saglabājis naivumu. Man šis naivums jau pamazām zūd, bet jums ne... Jūs, tāpat kā es, sākumā nevarējāt uztvert, kas ir runas un kas ir būtība. Es pieminēšu tikai dažus lēmumus un likumus, kurus Saeimā pieņēmuši, vicinot vienu karogu, bet kuri faktiski pieņemti citu interesēs. Atcerēsimies kaut vai lielās diskusijas par akcīzes nodokļa samazināšanu uzņēmējiem! Teica, ka tas došot uzņēmējiem tādu peļņu... strādājošiem, ražojošiem uzņēmējiem... Mēs samazinājām par trijiem santīmiem akcīzes nodokli, taču cenas ne tikai nepazeminājās, bet dīzeļdegvielai pat vēl pieauga, un vienīgie ieguvēji no tā bija tirgotāji. Mēs labi atceramies arī to, kā tika vicināts zemniecības aizstāvības karogs, kad bija runa par tās garantijas došanu “Jaunpagastam”. Un paskatieties, kāds bija balsojums! Nu, par to gan jāsaka paldies finansu ministram Gundaram Bērziņam, kurš izprata lietas būtību. Šeit vicinot šādu karogu, gribējām iedot valsts naudu afērista, kā izrādās tagad, rokās, lai gan tas viss bija jādara zemnieku kooperatīviem, taču par tādu risinājumu pat jautājums neradās. Mēs dzirdējām, kā dūšīgi vicina zemniecības aizstāvības karogu, runājot par SIA “Bestsprit”, par to, lai ievestu spirtu bez nodokļiem, vai ne? Un atkal bija zemniecības aizstāvības karogs: “Aizstāvot zemniecību, ir jāļauj ievest to spirtu!” Atceramies arī to, ka, runājot par sertifikātiem, visi šeit raudāja: “Nabaga latviešiem, latviešu cilvēkiem ir tik daudz sertifikātu, ka viņiem nav kur tos likt!” Un pieņēmām likumu oligarhu interesēs! Tagad par likumprojekta būtību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es domāju, šā likuma būtību un šā likuma nepieciešamību izteica Gaiļa kungs. Viņš pateica tādu ideju: kāds kādam kaut ko ir apsolījis un tagad vairs nevar izpildīt. Attīstot tālāk šo domu, rodas jautājums: kurš varēja kaut kam kaut ko apsolīt? Tātad tikai tie, kas ir bijuši pie varas. Un kurš vairs nevar solīto izpildīt? Tātad tie, kam tās varas vairs nav. Un tieši tādēļ liekas, ka “atslēga” šā likumprojekta būtībai ir tikai viens punkts - izveidot padomi jeb komisiju, lai tie, kuri bija pie varas Rīgas Domē un nu vairs nav, atkal tiktu pie ietekmes - tagad jau, tā teikt, caur Ministru kabinetu un caur vairākumu - un realizētu to, ko viņi ir apsolījuši, bet ko viņi tagad vairs nevar izpildīt. Paldies par uzmanību.".
• 2002_02_07-seq329 language "lv".
• 2002_02_07-seq329 speaker Gunars_Freimanis-1943.
• 2002_02_07-seq329 mentions Q822919.
• 2002_02_07-seq329 mentions Q2660080.
• 2002_02_07-seq329 mentions Q3899540.
• 2002_02_07-seq329 mentions Q5618600.
• 2002_02_07-seq329 mentions Q16358812.